Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Redzot to, ka 13. Saeimā uzplaukušajam aizskarošas runas stilam ir turpinājums arī 14. Saeimā, pēdējās nedēļās man ir bijušas pārdomas par to, kā savas politiskās pārliecības komunicē daži no mūsu 100 priekšstāvjiem. Un par to, ka, realizējot mūsdienu sabiedrībā nozīmīgo vārda brīvību, tikpat nozīmīgi ir saglabāt skaidru apziņu par sociālo līdztiesību, kas ir demokrātiskas sabiedrības neatņemama daļa.

Jēdzienu “naida runa” pēdējos gados apspriež arvien vairāk gan politiskā, gan juridiskā gan sadzīves komunikācijas kontekstā (šovasar vienā no saviem ierakstiem FB arī aktualizēju šo tematu). Domāju, ka daudzi ir ievērojuši, ka robeža starp to, kāda saziņa ir un kāda nav pieņemama publiskā komunikācijā, kļūst arvien neskaidrāka.

No vienas puses, vārdus, kurus pirms 100 gadiem izmantoja, lai kādu sāpinātu, šobrīd gandrīz vairs nelieto ar mērķi pazemot vai ievainot, jo tie īsti “nedarbojas” (piemēram, vārdi cūka, zoss, lops, u.c.). Toties citus vārdus, kuri pirms 100 gadiem bija ikdienas sarunu valodas norma (šie vārdi joprojām ir latviešu valodas vārdnīcās - piemēram, kroplis, čigāns, žīds, pederasts, nēģeris u.c.), mūsdienās vairums cilvēku nelieto, jo tie sabiedrības lielākās daļas apziņā ir ieguvuši aizskarošu nozīmi.

No otras puses, daļa cilvēku apzināti komunikācijā ar citiem lieto dažādus vārdus vai izteicienus ar skaidru mērķi pazemot, noniecināt, aizskart, sāpināt, nodarīt pāri. To var redzēt ne tikai saskarsmē uz ielas, sociālajos tīklos, bet arī politiskās debatēs.

Dažkārt cilvēki mēdz lietot aizskarošu valodu vai uzvedību bez mērķa tīši sāpināt, bet kā daļu no sadzīves saskarsmes. Parasti šāds runas veids ir apgūts dzīves laikā, tiek izmantots vidē, kurā cilvēks uzturas, un viņš neapzinās savas runas ietekmi uz citiem. Diez vai tas būtu attiecināms uz Saeimas deputātiem, kuriem ir politiskā pieredze un skaidra apziņa par to, ko grib panākt ar savu uzstāšanos.

Kas tad ir runas veids, kuru daži mēdz apsveikt, dēvējot par “skaidru valodu, tiešu runu”, bet daudzi citi uztver ar sāpēm, pazemojumu un aizvainojumu? Kas ir naida runa un aizskaroša runa?

Apvienotās Nācijas definē naida runu, ka tā ir: “…jebkāda veida saziņa runā, rakstiski vai uzvedībā, kas uzbrūk vai izmanto nievājošu vai diskriminējošu valodu, attiecinot to uz personu vai grupu, pamatojoties uz kādu no šīs personas vai grupas identitātes aspektiem (reliģiju, etnisko piederību, tautību, rasi, izcelsmi, dzimumu, seksuālo orientāciju, mentālās vai fiziskās veselības stāvokli vai citu identitātes aspektu).”

https://www.un.org/.../understanding.../what-is-hate-speech

Naida runai raksturīgs tas, ka runātājs tieši rosina uzbrukt, diskriminēt kādu grupu vai cilvēku. Bet tai raksturīgi arī epiteti, apgalvojumi, kas sekmē vai aizstāv ļaunprātīgus stereotipus par kādu grupu. Un naida runa var notikt, nepasakot nevienu vārdu – ar žestiem, simboliem, uzvedību. Naida runa izjauc sociālo mieru un var kļūt par draudiem cilvēktiesībām. Un galu galā, sabiedrība, kura pieņem šādu runas veidu kā normu, rada vidi, kurā nākotnē var būt apdraudēta cilvēku drošība.

Aizskaroša runa ir naida runas šķietami it kā “nevainīgākā māsa”. Tā ir tāda runa, kas liek kādam citam justies aizvainotam, sarūgtinātam vai dusmīgam. Tā ir rupja vai aizskaroša, bet bez tieši definētiem draudiem. No tā var rasties priekšstats, ka aizskaroša runa nebūtu aplūkojama kā tiešs cilvēku tiesību pārkāpums. BET! Sekas aizskarošai runai var būt līdzīgas kā naida runai.

Ko nodara naida runa un aizskaroša runa? Naida runa pēdējos gados ir arī psiholoģijas pētniecības redzes lokā. Tiek pētīts, kādas sekas var piedzīvot cilvēki, pret kuriem tiek vērsta naida vai aizskaroša runa. Pētījumu rezultāti rāda to, ka cilvēki no grupām, pret kurām vēršas šāda runa, ir pakļauti mentālās veselības problēmu riskam, - emocionālai traumai, paaugstinātam stresam, trauksmes traucējumiem, bailēm, depresijai. Šīm sekām vairāk pakļauti cilvēki, kuriem ir augstāks emocionālais jutīgums (kas ir bioloģiski noteikta iezīme) Naida runas sekas var būt arī tādas, ka sabiedrībā pieaug neuzticēšanās starp dažādām grupām.

https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1002/cl2.1245

https://journals.sagepub.com/.../10.1177/15248380221108070

https://journals.sagepub.com/.../10.1177/0081246320985343

Esmu sieviete. Esmu heteroseksuāla latviete, man nav īpašu pazīmju, kas mani ļoti atšķirtu no daudziem citiem cilvēkiem mūsu zemē, un šobrīd es nepiedzīvoju tieši pret mani vērstu naida runu. Man it kā nevajadzētu satraukties par to, ko kāds pasaka no Saeimas tribīnes. Jo mani tas “it kā” neskar. Bet man nav pieņemams, ka pret kādu citu cilvēku vai cilvēku grupu izmanto aizskarošu vai naida runu. Un es negribu būt novērotāja šādai komunikācijai, ar savu klusēšanu atzīstot to par normu.

Es ceru, ka arī jums, mani draugi un sekotāji, rūp tas, kā mēs viens pret otru izturamies – mājās, ģimenē, uz ielas, skolās, internetā, iestādēs, valdībā. Jo tas nosaka to, kādā vidē dzīvosim mēs, kādā vidē dzīvos mūsu bērni. Es ceru, ka mūsu valstī pie atbildības sauks gan tos, kuri aizskar cilvēkus uz ielas, gan tos, kuri aizskar citus cilvēkus vai grupas no Saeimas tribīnes.

* Caurkritusī Attīstībai/Par deputāta amata kandidāte

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Govs jeb Pļeka uz prostituētās zinātnes

FotoMan ir bijusi tā privilēģija dzīvē redzēt un izprast daudzas parunas un sakāmvārdus, kā arī to rašanās pamatojumu. Tas notika tad, kad ar ģimeni pārcēlāmies uz dzīvi laukos un uzsākām saimniekot. Piemēram, visiem zināmais, nobružātais teiciens “cāļus skaita rudenī” reāli un visai skarbi “atdzīvojās” tad, kad pats sāku turēt vistas, kā arī inkubēt olas.
Lasīt visu...

21

Vēlētos atgādināt ministrei Andai Čakšai par dubulto standartu esamību Izglītības un zinātnes ministrijā

FotoSekojot līdzi Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas intervijai LTV, kurā tika minēti fakti, ka Daugavpils Universitātes (DU) padomes loceklis ir iesaistīts kriminālprocesā par iespējamu krāpšanos ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem, visai universitātes padomei būtu jāatkāpjas, lai nebojātu augstākās izglītības reputāciju kopumā,
Lasīt visu...

21

Meklējot TAISNĪGUMU, nevis tautā populāro lieko štuku

FotoCienījamās Tautietes! Godājamie Tautieši! Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LPSR AP deputāti, kuri bija ievēlēti pēc totalitārās valsts PSRS likumiem, PATVAĻĪGI, nesaņemot Latvijas pirmās brīvvalsts un tās likumīgo pilsoņu pilnvarojumu/uzticības mandātu, sev piešķīra LR AP deputātu statusu.
Lasīt visu...

21

Medicīna kā māksla un mākslas medicīna jeb Kultūras ministrijā integrēta veselības politika

FotoTrīs sarunas, kā šā raksta iegansts. 1. Pacietīgi noklausījies manu 15 minūšu uzrunu par to, ka galvenais valdības uzdevums ir veselības jomu integrēt visās politikās – aizsardzībā ar medikamentu rezervēm un sadarbību starp militārajiem un civilajiem mediķiem, izglītībā ar veselības pratības apgūšanu un bērnu sporta nodarbībām ikdienā, labklājībā ar darba nespējas lapu revīziju, zemkopībā ar veselīgu uzturu, ekonomikā ar atbalstu farmācijas rūpniecībai, Saeimas deputāts Viktors Valainis izmanto manas ieelpas brīdi un pajautā – kā es grasos integrēt veselību kultūrā un kultūru veselībā.
Lasīt visu...

21

Aicinām rast risinājumus un nodrošināt Jaunā Rīgas teātra atgriešanos mājās 2023. gadā

FotoMēs, Jaunā Rīgas teātra darbinieki, vēršamies pie valsts izpildvaras un likumdevējvaras augstākajiem pārstāvjiem ar aicinājumu iesaistīties un rast risinājumu bezgalīgajai mūsu teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai, kura, mūsuprāt, atspoguļo kopējo Latvijas valstij piederošo ēku būvniecības, rekonstrukcijas un pārraudzības procesu nesakārtotību.
Lasīt visu...