Tas ir lielākais riska faktors - briškenstilā pārvērst „Rail Baltica” projektu par desmit Dienvidu tiltiem
Guntars Vītols21.05.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kāda būtu mana pieeja Rail Baltica realizācijai? Pirmkārt, jāsaprot tas, ka tas būs izdevumu postenis. Dārgs infrastruktūras elements, kurš neatmaksāsies.
Dzelzceļa pelnītspēja ir pakārtota kravu pārvadājumiem, kuru mums nav un neplānojas. Jau esošais dzelzceļš šī iemesla dēļ slīgst zaudējumos (~50 miljoni gadā?), ostas konvulsē (tāpēc tā ņemtne ap nesmukajām kravām uz Krieviju).
Otrs, kas jāsaprot, - būvēt nāksies tāpat. Torpedēt ziemeļvalstu koridoru un ES projektu nav prāta darbs un politiski nereāli. Tad, kā rīkoties, jo „naudas nav”?
Pirmkārt, modulāra pieeja. Izbūvēt minimumu. Dažādas pieturas, pieslēgumus var ieprojektēt, bet realizēt ne pirmajā solī (šāda pieeja ir Igaunijā), sākotnēji viens sliežu ceļš, racionālākais maršruts.
Otrkārt, pirmajā solī nevajag ne lidostas, ne Rīgas centra elementus. Ieplāno, izprojektē, bet nerealizē pirmajā piegājienā. Nekādas briškenstila kājiņu spārdīšanas „gribu savu lidmašīnu, jo gribu, un viss”. Gribēt nav kaitīgi, bet jāpaaugas, lai nebūtu tikai jākaitina mammas maciņš.
Treškārt, Rail Baltica loma kā militārās infrastruktūras elements ir politiski jāpaceļ augstākā pakāpē. Kā nr.1. Tas ļautu cerēt uz divām lietām. Pirmkārt, lielāku līdzfinansējumu no ES. Tagad, ja nekļūdos, militārās mobilitātes kontekstā runa ir par vairākiem simtiem miljonu, bet vajag miljardu+. Eiropā var un vajag to šādi pasniegt un politiski nolobēt.
Otrkārt, šāda tipa (militāriem) projektiem ir iespējams iziet ārpus budžeta deficīta rāmjiem. Līdzīgi kā kovidlaikā tika atļauts tērēt „naudas ir tik daudz kā nekad”, vēlāk arī aizsardzības jomai tika atļauts tas pats.
Galvenais tomēr ir iziet no šī ar iespējami mazāku triecienu valsts finansēm. To izdarīt šobrīd ar esošo valdību un īpaši briškenadzi un tējas klubiņu nav iespējams. Tas ir lielākais riska faktors - pārvērst projektu par desmit Dienvidu tiltiem.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
