Tas ir lielākais riska faktors - briškenstilā pārvērst „Rail Baltica” projektu par desmit Dienvidu tiltiem
Guntars Vītols21.05.2024.
Komentāri (0)
Kāda būtu mana pieeja Rail Baltica realizācijai? Pirmkārt, jāsaprot tas, ka tas būs izdevumu postenis. Dārgs infrastruktūras elements, kurš neatmaksāsies.
Dzelzceļa pelnītspēja ir pakārtota kravu pārvadājumiem, kuru mums nav un neplānojas. Jau esošais dzelzceļš šī iemesla dēļ slīgst zaudējumos (~50 miljoni gadā?), ostas konvulsē (tāpēc tā ņemtne ap nesmukajām kravām uz Krieviju).
Otrs, kas jāsaprot, - būvēt nāksies tāpat. Torpedēt ziemeļvalstu koridoru un ES projektu nav prāta darbs un politiski nereāli. Tad, kā rīkoties, jo „naudas nav”?
Pirmkārt, modulāra pieeja. Izbūvēt minimumu. Dažādas pieturas, pieslēgumus var ieprojektēt, bet realizēt ne pirmajā solī (šāda pieeja ir Igaunijā), sākotnēji viens sliežu ceļš, racionālākais maršruts.
Otrkārt, pirmajā solī nevajag ne lidostas, ne Rīgas centra elementus. Ieplāno, izprojektē, bet nerealizē pirmajā piegājienā. Nekādas briškenstila kājiņu spārdīšanas „gribu savu lidmašīnu, jo gribu, un viss”. Gribēt nav kaitīgi, bet jāpaaugas, lai nebūtu tikai jākaitina mammas maciņš.
Treškārt, Rail Baltica loma kā militārās infrastruktūras elements ir politiski jāpaceļ augstākā pakāpē. Kā nr.1. Tas ļautu cerēt uz divām lietām. Pirmkārt, lielāku līdzfinansējumu no ES. Tagad, ja nekļūdos, militārās mobilitātes kontekstā runa ir par vairākiem simtiem miljonu, bet vajag miljardu+. Eiropā var un vajag to šādi pasniegt un politiski nolobēt.
Otrkārt, šāda tipa (militāriem) projektiem ir iespējams iziet ārpus budžeta deficīta rāmjiem. Līdzīgi kā kovidlaikā tika atļauts tērēt „naudas ir tik daudz kā nekad”, vēlāk arī aizsardzības jomai tika atļauts tas pats.
Galvenais tomēr ir iziet no šī ar iespējami mazāku triecienu valsts finansēm. To izdarīt šobrīd ar esošo valdību un īpaši briškenadzi un tējas klubiņu nav iespējams. Tas ir lielākais riska faktors - pārvērst projektu par desmit Dienvidu tiltiem.