Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Vjačeslavs Dombrovskis
08.04.2024.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.

Kā izrauties no šī slazda? Publiskajā telpā netrūkst rekomendāciju. Vairums populārāko straujākas attīstības stāstu veido šķietami pareizas frāzes, bet ar zemu praktisku vērtību. Viens tāds populārs “attīstības veidošanas” stāsts ir par nepieciešamību “celt produktivitāti” vai panākt “augstāku pievienoto vērtību”. Grūti iebilst, bet praktiski šī rekomendācija satur zināmu tautoloģijas devu, jo pēc būtības piedāvā radīt ekonomikas izaugsmi ar… ekonomikas izaugsmi.

Vēl viena populāra rekomendācija ir investēt inovācijās, pamatlīdzekļos un izglītībā. Izklausās pareizi. Bet, kā vēl 1973. gadā atzīmējis Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Duglass Norts, “iepriekšminētie faktori (inovācijas, mēroga efekti, izglītība, investīcijas pamatlīdzekļos) nav izaugsmes cēloņi, bet paši ir izaugsme”. (North and Thomas (1973, p.2). “The Rise of the Western World”.) Citiem vārdiem, kur ir izaugsme, tur arī ir inovācijas, investīcijas, izglītība utt.

Diez vai, turpinot n-to reizi atkārtot šablona frāzes, spēsim izrauties no atpalicības. Pasaules vēsture rāda ka strauja attīstība ir iespējama, bet to panākt izdodas vien dažām valstīm. Šablona risinājumu nav. Varbūt atrast pareizās atbildes uz lielajiem attīstības jautājumiem ir ik grūti tieši tāpēc, ka tās atrodas jomās, kas a priori uzskatītas par “nepareizām”? Vai nebūtu loģiski, ka ceļš uz attīstības zvaigznēm ir caur ērkšķiem jeb jomām, kas ilgstoši uzskatītas par tabu.

Pirmais tabu: prioritārās nozares

Pamatstraumes ekonomikā nav pieņemts runāt par tā saucamo industriālo politiku jeb konkrētu nozaru prioritizēšanu un atbalstu no valsts puses. Tam ir vairāki labi iemesli. Piemēram, šādi var novērst favorītisma, nepotisma, korupcijas riskus. Turklāt daudzi ekonomisti ļoti skeptiski skatās uz politiķu spēju pieņemt labus lēmumus ekonomikā. Visi šie iemesli ir balstīti rūgtā vēsturiskā pieredzē, tāpēc starptautisko finanšu institūciju (Pasaules Banka, Starptautiskais Valūtas fonds), domnīcu (OECD) vai Eiropas Komisijas rekomendācijās reti kad atrodami ieteikumi balstīt konkrētas nozares. Tuvākais, ko tās uzdrošinās, ir standartizēts mudinājums “investēt inovācijās, pētniecībā un attīstībā” – jo par tādām var jēgpilni runāt vien dažās nozarēs.

Svarīgi atzīmēt, ka ekonomikas pamatstraume nenoraida industriālo politiku saknē, bet uzskata, ka absolūts attīstības valstu vairums nespēs tikt galā ar tās izaicinājumiem un riskiem. Citiem vārdiem, tiek uzskatīts, ka tie ērkšķi ir pārāk biezi.

Tomēr tik mazai ekonomikai kā Latvija pasaules līmeņa labklājība sasniedzama tikai, sasniedzot kritisko attīstības masu atsevišķās nozarēs. Jo taisnība apgalvojumā, ka gan iekšzemes produkts, gan darbinieku atalgojums un labklājība kopumā ir atkarīgi no produktivitātes, bet šī augstā produktivitāte tomēr parasti ir sasniedzama vien nozarēs ar zināmu mēroga efektu.

Piemēram, “Google” nodarbina aptuveni 180 tūkst. cilvēku. “BMW Group” – aptuveni 155 tūkst. “Samsung Electronics” – aptuveni 270 tūkst. darbinieku. Ja šīs kompānijas strādātu Latvijā, mums būtu pasaules līmeņa labklājība, bet tās izsmeltu visu (!) privāta sektora darbaspēka resursu. Latvijas ekonomikā būtu tikai šie trīs uzņēmumi.

Ja vēlamies strauju izaugsmi, jādomā par savu spēku un resursu koncentrēšanu dažās jomās ar augstu attīstības potenciālu, kur mums arī ir zināmas dotības un salīdzinošas priekšrocības.

Otrais tabu: dialogs ar privātā sektora līderiem

Pieņemsim, ka pirmais tabu ir pārvarēts. Kas tālāk? Kas noteiks tās prioritārās nozares? Vēl daudz svarīgāks jautājums, ko valstij darīt šajās nozarēs? Kas to definēs? Ierēdņi? Ārvalstu konsultanti? Augstskolu pasniedzēji?

No teorijas viedokļa valsts iejaukšanas jebkādā ekonomikas sektorā ir pamatojama tikai ar kādas tā saucamās tirgus nepilnības jeb faktoru, kas varētu pacelt visas nozares konkurētspēju, risināšanu. Piemēram, ja mēs runājam par informācijas tehnoloģiju jomas konkurētspēju, viens tāds faktors neapšaubāmi ir STEM absolventu pieejamība. Vai kāds IKT nozares uzņēmums būs gatavs investēt šo absolventu pieejamībā? Diez vai – jo nav garantijas, ka tie izvēlēsies strādāt pie viņa, nevis konkurentiem.

Citiem vārdiem, no IKT nozares skatupunkta STEM absolventu pieejamība ir tā saucamais sabiedriskais labums jeb tirgus nepilnība. Iespējams, ar laiku uzņēmumi varētu nonākt pie vienošanās kopīgi investēt absolventu pieejamības nodrošināšanā, bet šīs nozares kolektīvā rīcība noteikti būs sarežģīta un laikietilpīga. Valsts varētu būtiski paātrināt šo procesu, ceļot nozares konkurētspēju pasaules tirgos.

Piemērs ir šķietami vienkāršs, bet tikai vienai nozarei šādu iespējamo tirgus nepilnību var būt vairāki simti. Kā tos identificēt? Kur jāinvestē? Atbildes uz šiem jautājumiem var rast tikai dialogā ar šīs nozares uzņēmumiem.

Diemžēl Latvijas politikas vēsturiskās īpatnības ir tādas, ka dialogs ar uzņēmējiem ir tabu. Mēs taču tik ilgi esam cīnījušies ar oligarhiem, naudas ietekmi politikā, ar korupciju, utt. Rezultātā liela sabiedrības daļa ar aizdomām skatās uz jebkādiem kontaktiem starp uzņēmējiem un ierēdņiem vai politiķiem.

Mani minētie tabu jautājumi nav vienīgie klupšanas akmeņi. Industriālās politikas īstenošanai arī nepieciešama augsta valsts un akadēmiskā sektora kapacitāte, motivēti un augsti kvalificēti ierēdņi, pasaules līmeņa pašmāju ekonomisti. Vai mums ir izdevies pacelt savu ekonomikas augstskolu vismaz līdz Igaunijas līmenim? Vai mēs vismaz mēģinām to darīt?

Ceļā uz attīstības zvaigznēm ir daudz ērkšķu un daudz darāmu darbu. Turpinot atkārtot vecus šablonus, neturpināsim pat stāvēt uz vietas, bet vēl vairāk atpaliksim. Virzība uz priekšu sevī ietver arī drosmi uzdot sev neērtus jautājumus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Viena lieta, ko rāda ASV rezultāti, - cilvēki ir noguruši no kreisās ideoloģijas spiešanās politikā, izglītībā, medijos, zinātnē

FotoŠodien soctīkli ir pilni ar kreiso/progresīvo reakcijām uz ASV vēlēšanu rezultātu. Interesanti no psihiskās veselības skatpunkta: skaidri iezīmējas šīs grupas centrālā iezīme - nespēja kontrolēt emocijas un narcistiska nespēja pieņemt kritiku vai zaudējumu.
Lasīt visu...

3

Medijpratība Latvijā – vainīgi nevis melīgi, nekrietni mediji, bet glupie, neizglītotie cilvēki

FotoOktobra pēdējā nedēļā atzīmējām nu jau kārtējo, ceturto, UNESCO iedibināto Pasaules mediju un informācijas pratības nedēļu. Pateicoties 11 valstu, arī Latvijas, aktīvai rīcībai, šo nedēļu ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju izveidoja 2021. gadā, lai uzlabotu cilvēku prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos. Šajā rakstā apkopoju dažas pārdomas, kas radās, aktīvi apmeklējot mediju un informācijas pratības nedēļā notiekošos pasākumus, kā arī mums pašiem Vidzemes Augstskolā izveidotajā mediju un informācijas pratības un zinātniskuma pratības UNESCO katedrā organizējot vairākas norises.
Lasīt visu...

21

Varbūt ierēdni vajadzētu uzsēdināt uz nodokļu maksātāju naudas diētas?

FotoIr tāds no akmens laikmeta raidījums Kas notiek Latvijā. Runā par nodokļu maksātāju naudu apmaksāta dāma par "zaļo enerģiju" stāsta, ka cilvēkam, kurš tievē, visvieglāk ir pirmie kilogrami.
Lasīt visu...

12

Tērēšanas kāre

FotoJāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.
Lasīt visu...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

Stāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi....

Foto

Neēdušais paēdušo neinteresē

Paralēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās...

Foto

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

Sveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu...

Foto

Es un man līdzīgie esam tie, kuri nosaka, kas ir un kas nav ārsts!

Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome lems vai anulēt Edgaram Mednim pediatra un...

Foto

Vai Ventspils ilgojas pēc padomju laikiem?

Pagājušonedēļ, 15. oktobrī – 966 dienas pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā un 782 dienas pēc okupekļa krišanas Rīgā –...

Foto

Kuņģa samazināšanas operāciju pārlieku tuklajiem Latvijā veiks par ES naudu, ar vēzi tieciet galā paši!

„Treknā Latvija” nonākusi pasaules uzmanības lokā: mūsu valstī aptuveni 60% pieaugušo...

Foto

Par maitām, kas pārdevuši valsti

Problēma ar akcīzes celšanu ir šāda. Tīri teorētiski, pēc šābrīža CO2 cenām, es parēķināju, degvielas cenām jāpieliek par 20 centiem dārgākai,...

Foto

Savdabīgais „Rail Baltica” problēmas „atrisinājums”

Iesaku noskatīties video#mce_temp_url#, pirms lasīt manu komentāru. Vēlos nedaudz pielikt klāt no sevis....

Foto

Ja nu pārbaude atklāj, ka lielākie noziedznieki ir tie, kas ķer noziedzniekus?

Aprindas, kas sevi gadiem sauc par pilsonisko sabiedrību un visādi mēģina graut vai mainīt...

Foto

Būtu tikai korekti un godīgi, ja pašreizējais aizsardzības ministrs saņemtu drosmi un atkāptos no amata

Kad šā gada 7. septembrī Latvijā netraucēti ielidoja Krievijas drons un...

Foto

Apzināsimies mūsu vēsturisko pienākumu – darīsim Latviju latvisku un pasauli latvisku!

Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un...

Foto

Mēs aizņemsimies un noēdīsim vēl 1,5 miljardus eiro, kurus nāksies atdot jūsu bērniem un bērnubērniem

Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada...

Foto

Bla bla bla bla bla bla bla...

Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu...

Foto

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas...

Foto

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3%...

Foto

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas,...

Foto

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons...

Foto

Lielbritānijas karstā vasara

No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti...

Foto

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram,...

Foto

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība...