Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā
Jānis Bordāns25.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Enerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Enerģētiskā neatkarība no Krievijas ir gan Latvijas fiziskās drošības, gan ekonomiskās brīvības pamatā. Latvijai ir savas unikālās priekšrocības kā, piemēram, Inčukalna gāzes krātuve, un mūsu interesēs ir veidot tādu modeli, kur mēs spējam gūt ienākumus un eksportēt savus pakalpojumus, nevis pirkt no citiem.
Taču šobrīd bez Ekonomikas ministrijas izstrādātas un Ministru kabineta apstiprinātas kopējās enerģētikas stratēģijas mēs nevaram izvērtēt, vai katra atsevišķā nozares aktivitāte vai projekts ir patiesi Latvijas valsts interesēs. Nav skaidru izvērtēšanas kritēriju, kas neļauj noteikt katra atsevišķā projekta atbilstību mūsu ilgtermiņa interesēm. Tam apstiprinājumu guvu arī vizītes laikā ASV, kur, tiekoties ar dažādu jomu ekspertiem, ievēroju, ka bieži vien līdz Latvijai nonāk apzināti vai neapzināti tomēr sagrozīta informācija.
Piemēram, tiekoties ar "American Petroleum Institute" pārstāvi, konstatēju: informācija, ka nepietikšot kuģu, kas spēs piegādāt Eiropai gāzi, nav gluži patiesa. Patiesībā kuģus ražo Āzijā un pavisam citi uzņēmēji, kas seko līdzi tendencēm gāzes tirgū un pielāgo savas ražošanas jaudas globālajām tendencēm. Kuģu trūkums netiek skatīts kā izaicinājums LNG gāzes piegādēm Eiropā.
Taču Latvijas enerģētikas nozares pārstāvji gadiem aktīvi ir darbojušies, lobējot "Gazprom" intereses. Tas ir tikai viens no piemēriem.
Šādi gadījumi liek izdarīt secinājumu par nepieciešamību piesaistīt Latvijas enerģētikas jomai ārvalstu speciālistus, tajā skaitā neatkarīgus ekspertus no ASV. Pirms divām nedēļām Latvija parakstīja memorandu ar ASV par sadarbību kodolenerģijas jomā. ASV ir milzīga pieredze arī atjaunojamo resursu izmantošanā, un ASV ir ļoti liels gāzes ražotājs un eksportētājs. Tas būtu ļoti tuvredzīgi - nepārņemt šo pieredzi.
Nedrīkst pieļaut, ka Latvijas enerģētikas nākotni nosaka un "vērtējumu" sniedz tikai tie cilvēki, kas gadu desmitiem ir bijuši algu sarakstos Krievijas "energoarmijas" uzņēmumos.
Mūsu koalīcijas partneri jau šobrīd enerģētikas jomā realizē aktivitātes, kas ir atbalstāmas. Taču gribu aicināt Ekonomikas ministriju, kas ir atbildīga par šo jomu, sagatavot stratēģisku redzējumu par Latvijas ilgtermiņa enerģētikas politiku un apstiprināt to Ministru kabinetā. Ir aktivitātes gan vēja enerģijas virzienā un gāzes tirgus virzienā, runas par kodolenerģiju.
Taču nav redzējuma, kā mēs kopumā nodrošināsim savu enerģētisko neatkarību, tajā skaitā arī nākamajām paaudzēm. Taču enerģētikas projekti ir jāplāno kā ilgtermiņa projekti 20 un vairāk gadu perspektīvā.
Enerģētika ir stratēģiskas nozīmes joma. Enerģētiskā neatkarība no Krievijas ir gan Latvijas fiziskās drošības, gan ekonomiskās neatkarības jautājums. Tam apstiprinājumu guvu arī vizītes laikā ASV.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
