Tā ir patiesā realitāte: ne mums spēju, ne virsnieku, kuriem būtu ambīcijas veikt grūtus uzdevumus
Agris Purviņš23.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien mūsu armija pēc būtības un gara atgādina krievu armiju. Virsniekiem nav ambīciju un drosmes, bet ļoti laba spēja veidot karjeru, "laizot rokas" priekšniecībai un atskaņojot pārliecinošus lozungus par armijas patriotismu un varenību.
Savukārt armijas publiskais tēls tiek veidots ar lielu talantu un spozmi. Atceros, kad dienēju krievos, tad svētdienas rītos bija raidījums par padomju armiju "Kalpoju Padomju savienībai". Mēs to saucām par "Ciemos pie pasakas", jo tas, ko mēs par vareno armiju redzējām zilajos ekrānos, stipri atsķīrās no tā, ko mēs redzējām reālajā dzīvē.
Tieši tādas pat sajūtas mani pārņem, skatoties raidījumus par mūsu armiju un biežos ministres selfijus ar virsniekiem, viesojoties armijas daļās. Viena lieta ir pārliecinošas un skaistas runas par mūsu armijas varenību un spējām, bet pavisam cita lieta tās apliecināt ar reālu darbību.
Mūsu armijas reālās spējas šodien apliecina viens skaitlis - 300. Tas ir tas, cik daudzus jauniešus mūsu armija spēj iesaukt militārajā dienestā!!! Kas – mums Luksemburga taisās uzbrukt?!
Tas ir tik nožēlojami, ka mūsu armija pēc 30 gadiem spēj apmācīt tikai 300 karavīrus gadā. Apmācība miera laikā ir armijas galvenais uzdevums!!! Tā ir patiesā realitāte, - ne mums spēju, ne virsnieku, kuriem būtu ambīcijas veikt grūtus uzdevumus. Kā viņi ar šādu attieksmi taisās karot, nesaprotu. Varbūt patiesā atbilde ir - viņi nemaz netaisās!
Kāpēc tā ir noticis,- iespējams, ka atbilde slēpjas tajā, kas vada mūsu armiju, tās komandierī - ģenerālleitnantā Leonīdā Kalniņā un politiķos, kuri viņu iecēla šajā augstajā un atbildīgajā amatā.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
