Tā cilvēces puse, kuras ir par daudz, mirs no vīrusa vai vakcīnas?
Hermanis Juzefovičs14.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Piebilde: šī ir skice šausmu filmas scenārijam, līdzīgi kā citām šausmu filmām, ko var redzēt televīzijā, ar daudz trakāku iznākumu, nekā ietverts manā jautājumā.
Īsumā: cilvēku daudzums pašreizējā patēriņa apstākļos uz zemes ir krietni par lielu. Ja samazina patēriņu, pašreizējā cilvēku daudzuma situācijā mūsu dzīve ieiet alu laikmetā. Alu nepietiks. Ideja, ka mēs te mainīsim domāšanu un kļūsim labāki - aizmirstiet, tas nav iespējams. Ļeņins ar pārveidoto Marksa teoriju to praktiski pierādīja. Cilvēku skaits ir jāsamazina, un pēc iespējas ātrāk. Neredzu citu variantu. Varbūt kāds var man oponēt un prezentēt ko citu. Būšu pateicīgs.
Ko un kā samazināt? Pirmkārt - ko? Lielākais resursu patērētājs ir attīstīto valstu cilvēks. Respektīvi, lai arī cik nepatīkami tas būtu, tas esmu es, šīs filmas galvenais varonis, mana ģimene un pārējie attīstīto valstu pilsoņi. Cik samazināt? Ar pāris miljardiem diez vai pietiks, lai glābtu planētu un noliktu to atpakaļ tā, lai tā spētu sevi sākt atjaunot. Iesākumam puse no cilvēces, tad paskatīsimies.
Tagad jautājuma otra puse - kā? Vīruss? Pēc valdoņu uzvedības vīruss ir šausmīgs un dikti nāvējošs. Interesanti, bet ekonomiku neapstādina. Apstādina cilvēku sociālo dzīvi un sabiedrību sašķeļ.
Neiztirzāšu kāpinājumu filmai, katrs lai pats domā, un uzreiz uzdošu gala jautājumu, ar kuru filma arī beidzas: tā puse, kuras ir par daudz, mirs no vīrusa vai vakcīnas? Vakcinēties vai nē? Kurā pusē man, šīs filmas varonim, nostāties? No kā MAN vairāk BAIL?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
