Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā
Ronalds Neimanis*23.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta kampaņu uzņēmuma intraneta palaišanai”.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) jaunā vidēja termiņa uzņēmuma stratēģija 2018.-2022. gadam paredz būtisku uzņēmuma biznesa procesu maiņu, lai no funkcijām orientēta uzņēmuma VNĪ pārtaptu par modernu, uz klientu apkalpošanu vērstu valsts akciju sabiedrību.
VNĪ pamatdarbības – vairāk nekā 500 ēku un 4000 zemes īpašumu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā kopā iesaistīti vairāk nekā 500 darbinieki. Priekšstatu par uzņēmuma pakalpojumu kvalitāti veido ikkatra darbinieka ieguldījums. Par VNĪ pakalpojumu kvalitāti spriež gan pēc tā, kā izstrādājam energoefektivitātes projektus, kā pielāgojam telpas organizāciju vajadzībām, kā uzraugām būvniecības procesus, kā uzturam un apsaimniekojam valsts ēkas. Tāpēc svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā.
VNĪ jaunā stratēģija nozīmē uzņēmuma kultūras maiņu. Pārmaiņu procesā ir svarīgi, lai par notikumiem, lēmumiem un ikdienas aktualitātēm būtu informēts katrs uzņēmuma darbinieks, un spētu ikdienas darbā iemiesot uzņēmuma vērtības. VNĪ iekštīklā ir informācija par uzņēmuma aktualitātēm un klientu apkalpošanas kultūru. VNĪ iekštīkls nodrošina dokumentu un lēmumu iekšējo apriti ikdienā, kā arī visu aktuālo informāciju par uzņēmuma ikdienas darbību. Uzņēmuma mērķis ir palielināt darbinieku iesaisti uzņēmuma procesos, tāpēc svarīgi, lai informācija pie darbiniekiem nonāk viegli lietojamā, saprotamā formā un to izmantotu katrs darbinieks.
Mēs apzināmies, ka starp vairāk nekā 500 VNĪ darbiniekiem (administrācijas darbinieki, pārvaldnieki, apkopējas u.c.) ir cilvēki ar dažādām datorlietošanas prasmēm, tāpēc esam paredzējuši vairāku materiālu izgatavošanu, kas atvieglos darbiniekiem jaunā iekštīkla lietošanas uzsākšanu:
video rullītis ar jaunā iekštīkla lietošanas pamācību;
350 drukāti skaidrojošie bukleti darbiniekiem;
10 informatīvi plakāti izvietošanai VNĪ birojos Rīgā un arī reģionos.
1000 eur budžets paredz radošā koncepta izstrādi, video materiālu izgatavošanu, maketu izstrādi, kā arī materiālu druku. Iepirkumā tiks vērtēta gan piedāvātā cena, gan piedāvājumu kvalitāte - tas neizslēdz iespēju, ka līguma summa būs mazāka nekā paredzētā budžeta summa.
Savukārt kopējai informēšanas kampaņai atsevišķs budžets nav paredzēts, to uzņēmumā īsteno VNĪ Korporatīvās komunikācijas daļa.
* VAS „Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
