Iesaki rakstu: 
Sirsnīgs tencinājums visiem, visiem par daudziem, ļoti daudziem atbalsta sveicieniem vēstulēs, sociālos tīklos, maniem mīļajiem vārdos, domās. Tiešām jauki un uzmundrinoši!
Kā jau dzīvē - gadās arī pa pārpratumam. Daļu no vēstulēm es parakstu kā “politiski represētais”. Neesmu un nepretendēju, nevaru pretendēt uz J.Staļina PSRS laika “politiski represētā” statusu. Es šai laikā pat nebiju dzimis. Ja kāds šo manis parakstīto statusu uztver šādi, tad atvainojos, noticis pārpratums.
Vienlaicīgi jautājums: vai 21.gadsimta Latvijā var būt “politiski represētais”? Mūsdienās Krimināllikumā nav PSRS 58.panta. Ir citi. Korupcija, finanšu līdzekļu atmazgāšana. Ja cilvēks ir nevēlams faktiskajiem Latvijas ārzemju saimniekiem un viņu vietējiem pakalpiņiem, tad atrast cietējus no korupcijas nav problēmu! Klāt pieliek finanšu atmazgāšanu 11 gadu garumā no 1995.gada, un lieta gatava. Tas nekas, ka finanšu atmazgāšanas novēršanas likums pieņemts 1998.gadā un tam nav atpakaļejošs spēks.
Pirmās instances tiesa mani notiesāja arī par to, ka es 1995.gada februārī no “Bankas Baltija”, tās īpašnieka Aleksandra Laventa esot izspiedis kukuli - SIA ”LAT Transnafta” daļas. Mani notiesāt netraucēja pat tas, ka gan A.Lavents, gan “Banka Baltija” tiesā noraidīja kukuļa izspiešanas faktu. A.Lavents tiesā kategoriskā sašutumā pauda izbrīnu par šādu prokuroru fantāziju. Vienalga. Pirmās instances tiesa notiesāja. Vēl vairāk. Kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu - cietumā, taisnība - ne Sibīrijā.
Kādus faktus vēl vajaga? Visi kukuļi bāzējas uz eksprokurora V.Kokaļa, miljonāru A.Gulbja, J.Krūmiņa, V.Krastiņa pēkšņi 2007.gadā atausušām atmiņām par nenotikušām kukuļa izspiešanām 1993.-1995.gados. Līdz 2007.gadam nekādi kukuļi, to spiešana kungiem atmiņā nebija. Pēc prokurora priekšlikuma pēc 12-14 gadiem atmiņā atausa pagātnes šausmas, kuras līdz tam bija “aizmirstas”.
Ļoti ticami! Tā nav politika? Pēdējos 12 gados, kopš mani tiesā pasaulē taisnīgākā tiesa, esmu apmēram 60-70 reizes izbraucis no valsts. Pabijis Āzijā, Amerikā, Eiropā, Āfrikā. Džungļos un tuksnesī. Kāpēc mani jāliek cietumā? Aizmukšu? Nesagaidīsiet! Neceriet!
Uzskatu sevi par politiski represēto. Bet ne Staļina režīma. Līdzcilvēkiem protams ir tiesības arī uz citu viedokli. Ir tādi, kuriem lielākais pārlaimes brīdis - politiskais konkurents cietumā, vēl labāk - kapu kalniņā. Šos līdzcilvēkus sveicu ar izdošanos, gan daļēju!
Cieņā un sirsnībā, ar sveicieniem mīļajiem ventiņiem!
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
