Iesaki rakstu: 
Varbūt vēl ir cilvēki, kas naivi iedomājas, ka viņu sadarbības sertifikāts ir uz mūžiem. Nekā tamlīdzīga. Kad iedod velnam mazo pirkstiņu, viņš paņems visu roku. Jau pirmā injekcija atstāj neatgriezenisku ietekmi uz organismu. Taču, ja neesat “atstiepis kājas”, tad laiks stutes potei. Tā gan tiek reklamēta kā kruķis, kas balstīšot veselību. Tomēr, manuprāt, drīzāk būs kā miets pa pieri.
Imitēt kaut kādu potēšanas pret kroņa bubuli saistību ar medicīnu kļūst arvien grūtāk. Špricēšana neatbilst pat deklarētajiem mērķiem – antivielu radīšanai pret koronavīrusu. Antivielu esamība neatbrīvo ļaudis no potes, bet to neesamība pēc injekcijas nav pamats “zvēra zīmes” liegšanai. Viedoklis, ka ilgstoša organisma uzturēšana stresā ir kaitīga, vispār netiek izskatīts.
Daniels Pavļuts kā karstu kartupeli mutē pārviļā, ka segregācijas sertifikātam varētu noteikt derīguma termiņu, kas, “paķerts no griestiem”, atbilstu grūtniecības laikam – deviņiem mēnešiem. Veselības ministrs pauž, ka vairākas ES valstis jau ir ieviesušas sertifikātiem derīguma termiņus, tāpēc, visticamāk (lasi – noteikti), tas notiks arī Latvijā.
“Par balstvakcināciju ir tieši tāds pats stāsts kā par primāro vakcināciju,” neslēpj infektologs Uga Dumpis. Tātad atkal potēs spaidu kārtā. Vispirms revakcinēšot visus no 50 gadiem un sirgstošos ar hroniskām slimībām. Tādējādi, kā es saprotu, balstvakcīnas paredzētas, lai ātrāk atbrīvotos no “liekā balasta”. Turklāt EZA jau stiepj ceturto poti.
Tie, kas sadūrušies, ar Janssen, velti priecājas – no savas stutes potes neizbēgt. Lūk, sorosītu “kabatas rupors” Zatlers medijos jau kritizē tos, kas grib ““džonsonu” tāpēc, ka viena pote. Lai gan skaidri zināms, ka ar vienu poti būs par maz”. Līdztekus varneši argumentē, ka kovids ir mutējis, tāpēc būšot vajadzīgas jaunas potes. Tiek aizmirsts daudzu virusologu brīdinājums, ka potēšana izsauks jaunas mutācijas, kas patiesībā jau notiek.
Turklāt, ja pirms puča Latvijā varēja cerēt uz valdošo partiju politiskās pašsaglabāšanās instinktu, kas neļautu tracināt vēlētājus, tad tagad kliķei uz elektorātu uzspļaut. Nākamā gada rudenī prognozēju valstī tādu tirāniju, ka opozīcija varēs darboties tikai pagrīdē. Es uzskatu, ka potes pieņemšana ir līdzvērtīga labprātīgai iekāpšanai “lopu vagonā”. Tas ir “ekspresis”, kas ved uz tautas iznīcību un izdzīvojošo eksistenci despotijā.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
