Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāda ir Eiropas Savienības (ES) fondu sūtība, būtība un jēga? Pamata līnija šķietami visiem ir zināma – ar dažādiem instrumentiem, projektiem un investīcijām mērķtiecīgi sekmēt valsts labklājības celšanu un attīstību. Visi sagaidām, ka fondu projektu īstenošana notiks skaidri, saprotami, caurspīdīgi, likumīgi un godprātīgi. Domāju, ka tam piekritīs ikviens nodokļu maksātājs.

Tomēr – katram gadījumam, lai šajā procesā būtu mazināta misēkļu un nejaušu nesmukumu (nemaz nerunājot par nelikumībām!) iespējamība, ES fondu sistēma ir paredzējusi kontroles filtrus. Viens no tādiem filtriem esam mēs – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kura ne tikai slēdz līgumus par projektu īstenošanu, bet arī tos uzrauga, lai gūtu pārliecību par visu minēto principu ievērošanu un izdevumu pamatotību. Šim mērķim esam izveidoti un īpaši akreditēti no ES fondu revīzijas iestādes puses.

Kļūdas ES fondu projektos maksā īstu budžeta naudu

ES fondu projektos neatbilstību sekas ir loģiskas – finansējuma samazinājums. Jo fondu nauda – tā ir nauda ar noteikumiem! Ja nespēj vai negribi nodrošināt labas prakses principu ievērošanu vai tīši pārkāp Eiropas Komisijas (EK) nosacījumus, tas nepaliek bez sekām. Šādas neveiksmes vai pārkāpumi maksā un faktiski – maksā mums visiem, jo tas ir mūsu kopējais valsts maks, kurā neieplūst fondu nauda tieši tajā apmērā, kādā novērtēta neatbilstība, kļūda vai pārkāpums.

Ir gadījumi, kad diemžēl problēma tiek atklāta novēloti, kad to novērst vairs nav iespējams, bet ir situācijas, kad problēma ir pamanīta un redzama laikus, kad, apzinoties vēl potenciālās sekas, ir iespēja no šīs problēmas izvairīties, izvēloties citu – labai pārvaldībai atbilstošu – risinājumu un rīcības modeli.

Par ko ir strīds Kompetences centru programmā?

Tieši šāda situācija, ka ir identificēti potenciālie riski, ir izveidojusies Kompetences centru programmā, kas pašreiz ietverta Atveseļošanas fonda (AF) plānā. Programmā, kuras modelis jau vēsturiski ir ticis pastāvīgi apspriests, ir konstatētas nopietnas problēmas, un to nerisināšana draud ar zaudējumu valsts budžetam, proti, mums visiem.

Šīs problēmas «vārds» ir interešu konflikts. Tas Eiropas Komisijas izpratnē ir viens no būtiskākajiem pārkāpumiem jebkuru fondu projektu ieviešanā un parasti draud ar pilnīgu finansējuma zaudējumu. Interešu konflikts kopā ar krāpšanu un korupciju veido tā dēvēto 3K pārkāpumu komplektu, pret kuru EK ir nulles tolerance.

Izstāstot pavisam vienkārši – ja tiek realizēts kāds ES fondu atbalstīts projekts, parasti tas tiek primāri finansēts no projekta realizētāja un valsts budžeta līdzekļiem, un tikai pēc tam Latvija pieprasa atmaksu no EK. Ja EK interešu konflikta risku dēļ naudu neatmaksā, par aizdomīgo projektu ir samaksājis valsts budžets jeb ikkatrs Latvijas nodokļu maksātājs.

Tādēļ kompetences centriem tāpat kā jebkuram projekta ieviesējam ir pienākums pārbaudīt, novērst un labot interešu konfliktu, kā arī novērst vai labot identificētos riskus. Diemžēl CFLA ir konstatējusi, ka kompetences centros nav nodrošināta šī nosacījuma izpilde un atsevišķos gadījumos pētījumu vērtētāji ir lēmuši par pētījumiem, kuros paši plāno iesaistīties, vai centru padomes locekļi vērtējuši viens otra pētījumus. Šādas situācijas nav pieļaujamas un ir uzskatāmas par interešu konfliktu.

Liekas – kas tad tur sevišķs? Sakārtojiet procesus, un projekti var attīstīties. Jā, tā droši vien būtu jābūt. Taču pašreiz kā valsts esam nonākuši pilnīgi ačgārnā situācijā, jo tieši tā puse, kurai ir pienākums ievērot EK nosacījumus un kurai ir adresēts aicinājums nodrošināt caurspīdību un projektu pārvaldību ārpus interešu konflikta situācijām, to izliekas nesaprotam. Tā vietā, lai konstruktīvi sadarbotos ar programmas plānotājiem, pašreiz ir izvērsts skandāls, veidojot manipulatīvu sūdzību kampaņu par CFLA.

Bez jebkāda patiesa seguma izteiktajiem pārmetumiem, runājot visu uzņēmēju vārdā, izplatot vispārīgas frāzes, tās pastāvīgi atkārtojot, tiek mēģināts ietekmēt viedokļus. Taču mēs vēlamies konstruktīvu sadarbību un atgādinām – CFLA vadības nomaiņa nevar «atcelt» problēmu, ja interešu konflikts kompetences centru programmā netiek atrisināts pašos centros. Problēmu nebūs iespējams «paslaucīt zem paklāja». Gluži otrādi – šī programma tiek uzmanīgi vērota arī no EK puses, un EK kā naudas devējs gaida reālu risinājumu programmas sakārtošanas veidā.

Kā iziet no iestrēgušās situācijas?

EK ir skaidri paudusi savu pozīciju, ka plānotajā programmas modelī interešu konflikta situācija pastāv, un šis risks ir jānovērš. Tikai tad būs iespējams turpināt projektu īstenošanu un saņemt finansējumu. Attiecīgi visiem ir jāizdara savi mājasdarbi – Ekonomikas ministrijai jākoriģē programma, bet īstenotājiem – jānodrošina projektu godprātīga īstenošana. Taču pamatā un primāri jābūt kopējai izpratnei un vēlmei sadarboties.

Vēl šajā kontekstā jāpiebilst pāris faktu par AF plānu. AF programmu īstenošanā ir zināmas līdzības ar ES fondu tradicionālo sistēmu, tomēr ir vairākas būtiskas atšķirības. Par programmu izstrādi ir atbildīgas ministrijas, tās veido ieviešanas nosacījumu kompleksu, nosaka, kādas izmaksas projektā varēs iekļaut, kādi rezultāti ir sasniedzami, u.c. programmas dimensijas.

CFLA kā sadarbības iestādes jeb izpildītāja funkcijas ir nodrošināt praktisko ieviešanu – tās sākas pēc programmas nosacījumu apstiprināšanas Ministru kabinetā, kad valdība ir vienojusies programmu atbalstīt. AF sistēma ir veidota citādi, iespējami trīs dažādi modeļi, un kompetences centru gadījumā programmas nosacījumus izstrādā Ekonomikas ministrija, tā veic arī projektu vērtēšanu un atlasi, un CFLA ziņā ir tikai līgumu slēgšana un ieviešanas uzraudzība, tai skaitā jau pieminēto 3K risku kontrole.

Atveseļošanas fonda iespējas un naudu var zaudēt, nesasniedzot projektu rezultātus. Bet, ja šos rezultātus sasniedz ar aizdomām par interešu konfliktu, arī tad finansējums var tikt zaudēts, izdevumi būs jāsedz no valsts budžeta vai arī jāatgūst no finansējuma saņēmēja. CFLA loma plāna ieviešanā ir preventīva – pasargāt  budžetu un rūpēties par ES līdzekļu godīgu investēšanu.

* CFLA direktores „atbilde” uz 96 uzņēmēju parakstīto vēstuli.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...