Strautmane par Raudsepa "ētiskajām naudas rebēm": birokrātija nav mūsu mērķis
Lato Lapsa13.11.2013.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
"Birokrātija nekad nav bijusi mērķis," - šādi Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas locekle Baiba Strautmane trešdien sociālajā tīklā Twitter komentēja īpatno situāciju, kas radusies saistībā ar žurnāla Ir komentētāja Paula Raudsepa pieķeršanu maksas pakalpojumu sniegšanā Latvijas Bankai un vienlaikus Latvijas Bankas prezidenta nekritisku aprakstīšanā viņa pārvēlēšanas priekšvakarā. Saskaņā ar viņas pausto pārliecību žurnālistu organizācijas ētikas izvērtētājiem, pie kuriem pieder arī pats Raudseps, pašiem neesot obligāti precīzi ievērot šīs organizācijas dokumentos ierakstīto.
Saskaņā ar asociācijas ētikas komisijas (kuru līdz šim ir vadījis Raudseps) nolikumu tikai un vienīgi komisijas priekšsēdētājs ir tiesīgs sasaukt komisijas sēdes un noteikt to darba kārtību.
Tas nozīmē, ka tikai un vienīgi Raudseps, kuru šajā amatā apstiprinājusi asociācijas biedru pilnsapulce un kurš līdz šim ir atteicies komentēt savus Latvijas Bankai sniegtos pakalpojumus un savas izdevniecības ētikas kodeksa pārkāpumu, ir tiesīgs izsludināt ētikas komisijas sēdi, kurā tiktu izskatīts viņa jautājums.
Taču, kā trešdien apgalvoja ētikas komisijas locekle, bijusī žurnāliste Strautmane, Raudseps, publiski par to gan nepaziņojot, no ētikas komisijas priekšsēdētāja posteņa esot atstatījies.
Tas nozīmē, ka, stingri ievērojot ētikas komisijas nolikumu, neviena persona Raudsepa "ētisko naudas rebju" izvērtēšanai veltītu komisijas sēdi nav tiesīga sasaukt, kamēr asociācijas biedru pilnsapulce nebūs ievēlējusi jaunu ētikas komisijas priekšsēdētāju.
Taču, kā izriet no Strautmanes sociālajā tīklā Twitter paustās pārliecības, asociācijas ētikas komisijai nemaz neesot tik nepieciešams stingri ievērot pašai savus dokumentus, jo "birokrātija" neesot tās mērķis.
Pietiek publisko nelielo diskusiju Twitter, kurā piedalījās arī žurnāliste Madara Fridrihsone un kura demonstrē - kādi ir žurnālistu ētikas izvērtētāju standarti pret "savējiem".
Madara Fridrihsone:
Ir gan tāda lieta, ka LŽA valde nenosaka, kad jāsanāk Ētikas komisijai, kurā daļa locekļu nemaz nav LŽA biedri.
Pietiek:
No LŽA ētikas komisijas nolikuma sanāk: Raudsepam pašam ir jāsasauc sēde par savu jautājumu.:) Ja viņš iepriekš neatstatīsies.
Baiba Strautmane:
Tikai mieru... ir jau atstatījies.
Pietiek:
Pēc komisijas nolikuma sēdi var sasaukt tikai priekšsēdētājs. Ja tas atstatījies, neviens cits sasaukt nav tiesīgs. Jaunu priekšsēdētāju var ievēlēt tikai LŽA biedru sapulce. Kā tad būs ar to tiesisko sasaukšanu?
Baiba Strautmane:
LŽA Ētikas komisija (bez P.Raudsepa balss) izvērtēs Jūsu pārmetumus un sniegs Jums atbildi.
Pietiek:
Neievērojot nolikumu, kas skaidri nosaka, ka tikai priekšsēdētājs var sasaukt komisijas sēdi? Ētiski gan.:)
Baiba Strautmane:
Birokrātija nekad nav bijusi mērķis. Jūs saņemsiet atbildi, kuru būs atbalstījis komisijas vairākums.
Pietiek:
Jāāāāa, savdabīga tiesiskuma izpratne Jūsu pusē - sak, mēs dzīvojam po poņaķijam kā tādi šleseri.
Baiba Strautmane:
Ja tik švaki ar mums, varbūt nemaz nevēlaties atbildi?
Pietiek:
Vai Jums tiešām nešķiet, ka tieši Jums ir svarīgi parādīt, ka ētikas dubultstandartu ziņā neesat tāda "V"?
Baiba Strautmane:
Man šķiet, ka ētika attiecas uz būtību, nevis uz to, ka kaut kur nav specif. norādīta iesp. rīkot e-sēdes...
Pietiek:
Labi, štrunts par nolikumiem, ka tik ētika.:)
Madara Fridrihsone:
Kā jūs viegli varētu secināt, pastāv arī iespēja biedru kopsapulcē ievēlēt jaunu Ētikas komisijas pr.
Pietiek:
Nuja, tātad tiesiskuma vārdā būs vien jāsāk ar biedru sapulces sasaukšanu un jaunu priekšsēdētāju...
Madara Fridrihsone:
Principā pat nevajag biedru sapulci, Ētikas komisija pati var mainīt nolikumu:)
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
