Stratēģiskas bailes no Baltijas valstīm liek Kremlim melot un nomelnot
Baiba Zīle23.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Marta sākumā Baltijas jūrā notika Apvienoto ekspedīcijas spēku (JEF) koordinācijas mācības, kas, protams, deva iemeslu saaktivizēties Krievijas ” taisnības un aizskāruma policijai”. Kā jau jebkuras citas militāra rakstura mācības, kas paredzētas tam, lai militārie spēki jebkādos krīzes apstākļos spētu nodrošināt stabilitāti Baltijas jūras reģionā, arī šīs KF skatījumā ir drauds.
No Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova teiktā izriet, ka NATO, labi zinot Maskavas nostāju neplānot un neveikt nekādus uzbrukumus, turpina izplatīt pretējus vēstījumus un izmanto ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām. Viņš vairākkārt ir uzsvēris, ka NATO nemotivētās militārās aktivitātes netālu no Krievijas robežas Baltijas jūrā parāda alianses postošo lomu Austrumeiropas valstīs. Turklāt pieaugošās militārās aktivitātes “Austrumu flangā” tikai turpina provocēt Krievijas reakciju.
Prokremliskā melu ražotne Sputniknews nereti izplata vēstījumus, kuru pamatā ir apgalvojumi par to, ka galvenās Viļņas, Rīgas un Tallinas problēmas šodien (un nākotnē) ir agresīvā NATO darba kārtība, kas norāda uz Baltijas karavīru perspektīvām kļūt par lielgabalu gaļu. Pašlaik Baltijas valstu neatkarīgā militārā un politiskā loma neesot redzama. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas varas iestāžu un cilvēku liktenis esot kļūt par lielgabala gaļu veco NATO partneru spēlē.
Šis tāpat kā citi prokremlisko mediju vēstījumi ir atkārtots prokremliskais dezinformācijas stāstījums, attēlojot NATO kā agresoru un parādot Baltijas valstis kā alianses marionetes, kuras var veiksmīgi bīdīt, uzkurinot jau tā samilzušo rusofobijas garu.
Pamatota iemesla ticēt jebkuriem no šiem apgalvojumiem nav. Militārās mācības kā Latvijā, tā abās pārējās Baltijas valstīs ir notikušas regulāri, arī bez NATO iesaistes, un to galvenais iemesls ir sagatavot spējīgus karavīrus dažādu bīstamu situāciju priekšā.
Tas ne vienmēr nozīmē militāru aktivitāti vai karu. Jūrā pastāv vēl „simtiem” citu problēmsituāciju, kuru risināšanā būtu jāiesaistās labi apmācītam militāram personālam. Kā piemēru var minēt tās pašas Otrā pasaules kara munīcijas atliekas, kuras nereti straumju izmaiņu rezultātā tiek izceltas un var radīt apdraudējumu kruīza kuģiem vai citiem jūras prieku baudītājiem, tai skaitā tūristiem no KF.
Arī dažādas katastrofas, nelaimes gadījumi (glābšanas operācijas), kur nepieciešama Nacionālo Bruņoto spēku iesaiste pieprasa labi apmācītus un sagatavotus cilvēkus, nevis tādus, kas krīzes situācijā krīt panikā.
Protams, nevar noliegt, ka kopš Krimas aneksijas 2014.gadā NATO un Krievijas attiecības ir manāmi saasinājušās, taču nekas neliecina par NATO plāniem uzbrukt Krievijai. Tā vietā kā atbildi uz nelikumīgajām KF darbībām Ukrainā NATO 2014. gadā pārtrauca praktisko sadarbību ar Krieviju.
Arī Kremļa propagandas tik mīļie apgalvojumi par Baltijas valstīm kā “agresijas placdarmu” pret Krieviju ir nepatiesi. NATO nemeklē konfrontāciju ar Krieviju. Alianse šo nostāju ir publiski paudusi un norādījusi 2018. gada Briseles samita deklarācijā.
Arī fakts, ka Baltijas valstis 2004. gada martā kļuva par pilntiesīgām NATO dalībvalstīm, nenozīmē kaut kādas KF izdomātas agresijas izpausmes pret kaimiņvalstīm. Lietuvā, Latvijā un Igaunijā dalība aliansē tiek uzskatīta par reģiona drošības pamatu neatkarīgi no apdraudējuma.
Protams, 2014.gada notikumi Ukrainā, kā arī pirms tam pieredzētā Krievijas militārā intervence Gruzijā, aizbildinoties ar KF palīdzību risināt Gruzijas iekšpolitiskās problēmas, liek Baltijas valstu sabiedrībai vairāk fokusēties uz savu spēju aizsargāt valstis pret potenciāliem draudiem no pierobežas, bet tas nebūt nenozīmē, ka kāda no Baltijas valstīm vai NATO gatavo uzbrukumu KF vai kādai citai valstij. Tam visam ir daudz praktiskāks un nozīmīgāks fons.
Gribas norādīt, ka, salīdzinot ar regulāriem KF mediju ziņojumiem, kas nereti ir vērsti pret Baltiju, NATO vai ES, Rietumos ir novērojama vairāk paskaidrojoša vai atbildes reakcija, nevis tukši apvainojumi, kas vērsti pret Austrumiem.
AVOTI:
https://lt.sputniknews.ru/society/20210310/14645948/Litovskie-voennye-uchastvuyut-v-ucheniyakh-v-Baltiysko
https://lt.sputniknews.ru/society/20210310/14645948/Litovskie-voennye-uchastvuyut-v-ucheniyakh-v-Baltiyskom-more.html
https://lv.sputniknews.ru/analytics/20210219/15205662/NATO-2030-chemu-vedet-strategiya-eskalatsii-napryazhennosti-Baltike.html
https://lv.sputniknews.ru/analytics/20210203/15123889/strany-baltia-gotovyatsya-voyne-russia-blitskrig-ili-blitskaput.htmlm-more.html
https://lv.sputniknews.ru/analytics/20210219/15205662/NATO-2030-chemu-vedet-strategiya-eskalatsii-napryazhennosti-Baltike.html
https://lv.sputniknews.ru/analytics/20210203/15123889/strany-baltia-gotovyatsya-voyne-russia-blitskrig-ili-blitskaput.html
https://www.nato.int/cps/en/natohq/official_texts_156624.htm
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
