Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rūtu Valteri es nepazīstu. Vienkārši tā ir sanācis – ne reizi neesmu sarokojies, ne reizi neesmu runājis, ne reizi neesmu viņai pat oficiālu vēstuli rakstījis. Esmu sēdējis pie viena galda dažādās sēdēs.

Iespējams, man būtu bijis patīkami, ja ministre Ingrīda Circene mūs iepazīstinātu, piemēram, šādi: „Iepazīsties Pēteri! Šī simpātiskā sieviete ir Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja!” - un mēs spiestu roku un sasmaidītos. Diemžēl Ingrīda nekad nav vēlējusies mūs iepazīstināt, un Rūta Valtere ir pilnīgi vienīgā slimnīcas vadītāja Latvijā, ar kuru man nav bijis tas gods iepazīties.

Es piezvanīju savam draugam uz Stradiņa slimnīcu, kurš ir, teiksim tā, ietekmīgs mācībspēks un populārs lektors, lai pajautātu, ko viņš man var pastāstīt – kas notiek Stradiņos? Izrādījās, ka arī viņš nepazīst Rūtu Valteri, arī viņam nekad ar savas slimnīcas valdes priekšsēdētāju nav iznācis iepazīties.

Toties viņš labi pazīst valdes locekli Evu Strīķi, ar ko varot jebkuru jautājumu pārrunāt. Eva Strīķe ir anestezioloģe, un viņu pazīstu arī es. Turklāt vienmēr esmu apskaudis viņas profesionālās prasmes, īpaši veicot narkozes kardioķirurģijā, ieskaitot sirds transplantācijas. Ar Evu es tiešām varētu parunāties pats, bet ne jau valdes loceklei jājautā – kas notiek Stradiņos?

Es vēl piezvanīju kādai nodaļas vadītājai Stradiņa slimnīcā, kura atzina, ka viņa Rūtu Valteri pazīst, tikai nekad ar valdes priekšsēdētāju nav runājusi.

Šis garais ievads bija tālab, ka Latvijas medicīnas krustpunktos kā allaž nostājas flagmanis, kā mums pieņemts saukt mīļoto slimnīcu Pilsoņu ielā. Paskatoties vien, kāda informācija šogad pausta par Stradiņiem, jāteic – tā ir mazāk pozitīva nekā citām Universitātes slimnīcām. Dažu labu reizi kāds pozitīvs vārds par unikālām kardioloģiskām un abdominālās ķirurģijas operācijām, šis tas pozitīvs par acu un nervu slimību (insultu) ārstēšanu, bet citādi – ugunsgrēks, nepamatoti paņemta samaksa no Zolitūdes cietušajiem, daži aizmukušie no uzņemšanas nodaļas ar atšķirīgu dzīvildzi pēc tam.

Otrs aspekts ievaddaļai ir fakts, ka daudzus gadus Latvijā bija divas valsts institūcijas, kuras tērēja, tērēja, bet gada beigās saņēma valsts piešprici, lai nebankrotētu. Tās bija Nacionālā opera un Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca. Pārējie teātri un pārējās slimnīcas uz šo procesu noraudzījās, teiksim, ar nelielu skaudību.

Šogad šī sistēma ir nedaudz mainījusies, opera nesaņem tik daudz kā Žagara laikos. Arī slimnīcā ieviesti trūcības noteikumi, ko vēl vairāk palielināja ministra Bārzdiņa izlīdzināšanas politika, Stradiņa slimnīcu zināmā mērā pielīdzinot un vienlaikus tuvinot lauku klīnikai. Apmaksa par manipulāciju, operāciju vai reanimācijas gultas dienu pašlaik ir tiktāl nepietiekama, ka katra slimnieka pavadītā diena slimnīcai rada negatīvu bilanci.

Pie katastrofālā finanšu un organizatoriskā stāvokļa Stradiņa slimnīcu vienpersoniski ir novedusi 2009. gada veselības ministre Baiba Rozentāle, kura savu personisko ambīciju dēļ iznīcināja Rīgas 1. slimnīcu, kas divsimt gadu bija darbojusies kā neatliekamās palīdzības slimnīca. Vienkārši un racionāli lielajā, ērtajā un funkcionālajā 1. slimnīcas uzņemšanas nodaļā tika aprūpēti slimnieki, kas tika atvesti ar ātro palīdzību vai vērsās pēc palīdzības paši.

P.Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (KUS) allaž strādājusi kā sekundārās un terciārās palīdzības slimnīca, kas uzņēma un ārstēja slimniekus, kuru ārstēšanai resursu nepietika citās Latvijas medicīnas iestādēs. P.Stradiņa slimnīca bija radīta un tās infrastruktūra veidota, lai šeit veiktu nieru transplantāciju, plaušu operācijas, sirds operācijas, ārstētu reimatismu, astmu, glaukomu, vēzi. P.Stradiņa slimnīca gadiem bija risinājusi diferenciāldiagnostiskas problēmas, nevis aprūpējusi ambulatoriskus pacientus vai, vēl vairāk, sociālus pacientus.

Slimnīca visu laiku aizrijas ar akūtiem slimniekiem. Stradiņa slimnīcā ir šaura uzņemšanas nodaļa, nevis plaša funkcionāla neatliekamās palīdzības nodaļa kā Austrumu slimnīcā. Pašlaik slimnieki, kas nonāk Stradiņa KUS uzņemšanas nodaļā, tiek ātri nosūtīti uz nodaļām (piemēram, slimnieks ar sirds slimību uz akūtās ķirurģijas nodaļu, bet slimnieks ar strutojošām vātīm – plaušu slimību nodaļu), kur atrodas ilgāku laiku, kamēr tiek pārvests uz profila nodaļu un no turienes izrakstīts. Slimnīcas ārsti pavada daudz laika, konsultējot sava profila slimniekus citu nodaļu gaiteņos. Loģistikas haosa dēļ neadekvāti daudz līdzekļu tiek tērēts dažādiem izmeklējumiem, bieži - atkārtotiem vai vai nepamatotiem.

Pati būtiskākā problēma ir pilnīga sistēmas nesakārtotība Rīgas pilsētā. Ja visos lauku rajonos izcili strādā sociālās gultas, kas uzņem pacientus īslaicīgai stacionārai aprūpei, lai precizētu diagnozi, nostabilizētu vai koriģētu ārstēšanu, tad Stradiņa slimnīcas rīcībā ir tikai divdesmit sociālās gultas Jūras medicīnas centrā. Jebkura hroniska, sociāla pacienta aprūpe Stradiņa slimnīcā vienmēr būs ievērojami dārgāka nekā Tukuma, Iecavas vai Siguldas slimnīcā.

Šādā visai sarežģītā situācijā slimnīcā uzsākta jaunā korpusa celtniecība, turklāt šī celtniecība ir visai atrauta no 21. gadsimta medicīnas, kā arī no loģikas. Nevēlos komentēt skābekļa balonu epizodi, kas radīja ugunsgrēku ar sprādzieniem kardioloģijas korpusā, bet visai droši varu apgalvot – laiks līdz jaunās slimnīcas atvēršanai būs vētrains.

Un vēl kāds aspekts, kas nudien nav mazsvarīgs. Stradiņa slimnīca ir nozīmīgākā studentu apmācības klīniskā bāze kā Rīgas Stradiņa universitātes, tā Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes studentiem. Šobrīd Latvijā studēt medicīnu ierodas simtiem ārvalstu studentu, galvenokārt no Rietumeiropas, bet viņu entuziasms izsīkst trešajā ceturtajā mācību gadā, kad viņi klīnisko priekšmetu apmācībai labāk izvēlas citas universitātes, kuru īpašumā, nevis draudzīgās attiecībās ir klīnikas. Pieprasot universitātes slimnīcām tikai peļņu vai vismaz fiskālu disciplīnu, viss darbs tiek pakārtots naudas plūsmai. Slimnieka ar atbilstošu diagnozi slimnīcā vienkārši nav, un studentam nav, ko mācīties. Finansiālu apstākļu dēļ Latvijā gandrīz vai nenotiek plānveida operācijas, līdz ar to studentiem šīs zinības iet secen.

Tad nu skaļāk un skaļāk atskan balsis, ka Stradiņa slimnīca pievienojama Rīgas Stradiņa universitātei ar tās nozīmīgo menedžmenta kapacitāti, akadēmisko darbības veidu. Domāju, ka RSU gauži labi atrisinātu virkni sasāpējušu organizatorisku, medicīnisku, klīnisku problēmu. Iespējams, ka kopējā sistēmā gauži labi iederētos arī Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.

Protams, šāds scenārijs neliekas pārāk aizraujošs Latvijas universitātes Medicīnas fakultātei, kura ir trešā lielākā fakultāte Latvijas universitātē, kurā tāpat mācas daudz ārvalstu studentu, kuras studenti dod darbu bioloģijas, filoloģijas, fizikas, ķīmijas u.c. fakultāšu docētājiem.

Šajā vietā ne mazsvarīgs apsvērums ir Universitātes lēmums jauno Medicīnas fakultāti celt Torņakalnā, visai tuvu pie Stradiņa slimnīcas un Bērnu slimnīcas. Ja Stradiņa universitāte „apēstu” Stradiņa slimnīcu un Bērnu slimnīcu, visai loģiski liktos Austrumu slimnīcu pārvērst par Latvijas Universitātes mācību bāzi un Austrumu slimnīcai pievienot arī bērnu Gaiļezeru, kas padara milzīgu aprūpes darba apjomu sekundārajā līmenī.

Eiropā ir daudz pilsētu, kurās ir vairākas medicīnas fakultātes, taču pat 5 miljonu pilsētās nav izdevies izveidot divus identiskus komplektus, kuros varētu apmācīt medicīnas studentus visās jomās. Psihiatriju tik un tā nāktos abām augstskolām mācīt psihiatrijas klīnikā, bērnu slimības – Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā utt.

Situācija Latvijas medicīnā ir nobriedusi – mums ir vajadzīgas reālas Universitātes klīnikas, kur viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir jauno speciālistu apmācība, bet to paveikt ir visai sarežģīti. Tik un tā pie vieniem un tiem pašiem slimniekiem nāk divas mācībspēku un studentu komandas, tik un tā tām parasti viedokļi atšķiras, tik un tā to starpā pastāv zināma sacensība, neviļus pacientos uzturot intrigu, ka kaut kas tiek slēpts.

Šis garais stāsts atspoguļo fonu tai ziņai, ka Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājas Rūtas Valteres kabinetā iegājuši KNAB izmeklētāji un tur it kā atraduši rupju naudas piesavināšanās gadījumu. Es tiešām neesmu Rūtas Valteres fans, bet drīzāk gan viņas iespējamo talantu noliedzējs.

Pārāk daudz KNAB uzlidojumiem neticu. Ļoti labi atceros, ka lielākie sasniegumi KNAB cīņai pret medicīnas iestādēm ir atbrīvoti lielu klīniku vadītāji, kur vienam dēls bija strādājis par sanitāru operāciju zālē un asistējis tēvam operācijās, bet tēvs bija parakstījis algu dokumentu visam slimnīcas kolektīvam, tostarp savam dēlam. Otrs slimnīcas direktors bija uzticējis savam dēlam bulciņu cepšanu un virtuves vadīšanu atvaļinājuma laikā. Tiesa, ar Rīgas domi un dažādām valsts firmām saistītās šmuces kaut kā nemēdz būt tik skaļas. Savukārt dažām personām, kuras ir iecienītas kā mediju lutekļi vai, iespējams, uzbrūkošās žurnālistikas  informatori, interešu konfliktus KNABs gadiem ilgi izliekas nemanām tā, ka tie pat sāk ar to lielīties.  

Tiesa, bija arī Bērnu slimnīcas celtniecības gadījums, kad KNABam pietuvinātie mediji paziņoja, ka dažiem ļaundariem izņemti finanšu līdzekļi dažādās valūtās vairāk nekā 700 tūkstoši latu apmērā, - vēlāk gan izrādījās, ka tie izņemti pārsvarā vērtspapīros, proti, kādam no aizdomās turētajiem bijis kaut kāds vekselis  brangā vērtībā. Bija arī kāds augsts ierēdnis, kurš it kā kaut ko piesavinājies no valsts kompensējamo zāļu naudas, bija kāds ārsts, kurš bija prasījis kukuli, bija kāds slimnīcas vadītājs, kuram it kā bija dots kaut kāds kukulis. Ar laiku gan minētie notikumi pieklust un iestrēgst kaut kur KNAbā vai tiesvedības gaiteņos, bet sabiedrības apziņā paliek kaut kas tāds – vai nu viņš tur nozaga vai viņam kaut ko nozaga, bet tur kaut kāda zagšana bija.

Vairs neticu stāstiņiem, ka liela uzņēmuma valdes priekšsēdētāja būtu radiniecei pārskaitījusi naudu un saņēmusi to skaidrā atpakaļ. Stradiņa slimnīcas gada apgrozījums ir 57 miljoni latu, bet valdes priekšsēdētājas amats ir visai dāsni atalgots. Man kaut kā prātā nāk gada sākums, kad Streļčenoks apkaroja korupciju medicīnā ar svešā valstī sabiedriskas organizācijas ražotiem videoklipiem, kuros tika rādīts ārsts kukuļņēmējs.

Jaroslava Streļčenoka vadītais KNABs rīkojas ar Staļina metodēm. Tiek veidots stereotips, ka medicīnas darbinieks ir kukuļņēmējs vai vismaz nelietis. Tiesa, lielai daļai mazāk izglītotu cilvēku Streļčenoka klips deva pavisam citu vēsti – ārstiem jādod kukulis pat tad, ja viņš to neprasa.

Stereotips ir nežēlīgs, īpaši tādēļ, ka zinām – 80% medicīnas darbinieku ir sievietes. Attieksme pret sievietēm Latvijā patiesībā ir visai diskriminējoša – profesijas, kurās strādā visvairāk sieviešu ir medicīna (ārstes galvenokārt ir sievietes, bet māsas, vecmātes, feldšeres, farmaceites un māsu palīgi teju 99% ir sievietes,) un izglītība, turklāt tās ir vienīgās, kurās nekāda algu pieauguma nav un tuvākajā nākotnē nav redzams.

Pretstatā izglītībai medicīna vēl papildus izceļas ar tā saucamo normālo pagarināto darba laiku, kura Ārstniecības likumā paslēptais regulējums ļauj izvairīties no Darba likumā noteikto virsstundu apmaksas par katru virs normālā darba laika nostrādāto stundu, tādejādi joprojām ietaupot valsts budžeta līdzekļus uz veselības aprūpē strādājošo personāla izmaksu – lasi, entuziasma, godaprāta, emocionālās izdegšanas un galu galā mūža - rēķina.

Valsts, atbalstot visus citus sektorus, izņemot veselību un izglītību, viennozīmīgi demonstrē, cik sieviešu atalgojums mums ir nesvarīgs.

Un tad pie valsts kases parādās sargsuns KNABa formā, kurš norej medicīnu, lai šie tik neiedomājas kaut ko vairāk prasīt, jo redziet– viņi ir korumpanti. Vēl vairāk– KNABs paziņo, ka par visu ir samaksāts. Un pacients tad pat nesaprot pacienta iemaksu un līdzmaksājumu, ko viņam prasa, jo KNAB taču teicis – par visu ir samaksāts.

Esmu pārliecināts, ka notikumi ap Stradiņa slimnīcu nav nejauši. Streļčenokam līdzīgs puisis, kas melnā maskā ieskrien slimnīcā un iešauj griestos, ir viegli vizualizējams tēls, kas rada vispārēju negāciju. Valteres sāga ir iekritusi precīzi tajā brīdī, kad Saeimas gaiteņos savu ceļu sāk Ingrīdas Circenes izlolotais „Veselības aprūpes finansēšanas likums”. Tā ir iniciatīva, kas varētu veidot taisnīgāku sistēmu veselības aprūpei pieejamo līdzekļu nodrošināšanā un izlietošanā, kā arī varētu radīt pamatotu un hierarhiski sakārtotu normatīvo aktu sistēmu veselības aprūpes finansēšanas jomā.

Lai cik tas dīvaini nebūtu, liela daļa politiķu nebūt netraucas atbalstīt piedāvājumu noteikt jaunu veselības aprūpes finansēšanas kārtību, ieviešot veselības apdrošināšanu un sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar nodokļa deklarēšanu un nomaksu.

Šie divi aspekti – jauna sakārtota finansēšanas sistēma un reālas universitātes klīniskās slimnīcas kā ārstniecības un apmācības iestādes - ir iesākts un līdz galam nepaveikts Ingrīdas Circenes darbs. Un šķiet, ka kādam gauži negribas viņu vairs redzēt ministra krēslā nākamajā gadā, realizējot savas ieceres un nostiprinot sabiedrības veselību. Streļčenoka izvēlētais kratīšanas brīdis Stradiņa slimnīcā rada aizdomas, ka patiesais skandāla mērķis ir uzbrukt profesionālajai veselības ministrei.  

Domāju, ka šodien Rūtu Valteri atstādinās uz izmeklēšanas laiku, varbūt viņai izdosies pierādīt, ka nav vainīga, un varbūt pat saglabāt amatu. Iespējams, ka KNAB radītā jezga ap Rūtu Valteri veicinās turpmāku birokratizācijas sacensību ārstniecības iestādēs, nejēdzīgi pagarinot jebkura lēmuma pieņemšanas ceļus un laiku, aprakstot jebkuru dokumentu ar iespējami vairāk amatpersonu parakstiem, kā arī iespējami tālu atgrūžot atbildību, lai guldītu to uz kolektīvo bezatbildību un iniciatīvas izdedzināšanu.

Ārsts aizvien aktīvāk interesējas par iespēju strādāt par ārstu kaut kur citviet, taču ne vadošajās klīnikās. Pacients pretstatā sludinātajam, ka viņš it kā atrodoties visu uzmanības centrā, sāk no šīs jezgas justies tik lielas uzmanības centrā nonākusi niecība, ka sev pieejamo finanšu resursu ietvaros meklē kāda viņam draudzīga ārsta palīdzību, taču vislabāk iespējami tālu no uzmanības centra. Savukārt medijos izskanējušie uzbrukumi ministrei liecina, ka kauja par varu notiek ne tikai valdības vadītāja, bet arī ministru līmenī, turklāt kādam ir ļoti svarīgi radīt nestabilitāti veselības aprūpē, ieceļot kādu politisku, absolūti neprofesionālu  veselības ministru.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...