Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izšķirošajās sarunās par vairāk nekā 600 miljonu eiro vērto jauno vilcienu iepirkuma konkursu, kas piektdien paredzētas Briselē, deleģētas piedalīties vairākas ar konkrētiem politiskajiem spēkiem saistītas personas.  Bez Vienotības pārstāvja Aigara Štokenberga uz Briseli devies arī tā dēvētā „Olšteina sešinieka” pārstāvis Kaspars Ozoliņš, kura iekļaušanu delegācijā izcīnījis Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins. Ozoliņa iepriekšējais darbs bija - jurists Valmieras domē.

Sarunās ar Eiropas Komisijas (EK) amatpersonām, kurās jāizšķiras, vai un kāds jaunu vilcienu iepirkums ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu iespējams, ir deleģēts piedalīties ne tikai Vienotības pārstāvis, ar skandālu a/s Pasažieru vilciens valdē nule ieceltais Aigars Štokenbergs, bet arī tā dēvētās Saeimas Neatkarīgās deputātu grupas jeb „Olšteina sešinieka” pārstāvis Kaspars Ozoliņš. Kā otra SM pārstāve delegācijā iekļauta par ES fondu apguvi ministrijā atbildīgā Investīciju departamenta direktore Ilze Aleksandroviča. Par iepirkumu atbildīgo a/s Pasažieru vilciens sarunās pārstāvēs uzņēmuma valdes jaunais priekšsēdētājs Artis Birkmanis un bijušais valdes vadītājs Nils Freivalds. Finanšu ministriju pārstāv ES fondu stratēģijas departamenta direktore Diāna Rancāne.

Pēc avotu SM un premjera tuvējā lokā stāstītā Štokenbergs piektdien uz sarunām Briselē ar EK pārstāvjiem dodas ar mandātu neaizstāvēt jau noslēgto līgumu ar spāņu CAF par 600 miljonu eiro vērto jauno vilcienu iepirkumu, bet lobēt ES Kohēzijas fonda 140 miljonu eiro lielā līdzfinansējuma daļēju pārdali par labu pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā politiskas dividendes sološiem ceļu būves projektiem. Atlikušo naudu plānots izmantot mazāka apjoma vilcienu iepirkumam, kurā jau pašlaik tiek prognozēta Vienotības pārstāvju iepriekš netieši lobētā šveiciešu Stadler uzvara.

Formāli Ozoliņš sarunās pārstāvēs bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa biroju, jo kopš pērnā gada decembra pieņemts tur darbā par ministra juridisko padomnieku. Tomēr Pietiek zināms, ka viņa stīvēšanās par iekļaušanu delegācijā notikusi stīvēšanās. Lai gan par gaidāmajām sarunām Briselē bija zināms jau aizvadītās nedēļas nogalē, SM amatpersonas tikai ceturtdienas pēcpusdienā bija gatavas nosaukt to ministrijas pārstāvju vārdus, kuri tiks deleģēti sarunām.

Pietiek zināms, ka „Olšteina sešinieka” pārstāvji visu šo nedēļu kuluāros neoficiāli pauda neapmierinātību gan ar Vienotības agresīvo taktiku, ar Štokenberga iebīdīšanu amatā iegūstot kontroli pār miljonu iepirkumu, gan ar bezpartejiskā Roņa akceptu šīm personāliju izmaiņām, kas ignorējot „olšteiniešu” iespējas ietekmēt jauno vilcienu iepirkuma norisi. Tādēļ Olšteina savulaik uzstājīgi darbam Roņa birojā ieteiktā Ozoliņa iekļaušana delegācijas sastāvā uzskatāma par šīs deputātu grupas nomierināšanu. „Olšteina sešinieks” saskaņā ar valdības koalīcijas līgumu kopā ar Vienotību uzņēmies politisko atbildību par bezpartejiskā satiksmes ministra darbību.

Pietiek jau rakstīja, ka Ozoliņa atbildības lokā Roņa birojā ir juridiskie jautājumi un valsts kapitālsabiedrības, tajā skaitā ar valsts iepirkumiem saistīti jautājumi. Neoficiāli jau pāris nedēļas pirms Ozoliņa stāšanās amatā politikas kuluāros izskanēja informācija, ka viņš sācis kontaktēties ar dažu SM kapitālsabiedrību vadību, radot iespaidu, ka būs „lietu kārtotājs”. Pats Ozoliņš to Pietiek decembrī kategoriski noliedza. Ja var ticēt iesaistīto personu skaidrojumiem, Ozoliņam, kurš līdz šim brīdim bija Valmieras domes jurists, divas trīs nedēļas pirms karjeras lēciena piezvanīts no SM, viņu uzaicinot uz sarunu ar satiksmes ministru, kas beigusies ar padomnieka amata piedāvājumu. Tikmēr neoficiāla informācija liecina, ka Ozoliņu satiksmes ministram uzstājīgi ieteicis sešu neatkarīgo Saeimas deputātu grupas neformālais līderis Olšteins.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...