Steidzam ziņot par operācijas “Fiktīvās varas triumfs” gaitu un iznākumu
Cilvēks 44404.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izdomāts stāsts par kāda Vienotības vecbiedra, iespējams, nosūtītu ziņu saviem sadarbības partneriem kādā kaimiņvalstī. Vēstule, kāda hipotētiski varētu būt uzrakstīta un pa slepeniem kanāliem, kas zina, varbūt saistītiem ar kino Pionieris afēras locekļiem, nosūtīta kaimiņos mītošam caram.
Tulkojums: “Labdien, augsti godātais kaimiņvalsts car! Kā paklausīgi un padevīgi norādījumu pildītāji steidzam ziņot par operācijas “Fiktīvās varas triumfs” gaitu un iznākumu.
Kā jau vienojāmies, plāns, kā apjāt tautu, ir izpildīts. Var teikt – ar uzviju. Bet ir daži kopējās lietas labā veikti zaudējumi. Tas, lai mūs neatmaskotu līdz galam acīgākie mūsu izpildītās shēmas novērotāji.
Tātad jūsu padevīgie kalpi un norāžu pildītāji – JV ir uzstutēti pašā augšgalā. Ziniet, Jūsu piesūtītā shēma, kā sasniegt virs 60% atbalstu, noderēja, bet netika pilnībā izmantota. Jo ir problēma, lai gan de facto esam Jūsu totalitārās sistēmas piekritēji un balsts, formāli Latvija diemžēl pagaidām vēl skaitās demokrātiska valsts. Formāli, protams. Nu, acu aizmālēšanai.
Varbūt pienāks pavisam laimīgi laiki un sasniegsim tādu attīstības pakāpi, kādu Jūs esat panācis savā teritorijā, bet pagaidām vēl nevaram tā rīkoties, kā ar bomi pa galvu. Jauno paaudzi jau “gatavinām”, ko spējam, taču dažs vecais, kurš nav ietekmējams, kurš murgo par brīvu un neatkarīgu Latviju, vēl spirinās. Tāpēc – lēnām pār tiltu. Būs labi,
Latvijā ir stabilitāte, jeb pārfrāzējot – laižam Latviju stabili uz grunti. Viss notiek pēc plāna. Varbūt pat tankus nevajadzēs. Bet drošības pēc spļaujam uz Jums, kā mācījāt, katru mīļu brīdi, lai Jums būtu attaisnojums tankiem. Tas katram gadījumam.
Nu par bēdīgāko pusi. Par zaudējumiem. Nācās upurēt divus uzticamus politiskos spēkus. Tā nodeva fiktīvai demokrātijai. Turklāt daļa tautas prasīja asinis. Pārāk bijām šos nomocījuši. Tāpēc A/P un Konservatīvos (tie liberasti, bijušie JKP) bijām spiesti atstāt aiz strīpas.
Tomēr vietā iestutējām Progresīvos. Oi, ja Jūs zinātu – tā ir atombumba! Latvijai – kirdik! Nu ne Jums man to stāstīt. Taču nebēdājiet, Jūsu uzticamie kalpi, piemēram, Pabriks un Bordāns, arī Jurašs, ja nepārvāksies pie jums regulēt kontrabandu, netiks pamesti novārtā. Viņiem tiks jaukas un siltas vietiņas.
Tātad rezumējot: Plāns tiek pildīts ar uzviju, Latvijas lielākie grāvēji un postītāji turpina valdīt, POLITBIROJS nedaudz cits, bet kurss uz Latvijas iznīcību tiks saglabāts, turklāt jādomā, tas tiks vēl pamatīgāk paātrināts, un beigu galā Pasaules Valdības plāns, kuras daļa, piedošanu, kuras vadībā esat arī Jūs, iztīrīt Latviju no cilvēkiem pilnīgi un galīgi, tiks realizēts! Salutējam!”
P.S. Stāsts ir izdomāts, bet intuīcija teic, ka tikai daļēji.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
