Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Arvien skaidrāk kļūst tas, ka Covid-19 ir uz palikšanu un mums jāiemācas ar to sadzīvot. Tas nozīmē, ka jāiemācās nekrist kādā no divām pašlaik prevalējošām galējībām: pandēmijas noliegšanā un antivakserismā no vienas puses vai Covid-19 histērijā – no otras. Par ieslīgšanu jebkurā no šīm galējībām sabiedrībai nāksies samaksāt ļoti augstu cenu.

Kas ir Covid-19 histērija?

Histērija iestājas tad, kad cīņa ar Covid-19 kļūst par galveno un vienīgo politiķu, valdības un ministriju risināmo jautājumu. Histēriķi uzskata, ka Covid-19 apkarošanai visi līdzekļi ir labi – neskatoties uz to, cik lielā vai mazākā mērā kārtējais līdzeklis samazina inficēšanas varbūtību, cik lielas ir šo līdzekļu tiešās un netiešās izmaksas un vai plānotais vispār ir praktiski realizējams.

Covid-19 histēriķis savu masku valkā visur – ārtelpās un iekštelpās, ir divu metru attālumā cilvēki vai nav, pat atrodoties viens savā automašīnā. Viņš necieš antivakserus un ir gatavs vakcinēt visus pat piespiedu kārtā.

Pēdējā pusotra gada laikā valdība bija un ir ārkārtīgi pārņemta ar Covid-19 histēriju. Pat tādi soļi kā kameršļūkšanas aizliegšana pavasara beigās un ilgstoši apgalvojumi, ka pat vakcinētiem ir bīstami apmeklēt sporta pasākumus iekštelpās, tai nešķita visai dīvaini un pārmērīgi.

Apmēram pusotra gada laikā tika pieņemts vesels blāķis visvisādu ierobežojumu, abiem Covid-19 ierobežošanas likumiem dubultojoties savā apjomā un sasniedzot astoņdesmit deviņu A4 lapu ekvivalentu. Patiešām iespaidīgi! Visticamāk, lielākā daļa Saeimas deputātu sen vairs neorientējas visos pieņemtajos ierobežojumos, nerunājot par visu sabiedrību.

Vērojot likumdošanas iniciatīvu iesniegšanas, apspriešanas un pieņemšanas gaitu, bija skaidrs, ka lielākā daļa ierobežojumu pieņemti bez jebkādas nopietnas analīzes par to izmaksām, sekām un praktisko izpildījumu. Piemēram, šodien arvien skaidrāka kļūst apziņa, ka aizvērt ciet visas skolas un pāriet uz attālinātām mācībām bija milzīga kļūda, kas dārgi izmaksāja mūsu bērniem un mūsu valstij nākotnē.

Kur ierobežojumi, tur arī pabalsti un kompensācijas. Ja sākotnēji valdība bija ļoti atturīga attiecībā uz palīdzību cietušajām nozarēm (atcerēsimies dažu amatpersonu lepnumu par 3 eiro lielu mēneša pabalstu, kas izmaksāts kādai darbiniecei), tad ļoti ātri tā iekāpa otrā grāvī. Naudas kļuva tik daudz, kā nekad nav bijis. Helikopteru nauda un cita, diemžēl pārsvarā aizņemta nauda.

Ja Kariņa valdība sāka darbu ar apmēram 10 miljardu valsts parādu, tad nākamgad tā pabeigs savu darbu ar apmēram 17 miljardus lielu parādu. Pašlaik parāda apkalpošanas izmaksas ir niecīgas, bet tuvākajos gados ievērojami pieaugs – un šā parāda apkalpošana valsts budžetam maksās vairākus simtus miljonu eiro gadā.

Vakcinācija un histēriķu attieksme pret nevakcinētajiem vēl vairāk sašķēla mūsu sabiedrību un radīja arvien pieaugošu spriedzi. No socioloģiskajām aptaujām un personīgās komunikācijas ar vakcinācijas pretiniekiem, nereti arī tuvākajiem ģimenes locekļiem kļūst skaidras divas lietas. Pirmā – šādu cilvēku ir daudz, apmēram 30% iedzīvotāju. Otra – viņu nostāja ir principiāla un kategoriska. Iespējams, vienīgais, kas varētu likt viņiem mainīt savas domas par vakcināciju, ir savu tuvāko radinieku vai draugu nonākšana slimnīcā ar smagu slimības gaitu.

Taču pieaug arī agresivitāte no antivakseru apkarotāju puses, kas nav apmierināti ar daļēji slēgtu ekonomiku, augošo Covid-19 pacientu skaitu slimnīcās un kopumā ar to, ka liela sabiedrības daļa, viņuprāt, rīkojas nepareizi. Līdz atklātām sadursmēm starp antivakseriem un histēriķiem nav nemaz tik tālu.

Vai apturēt saslimstību par katru cenu?

Kā sabiedrība mēs vairs neesam situācijā, kad mums priekšā ir nezināms vīruss, pret kuru nav vakcīnu. Par Covid-19 jau ir zināms diezgan daudz. Vakcīnas katram Latvijas iedzīvotājam ir brīvi pieejamas bez maksas.

Visai droši prognozējams, ka vīrusa delta paveids izplatīsies tik ātri, ka tuvākajā nākotnē – varbūt pat dažu mēnešu laikā – ar to inficēsies teju visi nevakcinētie un arī daudzi vakcinētie. Un tad visus varēs iedalīt vakcinētajos, pārslimušajos un, protams, tajos, kas nesvinēs Ziemassvētkus.

Aptuveni 95% no tiem, kas nonāks slimnīcās, būs tie, kas nav vakcinējušies vai iepriekš nav pārslimojuši. Lielākā daļa hospitalizēto būs vecie cilvēki. Ja runa ir par visiem nevakcinētājiem (šobrīd 53% pieaugušo iedzīvotāju), tad tuvajā nākotnē slimnīcās varētu nonākt gandrīz 19 tūkstoši cilvēku (aptuveni aprēķini, kas balstās uz pieņēmumu, ka hospitalizācijas varbūtība delta paveidam ir 2,3%).

Savukārt daudzi nevakcinētie ir pārslimojuši Covid-19, iegūstot efektīvu imunitāti dabiskā veidā.1 Aplēses liecina, ka tādu varētu būt līdz pat 23% Latvijas iedzīvotāju.2 Tas nozīmē, ka reālistiskāka prognoze ir tuvāk 11 tūkstošiem hospitalizēto. Diemžēl veselības aprūpes sistēmas maksimālā slodze ir aptuveni 1300 intensīvās terapijas gultu.

Vai slimnīcas tiks pārpildītas? Tas būs atkarīgs no inficēšanās ātruma, cik ātri hospitalizētie tiks izrakstīti no slimnīcas... vai netiks izārstēti. Bet slimnīcu pārslodzes risks ir ļoti augsts. Pēc mūsu ekspertu prognozēm, saglabājoties līdzšinējiem tempiem, 29. oktobrī slimnīcās būs 1000 hospitalizēto ar Covid-19, bet 10. novembrī hospitalizēto skaits jau pārsniegs 1300, kas, visticamāk, ir Latvijas slimnīcu kapacitātes "sarkanā līnija".

Šis ir ļoti drūms scenārijs. Bet jāatceras, ka katrs slimnīcā nonākušais cilvēks tur nonāks pēc savas brīvas izvēles. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka vēl apmēram 23% Latvijas iedzīvotāju kopumā būtu gatavi vakcinēties. Ja viņi to izdarīs tuvākā pusotra mēneša laikā, hospitalizēto kopējā skaita prognoze nokrītas līdz nepilniem 3 tūkstošiem cilvēku – ar ko mūsu veselības aprūpes sistēma, visticamāk, spēs tikt galā. To ir svarīgi atkārtot: ar 70% iedzīvotāju vakcināciju (un 30% principiālo antivakseru), visticamāk, ir pietiekami, lai novērstu slimnīcu pārslodzi.

Pragmatisms pret histēriju

Pragmatiskas politikas mērķis nav iznīcināt Covid-19 par katru cenu vai vakcinēt 100% iedzīvotāju, ieskaitot bērnus. Mūsu mērķim ir jābūt atrast veidu, kā tikt galā ar pandēmiju par saprātīgu cenu sabiedrībai.

Covid-19 histēriķi nespēs atturēties no tā, lai uzsāktu svēto karu pret antivakseriem un nevakcinētajiem. Nevakcinēto sodīšana, viņu iespēju pārvietoties, strādāt un dzīvot liegšana kļūs par histēriķu pašmērķi. Bet šāda rīcība tikai galvanizēs principiālos antivakserus. Un tā var sasniegt pretēju efektu ar tiem 22% sabiedrības, kas būtu gatavi vakcinēties, bet varētu mainīt savas domas pēc šādas attieksmes. Pragmatiķi atstās pārliecinātos antivakserus mierā un fokusēsies uz tiem, kuri ir gatavi vakcinēties.

Histēriķi vairos ierobežojumu apjomu, par labu atzīstot visu, kas varētu kaut par kripatiņu palēnināt vīrusa izplatību. Pragmatiķi fokusēsies vien uz dažiem, maksimāli vienkāršiem, saprotamiem un efektīvi kontrolējamiem ierobežojumiem – iekštelpās divu metru distance, sejas maska nevakcinētajiem, visiem mazgāt rokas. Pragmatiķi arī labi saprot, ka nekas nespēs labāk pārliecināt vakcinēties kā ziņas no saslimušajiem cilvēkiem slimnīcās.

Histēriķi darīs visu, lai vakcinētu un ieviestu maksimālus drošības protokolus ikvienam un katram, ieskaitot bērnus skolās. Pragmatiķi fokusēsies uz cilvēkiem ar augstu hospitalizācijas risku – cilvēkiem gados. Tie liks mierā skolas un bērnus, kuriem hospitalizācijas risks ir minimāls.

Histēriķi baidīsies par inficēto skaita pieaugumu, kamēr pragmatiķi fokusēsies vien uz hospitalizēto skaitu. Histēriķis spītīgi izturēsies pret nevakcinētājiem, kuri ieguvuši antivielas iepriekšējās pārslimošanas rezultātā, bet nav oficiāli reģistrējuši pārslimošanas faktu. Pragmatiķi sapratīs, ka šāda imunitāte ir efektīva un ka pārliecināt pārslimojušos vakcinēties diez vai iespējams, turklāt iepriekš pārslimojušie veido lielu daļu no principiālajiem antivakseriem. Pragmatiķi piešķirs Covid-19 sertifikātu cilvēkiem ar pietiekamu antivielu daudzumu, lai atgrieztu viņus normālajā ekonomikas apritē un samazinātu aktīvo vakcīnu pretinieku rindas.

Histēriķi liks arī vakcinētajiem un pārslimojušajiem valkāt maskas iekštelpās, jo viņi taču arī var inficēties un paši inficēt kādu nevakcinēto. Pragmatiķi atbrīvos viņus no pienākuma lietot masku, jo tas mudinās nevakcinētos arī ātrāk atgriezties pie normālas dzīves.

Histēriķi nedos skaidru atbildi uz jautājumu, kad visi ierobežojumi tiks atcelti. Pragmatiķi: ar 70% vakcinētu pieaugušo (!) iedzīvotāju un nelielu Covid-19 hospitalizāciju atcels visus ierobežojumus.

Histēriķi ar vienaldzību noskatīsies uz notiekošo tautsaimniecībā un ierobežojumu ekonomikas cenu. Pragmatiķi nekavējoties spers soļus, lai pasargātu pakalpojumu sektoru no tuvojošās ziemas, piešķirtu Covid-19 sertifikātu cilvēkiem ar antivielām un līdz nākamā gada beigām krasi samazinātu PVN sabiedriskajai ēdināšanai, viesnīcām, kultūrai un sportam.

Tuvākajos mēnešos pragmatiķi maksimāli fokusētos uz intensīvās terapijas gultu ar atbilstošo aprīkojumu pieejamību. Bet, pats galvenais, sniegs atbalstu cilvēkiem, kas tuvākajos mēnešos stāvēs un kritīs pie šīm gultām, – ārstiem, medmāsām un pārējam medicīnas personālam.

Izsvērta un pragmatiska valdības politika pašlaik Latvijas valstij ir nepieciešama gan tāpēc, lai risinātu situāciju veselības aprūpes jomā, ekonomikā un tautsaimniecībā, gan arī tādēļ, lai saliedētu un mierinātu sabiedrību, kā arī motivētu to kopīgiem jauniem mērķiem.

1 https://www.bloomberg.com/news/articles/2021-08-27/previous-covid-prevents-delta-infection-better-than-pfizer-shot

2 https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/dumpis-20-23-latvijas-iedzivotaju-ir-slimojusi-ar-covid-19/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...