Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Stambulas konvencijas galvenais deklarētais mērķis ir risināt problemātiku, kas saistīta ar vardarbību pret sievietēm. Kopš Stambulas konvencijas parakstīšanas Latvijā notikušas diskusijas un strīdi par tās ratificēšanu. Konvencijas pretinieku iebildumi balstās pārliecībā, ka tā piesaka dzimumu kā sociālu konstruktu, radot pamatu prasībām pēc vēl plašākas homoseksuālas orientācijas un pašdefinētas dzimuma identitātes atzīšanas un aizstāvības. Taču tas ir pretrunā ar konservatīvo izpratni ar laulības, ģimenes un dzimumu binaritātes nozīmi sabiedrības stabilitātē un izaugsmē.[1]

Konvencijas aizstāvji šos pārmetumus noliedz. Piemēram, sieviešu tiesību aizsardzības centrs MARTA uzsver, ka “Stambulas konvencijas uzdevums un vienīgais mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, veicinot dzimumu līdztiesību, līdz ar to visi ar tās ratifikāciju saistītie mīti tiek izplatīti nolūkā polarizēt sabiedrību un veicināt dezinformāciju. Stambulas konvencija nekādā veidā neregulē un nedefinē laulību vai kopdzīvi, kā arī nenosaka prasības likumos noteikt viendzimuma pāru juridisko atzīšanu”.[2]

​Šeit jāpiezīmē, ka centrs MARTA aktīvi sadarbojas ar LGBT+ atbalsta centru “LGBT House Riga”, tāpēc centra darbiniekiem vajadzētu zināt, kāda ir Stambulas konvencijas ietekme uz LGBT+ organizāciju interešu aizstāvību un prasītajām tiesībām.[3]

Līdz ar to ir pārsteidzoši, ka nevalstiskā organizācija savā argumentācijā ignorē Eiropas Savienībā valdošo praksi izmantot Stambulas konvenciju arī LGBT+ prasību virzīšanai. Koncentrējoties uz visaptverošu un iekļaujošu pieeju vardarbības un diskriminācijas apkarošanai, ar terminu “vardarbība pret sievietēm” konvencijā tiek saprasti visi ar dzimumu saistīti vardarbības akti, kas sievietēm rada vai var radīt fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas, kā arī šādu vardarbības aktu draudi, neatkarīgi no tā, vai šāda vardarbība notiek sabiedriskajā vai privātajā dzīvē.

Ņemot vērā tik plašu vardarbības jēdziena interpretāciju un konvencijā rodamo aizliegumu personas diskriminēt pēc tādām pazīmēm kā dzimuma identitāte un seksuālā orientācija, nākotnē sagaidāms, ka konvencijas ratifikācija sniegs LGBT+ organizāciju pārstāvjiem iespēju apgalvot, ka viendzimuma laulību neatzīšana ir emocionāla un ekonomiska vardarbība. Lai šo vardarbību novērstu, tiks pieprasīta viendzimuma laulību legalizācija.

Eiropas Padomes izdotajā biļetenā “Eiropas Padomes konvencija par profilaksi un cīņa pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē (Stambulas konvencija): Jautājumi un atbildes” var lasīt: “Stambulas konvencijas 4. panta 3. punkts aizliedz diskrimināciju ar dažādiem pamatojumiem, ieskaitot seksuālo orientāciju un dzimuma identitāti (gender identity). Tas ir paredzēts, lai nodrošinātu aizsardzību un atbalstu visiem vardarbības upuriem neatkarīgi no viņu īpašībām. Konvencijas noteikumu piemērošana bez jebkādas diskriminācijas attiecībā uz dzimuma identitāti nozīmē nodrošināt, ka transpersonu dzimuma identitāte nedrīkst liegt viņiem atbalstu un aizsardzību saistībā ar vardarbību ģimenē, seksuālu vardarbība, izvarošanu vai piespiedu laulību. Tas pats attiecas uz sievietēm viendzimuma attiecībās, lai visām sievietēm, tostarp lezbietēm, biseksuālēm un transpersonām, būtu pieejami valsts nodrošināti vardarbības atbalsta pasākumi. Prasība ietver arī gejus, kuri saskaras ar vardarbību ģimenē.”[4]

Latvijā diskriminācijas aizliegums saistībā ar seksuālo orientāciju vai dzimuma identitāti izriet arī no:

• Līguma par Eiropas Savienību (19. pants)

• Cietušo direktīvas (ieviesta 2015. gadā)

• ANO speciālā ziņotāja pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās un sodīšanas veidiem problemātiku 2016. gada ziņojuma

• Patvēruma likuma (28. panta trešā daļā)

• Krimināllikuma (150. panta pirmajā daļā)[5]

Tādējādi Stambulas konvencija šķietami tikai atkārto jau iepriekš minēto līgumu un likumu normas. Tomēr ceļā uz viendzimuma savienību tiesisku atzīšanu Stambulas konvencija vērtējama kā kārtējais solis tuvāk šim mērķim. Konvencija uzsver aizsardzību ne tikai pret, viņuprāt, publiskajā vidē pastāvošo diskrimināciju saistībā ar personas seksuālo orientāciju vai dzimuma identitāti, bet arī pret vardarbību šādu personu savstarpējo seksuālo attiecību ietvaros, nesamērīgi plaši to traktējot un aicinot veidot institūcijas, kas sniegtu LGBT+ pārstāvjiem palīdzību tādā pašā veidā kā heteroseksuālās attiecībās esošajiem pāriem. Šādi radīsies situācija, kas, piesaucot “diskriminācijas novēršanu”, pavērs ceļu tālākai viendzimuma savienību tiesiskai atzīšanai, panākot pilnībā identiskas tiesības gan heteroseksuāliem, gan viendzimuma pāriem.

Piemēram, transpersonu tiesību aizsardzības NVO Transgender Europe (TGEU) savā rakstā “Transpersonu aizsardzība saskaņā ar Stambulas konvenciju” skaidri norāda, ka seksuālās orientācijas un dzimuma identitātes konkrēta pieminēšana starp nepieļaujamiem diskriminācijas iemesliem bijusi viens no klupšanas akmeņiem konvencijas ratifikācijā dažādās valstīs. Runa ir par konvencijas 4. panta 3. punktu, kas liek dalībvalstīm īstenot visus Stambulas konvencijas pasākumus bez jebkādas diskriminācijas seksuālās orientācijas vai dzimuma identitātes dēļ. Konvencijas paskaidrojuma ziņojumā uzsvērts, ka Stambulas konvencija aizsargā transpersonas, transvestītus un citu personu grupas, kas neatbilst tam, ko sabiedrība “stereotipiski” atzinusi par piederīgu “vīriešu” vai “sieviešu” kategorijām. TGEU aicina Stambulas konvenciju uzraugošo Eiropas Padomes ekspertu grupu GREVIO pievērst vairāk uzmanības LGBT+ tiesību aizsardzībai un radīt monitoringa mehānismu tā izpildes kontrolei.[6]

GREVIO nerūpējas tikai par sievietēm – vai, pareizāk, sievietes nav tikai sievietes bioloģiskā nozīmē. Ekspertu grupas ziņojumā “CoE GREVIO Report on Georgia’s Implementation of Istanbul Convention” par konvencijas principu ieviešanu Gruzijā norādīts, ka vairāk pūļu jāvelta sievietēm, kuras saskaras ar “intersekcionālo diskrimināciju” – sievietēm ar invaliditāti, lezbietēm, biseksuālēm, transpersonām un interseksuālēm, veicinot šo grupu izpratni par viņu tiesībām un pieejamajiem pakalpojumiem, kā arī sniedzot finansiālu atbalstu pētījumiem par šīm grupām.[7]

2020. gada Norvēģijas vienlīdzības un pretdiskriminācijas ombuda sarakstē ar ekspertu grupu GREVIO atrodams ieteikums atļaut transpersonu ievietošanu soda izciešanas iestādēs atbilstoši viņu “dzimuma identitātei”.[8] Acīmredzot šis ir viens no pasākumiem, kas paredzēts, lai veicinātu konvencijā proponētās izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos “stereotipiskajos” sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos.

No minētajiem paraugiem redzams, ka GREVIO aktivitātes neaprobežojas tikai ar sieviešu aizsardzību. Tās ir vērstas arī uz LGBT+ organizāciju prasību apmierināšanu, iejaucoties suverēnu valstu iekšējās lietās un nedemokrātiski ignorējot tautas pašnoteikšanās tiesības brīvi noteikt savas valsts likumus ģimenes jomā.

Pēc Stambulas konvencijas ratifikācijas var prognozēt nākamās prasības Satversmes tiesā no LGBT+ organizāciju puses. Satversmes tiesas spriedums, ka Satversmes 110. pants aizsargājot arī viendzimuma pārus, liecina par to, ka pēc Stambulas konvencijas ratifikācijas līdzīga rakstura “juridiskai jaunradei” būs vēl lielākas likumu pārinterpretācijas iespējas.

Darbosies arī citas ietekmes sviras. Ja Latvija tiešā veidā pārkāps Stambulas konvencijā noteikto, GREVIO rekomendācijas var būt obligātas.[9]

Vēl vienas nevēlamas sekas no Stambulas konvencijas ratifikācijas ir tās iespējamā netiešā ietekme uz migrācijas pieaugumu no trešajām valstīm. Šeit svarīgi ņemt vērā plašāko kontekstu, kurā darbojas Stambulas konvencija. Migrācijā var būt iesaistītas personas, kas meklē drošību un aizsardzību no dažādiem vardarbības veidiem – gan ar bioloģisko dzimumu, gan ar “dzimuma identitāti” saistīto. Šādas personas tiek atzītas par grupu, kas ir neaizsargāta, un tad tās aizsardzībai tiek veikti dažādi “pozitīvās diskriminācijas” pasākumi.

Pirmkārt, jāmin atvieglotas iespējas iegūt bēgļa statusu. Stambulas konvencijas 60. pants paredz, ka, ja tiek konstatētas bažas par vajāšanu viena vai vairāku iemeslu dēļ, pieteikuma iesniedzējam piešķir bēgļa statusu saskaņā ar attiecīgajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem. Šāds izplūdis kritērijs, labticīgi piešķirot patvērumu tikai uz bažu pamata, vērtējams kā bīstams migrāciju stimulējošs atvieglojums, jo netiek prasīti pierādījumi notikušai vardarbībai.  

Patvēruma gūšanu, uzdodoties par LGBT+ pārstāvi, atvieglo arī Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) 2018. gada 25. janvāra spriedums par to, ka patvēruma meklētājiem ES valstīs vairs netiks veiktas psiholoģiskās pārbaudes, lai pierādītu viņu homoseksualitāti. EKT paziņoja, ka ir nelikumīgi veikt psiholoģiskās pārbaudes, izmantojot projektīvos personības testus patvēruma meklētāju seksuālās orientācijas noteikšanā.[10] 

Otrkārt, Stambulas konvencijas 61. pants paredz atvieglojumus no vardarbības cietušiem patvēruma pieprasītājiem un nosaka šo personu neizraidīšanas principu (the non-refoulement principle). Konvencijas aizsargātās personas neatkarīgi no viņu statusa vai uzturēšanās termiņa nekādos apstākļos netiek izraidītas uz valsti, kur pastāv bažas, ka būtu apdraudēta viņu dzīvība, kur viņas varētu tikt spīdzinātas, pret viņām izturētos necilvēcīgi vai pazemojoši vai arī viņas sodītu.

Migrantu jautājums ir būtiski svarīgs Izraēlai, kura 2022. gadā atteicās pievienoties Stambulas konvencijai, kā iemeslu minot 60. un 61. panta patvēruma noteikumu bīstamību. Tika norādīts, ka šie noteikumi prasītu Izraēlai izskatīt patvēruma pieprasījumus ne tikai tiem ārzemniekiem, kuri bēg no politiskās vai etniskās vajāšanas, bet arī visiem tiem, kuri apgalvo, ka cietuši no seksuālās vai ar dzimuma identitāti saistītās vardarbības.[11] Papildus noteikumi, kas atvieglo patvēruma pieprasīšanu, var būt nelabvēlīgi arī Latvijai, ņemot vērā migrantu plūsmas pieaugumu un ar to saistīto hibrīdapdraudējumu uz Latvijas – Baltkrievijas robežas. Stambulas konvenciju, visticamāk, arī izmantos kā argumentu, ar kuru migrāciju atbalstošās NVO ekonomisko migrantu prasības ienākt Latvijas teritorijā pasniegs kā cilvēktiesību prasības.

Šajā ziņā pastāv vēl kāds risks, ko, iespējams, pavērs topošā Partnerības likumu pakotne, kas ļaus reģistrēt partnerattiecības, faktiski legalizējot viendzimuma savienības un būtiskos aspektos pielīdzinot tās laulībai. Hibrīdapdraudējuma kontekstā tas dos iespēju Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem atvieglotā veidā slēgt partnerības līgumus ar Latvijas valstspiederīgajiem un tādā veidā iegūt legālu pamatu uzturēšanās atļaujas iegūšanai Latvijas teritorijā.[12]

Pagaidām sešas ES valstis – Latvija, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Lietuva un Slovākija nav ratificējušas Stambulas konvenciju. 2021. gada martā Turcija, pirmā valsts, kas parakstījusi un ratificējusi konvenciju, paziņoja par izstāšanos, apgalvojot, ka tā tiek izmantota, lai normalizētu homoseksuālu dzīvesveidu, kas nav savienojams ar Turcijas sociālajām un ģimenes vērtībām.[13]

Stambulas konvencijas formulējums būtībā ir nekonsekvents. Tas pasludina mērķi izskaust vardarbību pret “sievietēm”, vienlaikus pakārtojot jēdzienus “vīrietis” un “sieviete” dzimuma “sociālajam konstruktam”, tādējādi radot augsni plašākai dzimuma identitātes interpretācijai. To veicina apstāklis, ka jēdziens “dzimuma identitāte” (gender identity) tiek izmantots, gan aprakstot bioloģiskas sievietes, gan arī transpersonas. Šāds fenomens sakņojas apstāklī, ka Stambulas konvenciju ir radījuši kreisi orientēti politiķi, ievietojot tajā savus ideoloģiskos priekšstatus par nepieciešamajiem sociālajiem eksperimentiem un skaidrojošajos materiālos lietojot intersekcionālo feministu un LGBT+ organizāciju terminoloģiju.[14] Vērtējot no konservatīvisma viedokļa, šādā veidā formulētas konvencijas ratifikācija tikai nostiprinās kreisās ideoloģijas pozīcijas Latvijā. Lietderīgāk būtu no tās atteikties, tās vietā ģimenes problēmu risināšanai radot alternatīvu vietējo likumdošanu, kurā netiktu izmantoti neskaidri un plaši interpretējami jēdzieni.

Vērtējot Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu, jāsecina, ka labējās, sociāli konservatīvās, valdības parasti atturas no konvencijas ratifikācijas, bet kreisās, sociāli progresīvās, to atbalsta. Politiskie strīdi par ratifikāciju reizē ir arī cīņa par tām vērtībām, kuras katra puse vēlētos redzēt valdām savā valstī. Stambulas konvenciju šādā ziņā var uzskatīt par svarīgu robežšķirtni starp labējiem un kreisajiem, kas atklāj partiju patieso politisko orientāciju.

Pārpublicēts no telos.lv


[1] B. Rudevska, “Stambulas konvencija. Atrunas, deklarācijas un Satversmes tiesas spriedums kā juridisks brāķis.” Pieejams: https://telos.lv/stambulas-konvencija-juridisks-brakis/

[2] “Dezinformācijai nē! Stambulas konvencija nevar iznīcināt ģimenes vērtības.” Pieejams: https://lvportals.lv/dienaskartiba/353751-dezinformacijai-ne-stambulas-konvencija-nevar-iznicinat-gimenes-vertibas-2023

[3] “Aicinām doties uz mūsu draugu Centra MARTA rīkoto diskusiju.” Pieejams: https://www.lgbthouse.lv/zinas/params/post/2317724/aicinam-doties-uz-musu-draugu-centra-marta-rikoto-diskusiju

[4] “The Council of Europe Convention on Preventing and Combating Violence against Women and Domestic Violence (Istanbul Convention): Questions and answers.” Pieejams: https://rm.coe.int/istanbul-convention-questions-and-answers/16808f0b80

[5] “Eiropas Padomes Konvencija par vardarbība pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.“ Pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/ep-konvencija-par-vardarbibas-pret-sievietem-un-vardarbibas-gimene-noversanu-un-apkarosanu/prezent-stamb-20181.pdf

[6] “Protection of Trans People under the Istanbul Convention.” https://tgeu.org/protection-of-trans-people-under-the-istanbul-convention/

[7] “CoE GREVIO Report on Georgia’s Implementation of Istanbul Convention.” Pieejams: https://civil.ge/archives/515964

[8] “The Council of Europe Convention on preventing and combating violence against women and domestic violence.” Pieejams: https://www.ldo.no/globalassets/_ldo_2019/_bilder-til-nye-nettsider/kjonn/ldos-innspill-tl-grevio.pdf

[9] L. Liepa, B. Jonīte, “Stambulas konvencijas ratifikācija: piemērošana, tiesiskie aspekti, uzraudzība.” Pieejams: https://lvportals.lv/tiesas/355789-stambulas-konvencijas-ratifikacija-piemerosana-tiesiskie-aspekti-uzraudziba-2023

[10] J. Zheng, “European Court of Justice Bans Homosexuality Tests for Asylum Seekers.” Pieejams: https://www.ejiltalk.org/european-court-of-justice-bans-homosexuality-tests-for-asylum-seekers/

[11] E. Kontorovich, “Why Israel shouldn’t join the Istanbul Convention.” Pieejams: https://en.kohelet.org.il/publication/why-israel-shouldnt-join-the-istanbul-convention

[12] I. Vīksne, “Krievijas pilsoņi izliek īrniekus Latvijā. Dzīvos paši.” Pieejams: https://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2022/04/11/krievijas-pilsoni-izliek-irniekus-latvija-dzivos-pasi

[13] “Israel’s New Government Agrees Not to Sign Istanbul Convention on Violence Against Women.”  Pieejams: https://www.haaretz.com/israel-news/2022-12-26/ty-article/israels-new-government-agrees-not-to-sign-istanbul-convention-on-violence-against-women/00000185-4da2-d75d-a5d5-6fabc6570000

[14] H. Kaplan, “Why did Turkey withdraw from the Istanbul Convention?” Pieejams: https://www.dailysabah.com/opinion/columns/why-did-turkey-withdraw-from-the-istanbul-convention

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...