SPKC skaidro, no kādiem avotiem ņemta informācija par elektronisko cigarešu kaitīgumu grūtniecības laikā, bet pretrunas nezūd
PIETIEK09.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrībā raisījusies diskusija par atšķirīgajiem informatīvajiem materiāliem par elektronisko cigarešu kaitīgumu un ietekmi grūtniecības laikā: kamēr Lielbritānijā izplatītajā informācijā lielākoties uzsvērts, ka e-cigaretes un tvaicēšana ir mazāk kaitīga nekā tradicionālo cigarešu smēķēšana, Latvijā Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) izplatītajā infografikā norādīts, ka elektronisko cigarešu smēķēšana grūtniecības laikā esot tikpat vai pat vēl kaitīgāka nekā tradicionālo cigarešu smēķēšana. Bet no kurienes ņemts pamatojums šiem apgalvojumiem?
“E-cigaretes nav bez riska, bet tās ir daudz mazāk kaitīgas kā cigaretes. Ja e-cigarešu lietošana palīdz atmest smēķēšanu, tas ir daudz drošāk jums un jūsu bērnam nekā smēķēšana,” ziņots Lielbritānijā izplatītajā informatīvajā materiālā. Tikmēr Latvijas SPKC infografikā apgalvots pretējais: “Maldīgs viedoklis, ka šo produktu lietošana palīdz atmest cigarešu smēķēšanu.”
Pietiek lūdza SPKC atklāt, no kādiem avotiem ņemti infografikā paustie apgalvojumi. Savu nostāju, ka Lielbritānijā izplatītās ziņas neesot pareizas, SPKC pamatoja ar informāciju no Pasaules Veselības organizācijas mājas lapas, kur skaidrots, ka nav pārliecinošu pierādījumu par e-cigarešu lietošanas palīdzību smēķēšanas atmešanā. Tiesa, šajā mājas lapā nav ne vārda par to, ka tas būtu maldīgs viedoklis.
Lielāko daļu infografikā pausto apgalvojumu SPKC esot smēlies no trīs autoru pētījuma “Elektroniskās cigaretes un grūtniecība – ko mēs šobrīd zinām?” (Filip Niesłony, Dominik Niesłony, Hubert Mado. 2022. Electronic Cigarettes and Pregnancy - What Do We Currently Know? Electronic Journal of General Medicine) - https://www.ejgm.co.uk/download/electronic-cigarettes-and-pregnancy-what-do-we-currently-know-11410.pdf.
Taču, kā pārliecinājās Pietiek, visi SPKC infografikā minētie apgalvojumi šajos pētījumos izteikti vien apgalvojuma formā bez pamatojuma, izvērtējuma un pierādījumiem. SPKC norādītajos pētījumos šie apgalvojumi norādīti kā fakts, taču nav nekas paskaidrots, kādā veidā iegūts šāds pētījuma rezultāts.
SPKC infografikā un SPKC norādītajā pētījumā Elektroniskās cigaretes un grūtniecība – ko mēs šobrīd zinām apgalvots, ka e-cigarešu lietošanas dēļ tiek traucēta augļa organisma apgāde ar skābekli, palielināts astmas attīstības risks, palielināts priekšlaicīgu dzemdību risks, palielināts risks, ka bērns piedzims ar zemu ķermeņa svaru, traucēta balsta un kustību sistēmas attīstība auglim, palielināts aptaukošanās risks bērnu vai pusaudžu vecumā, palielināts risks, ka bērns piedzims nedzīvs, palielināts zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma risks, nervu šūnu bojājumi, palielināts atmiņas, koncentrēšanās spēju, uzvedības traucējumu attīstības risks, palielināts uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma attīstības risks, palielināts peptiskās čūlas (barības vada, kuņģa vai divpadsmit pirkstu zarnas) slimības attīstības risks, palielināts kuņģa vēža attīstības risks un palielināts sirds un asinsvadu slimību attīstības risks. Tomēr nekur netiek minēts ne tas, kādā veidā, ne tas, cik lielā populācijā izdarīti šādi pētījumi un kā nonākts pie šāda secinājuma un apgalvojuma.
Ir arī izteikts apgalvojums, ka grūtniecības laikā lietoto nikotīna izstrādājumu iedarbības rezultātā ģenētisko faktoru ietekmē var būt negatīvas veselības sekas arī otrās paaudzes pēcnācējiem, tomēr šim apgalvojumam ir grūti noticēt, jo e-cigaretes ir pieejamas tikai pēdējos 20 gados un ir maz ticams, ka ir tik daudz 20 gadus vecu vecmāmiņu, lai varētu izteikt šādu apgalvojumu.
Turklāt arī SPKC norāda, ka šie dati iegūti no pētījuma par nikotīna ietekmi ilgtermiņā un uz nākamajām paaudzēm, bet ne tieši par e-cigarešu lietošanu. Kā avotu SPKC norāda Leslija FM publikāciju “Nikotīna vairāku paaudžu epiģentētiskā ietekme uz plaušu darbību” (Leslie FM. Multigenerational epigenetic effects of nicotine on lung function).
Lielbritānijā izplatītajā informācijā par e-cigarešu ietekmi uz grūtniecību vien uzsvērts, ka vislabākā alternatīva ir grūtniecības laikā nesmēķēt vispār, bet, ja to dara, tad mazāku kaitējumu nodara elektroniskās cigaretes.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
