Šoreiz mēģināšu atbildēt par saviem vārdiem: politiskās partijas "Likums un kārtība" dibināšanas manifests
Aldis Gobzems08.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs neticam papīru kalniem. Papīrs panes visu. Līdz šim Latvijā ir bijušas simtiem skaistu programmu un neskaitāmu neizpildītu solījumu jūra. Tas viss ir tamdēļ, jo nav bijusi ticība personiskai atbildībai. Nevis papīrs, bet personiska atbildība radīs rezultātu. Un tikai.
Tāpēc šie vārdi ir tikai ievadam. Startam. Uzrāvienam. Iedrošinājumam. Motivācijai. Ticībai.
Ir jābeidz skatīties pagātnē, meklējot vēsturiskus attaisnojumus 30 gadus ilgušajam kolektīvajam naivumam un bezatbildībai. Par tradīciju kļuvis ievēlēt politiskās partijas, kas atskaitās mūsu valsts nākotnē neieinteresētu personu un organizāciju priekšā.
Pozīcijā snaudošie tautas likteņa lēmēji spītīgi atsakās nolaisties uz zemes un risināt kritisku stadiju sasniegušās problēmas izglītībā, veselības aprūpē un valsts pārvaldē. Šīm fundamentālajām problēmām tiek veltītas tukšas frāzes, bet risinājumi izpaliek. Nerakstīta tradīcija diktē tās nodot nākamajam valdības sasaukumam, kurš neatbild par iepriekšējo un neatbildēs arī par savējo. Politiķiem-karjeristiem trūkst idejas un gribasspēks. Jo nav personiskas atbildības. Birokrātisku un ideoloģisku apsvērumu dēļ aktīvi tiek atgrūsti labākie jomas speciālisti, jo tā var izvairīties no konkurences. To vēl spilgtāk izgaismo traģiskā krīzes pārvaldība. Pilnīga un totāla nespēja valsti pacelt. Tā ir bijis līdz šim.
Kamēr citas valstis, Igauniju un Lietuvu ieskaitot, iet uz priekšu, tikmēr Latvijā turpinās sistēmas kļūdu novelšana uz krieviski runājošo tautiešu pleciem, opozīciju un cilvēkiem, kuri nepiekrīt pamatstraumes izvirzītajam viedoklim.
Ir nepieciešama radikāla politiskās gribas un attieksmes maiņa. Un tā ir iespējama, ceļoties par valsti visiem kopā.
"Pastāvēs, kas mainīsies" skan vēl patiesāk tehnoloģiju un straujo pārmaiņu laikā, kurā dzīvojam. Tomēr neatkarīgi no laikmeta turpina būt pamatvērtības, kas paliek nemainīgas - stipra ģimene, kvalitatīva izglītība, smags darbs, vārda brīvība, likums un kārtība pret sevi un līdzcilvēkiem, likums un kārtība valstī. Vērtības, kuras piekopjot, labs rezultāts ir garantēts.
Stipra ģimene, stipra tauta un stipra valsts ir mūsu mērķis.
Katra cilvēka ceļš sākas ģimenē. Stipra ģimene ir stipras nācijas pamatakmens! Bērnu psiholoģijā izglītoti un valsts finansiāli atbalstīti vecāki ir par sevi pārliecinātu bērnu pirmais draugs un mentors vienā personā.
Tomēr, lai cik stipra būtu ģimene, katram ar sevi jāstrādā individuāli, apzinoties savas nepilnības, pieņemot sevi un vienlaicīgi apzinoties, ka cilvēka potenciālam nav limita. Tas nozīmē savu prasmju un apziņas pilnveidošanu visa mūža garumā. Negaidot uz citiem, darot katram pašam. Esot stipram pašam. Gribot būt stipram pašam.
Vecā, pakļāvīgu 8 stundu darba dienu atstrādājošu, pasīvu komformistu ražojošā izglītības modeļa vietā nepieciešama jauna pieeja. Konkurētspējīgus, mērķtiecīgus cilvēkus radoša viedizglītības sistēma. Modems, hibrīda izglītības tipa modelis, kas tiek apgūts gan klātienē, gan attālināti, izglītība individuāli pielāgota katra bērna un jaunieša stipro pušu attīstīšanai. Viedizglītība, kas jau no bērna pirmajiem soļiem izglītības procesos meklē tam piemērotāko darbības jomu. Jo labāka izglītība, jo stiprāka tauta.
Drošības tīkls dzīvē pakritušajiem Latvijas iedzīvotājiem un stabilas vecumdienas iespējams tikai ar ekonomisku uzrāvienu. Ir jābeidz izturēties pret nodokļu maksātājiem kā noziedzniekiem. Stipra valsts bez stipra uzņēmēja nav iedomājama.
Stipra ģimene, stipra tauta un stipra valsts. Šīs trīs lietas.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.