Iesaki rakstu: 
Ar savu viedokli par daudziem pazīstamo dakteri Robertu Fūrmani sākšu dalīties ar nelielu atkāpi par interesantu Latvijas informācijas telpas iezīmi. Šīs iezīmes būtība ir tas, ka mēs daudz biežāk, nekā vajadzētu, sākam svētīt cilvēkus, pamatojoties gan uz viņu izteikumu, gan uz personības virspusēju novērtējumu.
Tas notiek tāpēc, ka mūs virza vēlme pēc iespējas biežāk paust savu pašu viedokli, un rezultātā mēs neatrodam sevī ne pacietību, lai informāciju izskatītu no vairākiem rakursiem, ne apdomību, lai uz daiļrunīgajiem demagogiem raudzītos kritiski. Ja mums patika autora vārdi, tad viņa reputācijai un visam, ko viņš iepriekš teica vai darīja, bieži vairs nav nekādas nozīmes, jo galvenais tagad ir tikai tas, ka mēs viņam piekrītam.
Ņemiet, piemēram, daktera, iespējams, populārāko tvītu par televizoru un pretīgo sajūtu. Toreiz viņš bija neticami sarūgtināts, ka veca, slima pensionāre, kura, iespējams, pēdējo reizi mūžā nolēma paskatīties televizoru, nav konsultējusies ar viņu par televīzijas kanāla izvēli. Lai pārtrauktu, iespējams, nelegālas programmas skatīšanos Roberts bija spiests pacientes televizoru izslēgt.
Runājot par kritisku skatienu, pirmkārt, par šāda veida informācijas publiskošanu jebkurā citā civilizētā valstī dakterim Fūrmanim vismazāk tiktu lūgts dzēst savu tvītu, kā arī atvainoties par savu ārkārtīgi neprofesionālo uzvedību. Progresīvākās valstīs viņš būtu atlaists no darba burtiski uzreiz un par atļaušanos pieskarties pacienta privātīpašumam būtu saņēmis administratīvo lietu.
Otrkārt, es saprotu, no kurienes aug kājas šim patriotiskajam impulsam, un, jūs būsiet pārsteigti, es tam pat piekrītu. Ko es nesaprotu, ir - kāpēc pieaudzis un laikam gudrs cilvēks pļāpā tviterī un izliekas, ka problēmu vajag risināt tieši tur? Ja pasaki A, saki arī B. Ja nepatīk, ka mirstošā vecene, iespējams, pretlikumīgi skatās televizoru krievu valodā - zvani policijai. Vai vispār bija jāatsakās sniegt viņai medicīnisko palīdzību, ja esi tik pārliecināts, ka ārsta pienākums ir arī uzraudzīt, kā pacienti lieto televizoru. Bet dakteris Fūrmanis neizdarīja ne vienu, ne otru un tā vietā gļēvi par vecmāmiņu uzrakstīja tviterī aiz viņas muguras.
Rezultāts šim stāstam par televizoru ir ļoti banāls – dakteris ar neprofesionālu uzvedību uzhaipoja tviterī (starp citu, ne pirmo reizi), kamēr pensionāre absolūti noteikti turpinās skatīties TV krievu valodā un situācija būtiski nemainīsies. Neskatoties uz to visu, Roberta patriotisko onānismu atbalstīja simtiem Twitter sekotāju, un tūkstošiem cilvēku ārpus interneta viņu atbalstīja morali.
Par vēlmes trūkumu uz daktera rīcību skatīties kritiski ir vēl viens stāsts. Šis stāsts ir par viņa reakciju uz Latvijas sportista Maira Brieža mēģinājumu pievērst sabiedrības uzmanību pašnāvību problēmai Latvijā. Briedis to darīja, ievietojot internetā fotogrāfiju, kurā, visticamāk, bija redzama kāda pašnāvības vieta.
Atbildot uz šo tvītu, Dr.Fūrmanis nosauca Briedi par morālu kropli, jo, pēc daktera domām, Latvijā vai nu nav problēmu ar pašnāvībām, vai nu runāt par šo tēmu publiski labāk nevajag. Arguments, ka Briedis atklājis kādu personisku informāciju vai nu par mirušo, vai kādu citu, ir neatbilstošs, jo viņa publicētajā fotogrāfijā nav iespējams noteikt cilvēku identitātes.
Interesanti ir arī tas, ka zem Brieža kritikas viens no daktera sekotājiem uzdeva viņam šādus jautājumus:
Cien. Dr, sakiet, lūdzu, kad un kur pēdējo reizi pašnāvības jautājums tika atspoguļots Latvijas medijos? Un arī kur var uzzināt par valdības un Saeimas paveikto darbu pašnāvību skaita samazināšanai pēdējo četru gada laikā? Es uzgaidīšu, kamēr Jūs meklējat atbildi.
Spriežot pēc tā, ka zem šī tvīta nav nekādu atsauksmju, sekotājs atbildi gaida joprojām.
Kas attiecas uz Brieža bažām par pašnāvībām, tad tās, visticamāk, ir saistītas ar šo traģēdiju lielo skaitu policijas rindās, kur Briedis ilgstoši strādāja. Tāpat nevajag aizmirst, ka Eiropas pašnāvību skaita reitings ir kārtējais mūsu valsts “sasniegums”, jo Latvija šajā sarakstā jau daudzus gadus ieņem vienu no pirmajām trim vietām
Skaidrs, ka garīgās veselības problēmas (galvenais pašnāvības cēlonis) nav tikai Latvijai raksturīga parādība. Tāpēc katru gadu 10. oktobrī pasaule atzīmē Starptautisko garīgās veselības dienu. Vai zināt, kā dakteris Fūrmanis nolēma šo dienu atzīmēt savā Tviterī šogad? Ar video par Somijas premjerministri Sannu Marinu, kuru izaudzināja divas lesbietes un kurai nupat nācās ar narkotiku testa palīdzību visai pasaulei pierādīt, ka viņa nav atkarīga narkomāne.
Tad pagājušajā nedēļā Fūrmanis dalījās ar diezgan garu, detalizētu un dārgu KLIK sērijas rakstu no miskastes ar nosaukumu TVNET par 1991.gadā Jūrmalā izdarīto asinskāro un brutālo slepkavību.
Šis fakts ir interesants ar to, ka starp gandrīz 13 tūkstošiem visā valstī slavenā ārsta sekotāju noteikti ir cilvēki, kas cieš no vienas vai otras pakāpes garīgās veselības problēmām. Vai Roberts padomāja par viņiem, daloties ar šo depresīvo un nomācošo s***? Un vai Roberts vispār saprot, ka TVNET parazīti, kurus viņš aktīvi reklamē tviterī, grauj visas mūsu valsts garīgo veselību jau 30 gadus un ir nepārprotami atbildīgi par savu ieguldījumu pašnāvību skaita pieaugumā Latvijā?
Runājot par parazītiem, ir arī vērts atzīmēt Fūrmaņa īpaši siltās attiecības ar bēdīgi slaveno deģenerātu Tomu Lūsi, kurš savu dzīvi velta toksiska, sabojājoša un maldinoša satura radīšanai. Taču der atcerēties, ka morālis kroplis te nav ne TVNET, ne Lūsis un noteikti ne Fūrmanis. Kroplis šeit, protams, ir Briedis.
Daba, bez šaubām, dakteri apveltījusi ar gaišu prātu, profesionālajām prasmēm un ne to cietāko sirdi. Bet kopā ar talantiem daba mums dod arī izvēles brīvību un nav atbildīga par to, kā cilvēks šo brīvību pārvalda. Šīs dzīves kārtības rezultātā mēs ļoti bieži redzam, kā apdāvināti tautieši, kuri katru savas mūža minūti varētu veltīt, lai mainītu dzīvi uz labo pusi, dara to tikai tajos retajos brīžos, kad viņiem ir noskaņojums. Bet pārējā laikā bieži dara atklāti stulbas lietas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
