Iesaki rakstu: 
Internetā publicētais šīgada jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis nolikums sola, ka konkursā, kurš šogad, kā zināms, politisku apsvērumu dēļ Latvijā nenotiks, tiks pasniegta Jūrmalas domes balva. Taču Jūrmalas dome neko par šādu balvu nezina un norāda, ka, visticamākais, konkursa organizētāji vienkārši nav aktualizējuši informāciju.
Lai gan jau ilgāku laiku zināms, ka jauno izpildītāju konkurss Jaunais vilnis šogad Jūrmalā nenotiks un tā norise tiek solīta Sočos, internetā publicētā konkursa nolikumā norādīts, ka tā ietvaros paredzēts pasniegt Jūrmalas domes balvu, - uz šo īpatno faktu Pietiek norādīja kāds vērīgs lasītājs.
„Organizatoru mājaslapā acīmredzot ir nepatiesa informācija – konkursā Jaunais Vilnis 2015, kas šogad nenorisināsies Jūrmalā, nav paredzēts pasniegt Jūrmalas pilsētas domes balvu. Arī iepriekšējos trīs gados (2014., 2013., 2012. gadā) nav tikusi pasniegta Jūrmalas simpātiju balva,” Pietiek apliecināja Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Leite.
Pēc visa spriežot, tā arī tiešām ir: konkursa mājas lapā joprojām atrodamas sadaļas „Par Jūrmalu” un „Par Latviju”, turklāt mājas lapā nekur nav atrodama informācija, ka tas notiks Sočos. Par to, ka Jaunais vilnis notiks Sočos, nesen paziņoja komponists un konkursa organizators Igors Krutojs.
Konkursa nolikumā norādīts, ka reģionālā atlase notiek no 15.novembra līdz 2015.gada 1.februārim, bet nacionālā atlase – no 30.marta līdz 25.aprīlim. Konkursa pusfināls saskaņā ar nolikumu paredzēts Maskavā, savukārt fināla norises vietā ievilktas svītriņas.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.