Šlesera popularitāte ir esošās valdības kļūdu apgrieztā puse
Raivis Zeltīts, Austošā Saule04.03.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ainārs Šlesers, kuram ir prokremliska vēsture, kļūst par vienu no populārākajiem politiķiem Latvijā. Kāpēc? Jo šobrīd viņš pārstāv vienīgo opozīciju "Jaunajai Vienotībai”.
Šlesers nav populārs savu nopelnu dēļ. Viņš ir populārs par spīti saviem "nopelniem”. Viņa nopelni ir desmitgadēm ilga "jaunā politiķa” tēlošana (es vēl gāju bērnudārzā, kad Šlesers bija "jaunais politiķis”), nemitīgas partiju pārdēvēšanas, bijušo partiju parādsaistības ar valsti (ja Tev Latvija ir pirmajā vietā, tad Tu tai nepaliec parādā!), vēlme ātri sarunāt biznesu, kas Latvijai nestu tikai problēmas - krievijas ietekmi, latviešu izspiešanu no dzīvokļu tirgus un masu imigrāciju.
Šlesers ir politiķis, kurš lepni stāvēja blakus "maskavas nama” atvēršanai Rīgā, priecājoties par šīs iestādes atvēršanu, ko nesen drošības iestādes slēdza kā naidīgas valsts ietekmes centru. Šlesers ir politiķis, kurš ir bijis vairāku valdību sastāvos un kurš ir bijis Ušakova vietnieks Rīgā. Lieki piebilst, ka 50 000 solītās darba vietas neatnāca, ne arī kupols pār Doma laukumu, ne arī citi brīnumi. Ikviens ar ilgāku atmiņu par pēdējo vēlēšanu ciklu šīs lietas labi atceras.
Šlesera popularitāte ir esošās valdības kļūdu apgrieztā puse. Evikas Siliņas izpildījums valdībā atgādina, ka kompetencei ir robežas, - nekompetencei tādu nav. Un uz šī fona citas opozīcijas nav - visas pārējās partijas cīnās par atgriešanos atpakaļ valdībā, nevis par "Jaunās Vienotības” radītās sistēmas pārskatīšanu. Šlesers it kā nav daļa no šī "ģimenes strīda”. Un daudzi ir tik nokaitināti, ka viņi ir gatavi mēģināt likt likmes uz šo alternatīvu.
Šai alternatīvai ir ievērojami resursi, un tā veido kopīgu tīklu ar vēl citām uz kremli orientētām organizācijām. Šlesers ir ar slīpētāko tēlu, mēģinot uzdoties par Latvijas Trampu. Vecās oligarhu elites atlūza uzdodas par pretelites spēlētāju. Lai nu būtu! Visa šī situācija atgādina Rīgas domes vēlēšanas pirms aptuveni 15 gadiem, kad Ušakovs pirmo reizi pārņēma varu Rīgas domē - ne tik daudz savas kvalitātes dēļ, bet latvisko partiju politiskās nespējas dēļ. Vēsturei ir atskaņas, bet tā neatkārtojas vienādi - šoreiz mēs varam saņemt nevis Ušakovu 2.0, bet gan Janukoviča Latvijas versiju, kuru no varas pozīcijām vairs tik viegli padzīt nevarēs.
Ko var darīt?
Šajās Rīgas domes vēlēšanās nav redzams labs variants kopējam politiskajam salikumam. Pēc šī brīža reitingiem ir prognozējama vai nu Šlesera-„Saskaņas”-Rosļikova koalīcija, vai arī "Progresīvo”-"Jaunās Vienotības”-NA koalīcija. "Progresīvie” man nešķiet mazāks politiskais ļaunums par pirmo kompāniju. Un katra puse izmanto otru, lai pamatotu savu "labumu”. Vieni ir aktīvi un prokremliski. Otri ir pasīvi, bet toties aizmiguši Rietumu virzienā, sagaidot, ka ar to pietiks (kā pirms 15 gadiem).
Es šajās vēlēšanās nekandidēju. Mana vienīgā politiskā lojalitāte ir par Latviju. Mans viedoklis par darāmo - uztveriet Rīgas Domes vēlēšanas par vēl vienām Saeimas vēlēšanām. Rīgas mēra amats ir viens no politiski nozīmīgākajiem amatiem Latvijā. Es nojaušu, ka ceļš blakus manai mājai būs sabrucis, lai kurš uzvarētu vēlēšanās Rīgā. Bet tas ceļš var atrasties vai nu Latvijā vai krievijā. Un Rīgas rātsnams var ātri pārvērsties pārjauno "maskavas namu".
Tāpēc izvēlieties kādu no partijām, kurām ir Rietumu orientācija, piemēram, to pašu NA vai "Jauno Vienotību". Izpētiet kandidātu sarakstus – atzīmējiet "+" tiem, kas pārstāv jaunos spēkus šajās organizācijās, piemēram, apkaimju pārstāvjus, citas biedrības vai paši savu ideju, piemēram, Liānu Langu, kas būs mana izvēle vēlēšanās. Izsvītrojiet pašapmierinātos, kas uzskata, ka par viņiem balsos tāpat, jo viņi pārstāv "nišu" un "drošo izvēli" - tieši viņi ar savu pasivitāti ir bruģējuši ceļu Šleseram. Rezultātā jūsu balsojumam būs divkāršs efekts - tas gan būs pret prokremliskiem spēkiem Rīgā, gan var ietekmēt spēku samēru "latviskajās partijās". Bet uz Saeimas vēlēšanām ir nepieciešama patriotiskā opozīcija "Jaunajai Vienotībai", nevis prokremliskā - par to citreiz.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
