Iesaki rakstu: 
Rīgas Centrālcietumā atklāts nopietns noziegums – slepkavības plānošana un izpildītāju vervēšana. Šo noziegumu palīdzēja atklāt vairāku ieslodzīto liecības. Papildus tam tika saņemti arī anonīmi ziņojumi, kas sniedza būtisku informāciju par notiekošo.
Šis gadījums norāda uz dziļu korupciju un iespējamu amatpersonu līdzdalību, kas apdraud cietuma drošību. Dokumentālie pierādījumi un vairāku liecinieku liecības liecina, ka cietuma amatpersonas vairākkārt ignorējušas ziņojumus par slepkavības draudiem.
Slepkavības plāns
Februārī viens no ieslodzītajiem saņēma informāciju, ka tiek plānots uzbrukums pret viņu. Šo informāciju viņam nodeva persona, kas bija tieši saistīta ar organizāciju, kas meklēja izpildītājus. Tika piedāvāti 15 tūkstoši eiro izpildītājiem, kas norāda uz pasūtītāja gatavību ieguldīt ievērojamus finansiālos līdzekļus nozieguma veikšanai. Tas liecina par nopietnu motivāciju un pieejamiem resursiem, kas tika izmantoti nozieguma organizēšanai.
Slepkavības pasūtītājs
Vjačeslavs Gončarovs ir bijušais ieslodzītais, kas jau ilgu laiku sadarbojas ar Valsts drošības dienestu (VDD) kā informators un profesionāls liecinieks. Viņa sadarbība ar VDD bieži balstījās uz savstarpēju izdevīgumu – Gončarovam tika piedāvāta aizsardzība un citi labumi apmaiņā pret liecībām dažādās lietās. Šāda cieša saikne ar valsts drošības iestādēm rada nopietnas aizdomas par Gončarova ietekmi uz izmeklēšanas objektivitāti un viņa motivāciju.
Gončarovs ir piedalījies arī slepkavības organizēšanā pret uzņēmēju Igoru Ivanovu, kamēr viņi abi atradās ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā. Naudu Gončarovam piedāvāja trešā persona, kurai bija interese nogalināt Ivanovu ekonomisko konfliktu dēļ, kas radīja šķēršļus viņa plāniem.
No nesenajiem gadījumiem Gončarovs ir bijis ielikts pie deputāta Jāņa Ādamsona ar nolūku izzināt informāciju no viņa. Turklāt viņš ir iesaistīts advokātes Allas Jurašas (tagad Barbašas) iebiedēšanā caur Ivanovu, norādot, ka advokāti vēlas nogalināt.
Šāda rīcība norāda uz Gončarova motivāciju iegūt sev labvēlīgu statusu cietumā, izmantojot manipulācijas un iebiedēšanu. Šī epizode liecina par Gončarova gatavību izmantot jebkādus līdzekļus savu mērķu sasniegšanai, neņemot vērā sekas un upurus, kas var rasties.
Viņa sadarbība ar valsts iestādēm, piemēram, VDD un cietuma administrāciju, rada jautājumus par iespējamu valsts līdzdalību noziedzīgajā tīklā, jo šīs iestādes bieži vien ignorējušas ziņojumus un nodrošinājušas Gončarovam aizsardzību, kas ļāva viņam turpināt noziedzīgās darbības.
Drošības daļas vadītāja loma
Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas vadītājs Andris Savko pēc informācijas saņemšanas neveica nekādus pasākumus, lai izmeklētu slepkavības plānu vai ziņotu atbildīgajām iestādēm. Ir pierādījumi, ka neilgi pēc slepkavības pasūtīšanas Savko tikās ar Gončarovu, un šo tikšanos apliecina fotogrāfijas (skat. attēlu), kas rada nopietnas aizdomas par iespējamu līdzdalību un motivāciju neiejaukties.
Savko bezdarbība ne tikai apdraudēja ieslodzīto dzīvības, bet arī grauj sabiedrības uzticību tiesu sistēmai, jo tā liecina, ka amatpersonas nav gatavas aizsargāt cietumniekus vai nodrošināt taisnīgumu, radot iespaidu par tiesu sistēmas neefektivitāti un korupciju.
Lai šādu bezdarbību novērstu, nepieciešams ieviest skaidrus atbildības mehānismus amatpersonām, stiprināt uzraudzību un palielināt pārredzamību cietuma administrācijas darbībā, kā arī nodrošināt neatkarīgas izmeklēšanas iespējas gadījumos, kad tiek ignorēti ziņojumi par draudiem.
Draudi ieslodzīto ģimenēm
Ir zināms, ka Gončarovs izteicis nāves draudus kāda ieslodzītā sievai, draudot ar vardarbību pret viņu un viņas ģimenes locekļiem. Šie draudi tika izteikti, lai piespiestu ieslodzīto mainīt savas liecības un neizpaust informāciju, kas varētu būt kaitīga Gončarovam vai viņa sabiedrotajiem.
Tā rezultātā ieslodzītais jutās spiests klusēt un izvairīties no sadarbības ar izmeklēšanas iestādēm, kas būtiski ietekmēja izmeklēšanas gaitu. Šādi draudi norāda uz viņa centieniem iebiedēt ne tikai ieslodzītos, bet arī viņu tuviniekus, radot reālas bailes un apdraudot ģimenes drošību.
Liecinieku ietekmēšana
Pēc informācijas nodošanas kompetentajām iestādēm sākās plaša mēroga liecinieku ietekmēšana cietumā un ārpus tā. Liecinieki tika pakļauti psiholoģiskam spiedienam, piemēram, ilgstošai izolācijai, draudiem par nākotnes sodu saasināšanu un manipulācijām ar viņu tiesībām.
Tāpat tika pielietota arī fiziska vardarbība, piemēram, piekaušana un vardarbīgas piespiešanas metodes, lai nodrošinātu klusēšanu vai mainītu liecības. Viņiem draudēja ar ilgstošu izolāciju, piespiedu pārcelšanu uz bīstamākām kamerām vai uzbrukumiem viņu ģimenes locekļiem.
Šāda rīcība apdraud tiesiskuma īstenošanu un norāda uz nepieciešamību pēc stingrākiem liecinieku aizsardzības pasākumiem, piemēram, liecinieku pārcelšanu uz drošām vietām, anonimitātes nodrošināšanu, kā arī juridisko un fizisko aizsardzību, lai novērstu spiedienu un draudus.
Secinājumi un aicinājumi rīcībai
Šie atklājumi parāda, ka slepkavību plānošana notiek arī Latvijas cietumu sistēmas iekšienē, apšaubot cietumu drošības efektivitāti. Cietumiem ir jābūt vietai, kur valda tiesiskums, taču pašreizējā situācija atklāj amatpersonu bezdarbību un korupciju. Lai nodrošinātu tiesiskuma principu ievērošanu, būtu jāievieš stingrāki uzraudzības mehānismi, regulāras neatkarīgas pārbaudes un pastiprināti atbildības pasākumi, kas motivētu amatpersonas rīkoties saskaņā ar likumu.
Aicinu Latvijas varas iestādes uzsākt neatkarīgu izmeklēšanu, īpaši koncentrējoties uz amatpersonu iespējamo līdzdalību. Nepieciešams neatkarīgs izmeklēšanas process, lai vainīgie tiktu saukti pie atbildības un lai sabiedrībai tiktu atjaunota uzticība tiesu sistēmai.
Nepieciešams arī garantēt drošību tiem, kas sadarbojas ar tiesu sistēmu, lai izbeigtu noziedzīgās darbības cietumos un nodrošinātu, ka tiesiskuma principi tiek ievēroti.
Pielikumā: fotogrāfija, kurā redzama V. Gončarova un A. Savko tikšanās neilgi (divas nedēļas) pēc slepkavības izpildītāja meklēšanas.
Seko mums 
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
