Slepenie ziņojumi prezidentam radījuši jautājumus par Bērziņu, Sprūdžu un Kozlovski
PIETIEK24.10.2011.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Tiesībsargājošo iestāžu ziņojumi, kas, pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa vārdiem, saturējuši "neglaimojošu informāciju" par atsevišķu ministru kandidātiem, ietver šāda veida ziņas par trim personām - tieslietu ministra kandidātu Gaidi Bērziņu (Nacionālā apvienība), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kandidātu Edmundu Sprūdžu (ZRP) un iekšlietu ministra kandidātu Rihardu Kozlovski (ZRP). To Pietiek apstiprinājuši par klasificēto ziņojumu saturu informēti avoti.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ziņojumi, kurus pēc Valsts prezidenta lūguma par ministru kandidātiem bija sniegušas drošības iestādes, ko apkopojis Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtā informācija, nav saturējuši ziņas, kas liktu tiesiskus šķēršļus šo personu apstiprināšanai amatā. Pārsvarā runa esot par administratīvajiem sodiem, biznesa sakariem, finanšu pārbaudēm kandidātu uzņēmumos, proti, informāciju, kuru var interpretēt dažādi, bet kas neliek šķēršļus, lai kļūtu par ministru.
Tomēr visnopietnākās bažas esot raisījusi informācija par tieslietu ministra kandidātu no Nacionālās apvienības Gaidi Bērziņu. No drošiem avotiem zināms, ka ziņojumos bijušas norādes par Bērziņa vārdu Ģenerālprokuratūras izmeklētajā tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā, kuras ietvaros izmeklē arī tā sauktos "Lemberga stipendiātus". Šai sakarā kāds informēts avots neoficiāli minēja apzīmējumu - "Lemberga pastnieks".
Pats tieslietu ministra kandidāts Bērziņš Pietiek norādīja, ka neesot informēts par klasificēto ziņojumu saturu, bet nominētais premjera kandidāts Dombrovskis jau pēc tikšanās ar prezidentu viņam īsā telefonsarunā esot atkārtoti apstiprinājis, ka aicina strādāt savā nākamajā valdībā. No atbildes uz jautājumu, vai ticis saukts uz Ģenerālprokuratūru tā dēvētajā "Lemberga stipendiātu" lietā, Bērziņš izvairījās.
Attiecībā uz Sprūdžu ziņojumi saturot informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta veikto auditu viņa uzņēmumos un iespējamo nodokļu pārbaudi. Vislielāko neizpratni zinātājos pirmdien izraisīja iekšlietu ministra kandidāta Kozlovska vārda izskanēšana starp kandidātiem, par kuriem saņemta "neglaimojoša" informācija. Kozlovskis daudzus gadus strādājis Drošības policijā, viņam bijusi augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam. 2006. gadā, kad Rīgā notika NATO samits, Kozlovskis vadīja NATO Rīgas Samita Organizācijas biroja Drošības pasākumu koordinācijas nodaļu, faktiski atbildēdams par dalībvalstu līderu drošības organizāciju.
Premjera kandidāts Dombrovskis pirmdien divatā ar prezidentu Bērziņu apsprieda klasificēto ziņojumu saturu, kas publiski netiek izpausts. Tāpat slepenībā tiek turēti ministru kandidātu vārdi, par kuriem ziņojumos ietverto informāciju prezidents uztvēris kā "neglaimojošu". No premjeram tuvu stāvošiem avotiem Pietiek zināms, ka Dombrovskis centies prezidentu pārliecināt: bažas nav pamatotas. Dombrovskis apzinoties, ka viņa izredzes tikt nominētam atkārtoti, ja neizdotos šīs valdības apstiprināšana, ir minimālas.
Pēc konsultācijām Rīgas pilī Dombrovskis bija telefoniski sazinājies gan ar Nacionālās apvienības līderi un tieslietu ministra kandidātu Gaidi Bērziņu, gan Zatlera reformu partijas līderi Valdi Zatleru. Politiķi neatklāj, vai ticis uzdots jautājums par kādu ministru kandidātu nomaiņu, bet nekavējoties paziņoja, ka neredz pamatu to darīt. Jau drīz pēc tam Dombrovska birojs beidzot oficiāli publiskoja iepriekš paredzēto ministru sastāvu, kas nozīmēja - nekādu izmaiņu tajā nebūs.
Valsts prezidentam arī nav konstitucionālu tiesību noraidīt kādus ministru kandidātus, tomēr ierasts, ka, ņemot vērā valsts galvam Satversmē uzliktās ārpolitiskās un aizsardzības funkcijas, šī amata ieņēmējs pauž savu viedokli un var ietekmēt ārlietu un aizsardzības ministru izvēli. Zatlers, būdams Valsts prezidenta amatā, vairākkārt ietekmēja arī veselības ministra izvēli, ņemot vērā, ka pirms prezidentūras bija mediķis.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
