Iesaki rakstu: 
Tātad, ja nu kādam interesē, cik saņem skolotājs parastais, varu padalīties ar savu situāciju pagājušajā mācību gadā. Lūdzu, izlasiet līdz galam. Vadu 34 kontaktstundas nedēļā + 1 konsultācijas stunda.
Kā izrādās, pēc ministres teiktā un aprēķinātā, 35 astronomiskajās stundās nedēļā man ir jāpaspēj novadīt 34 kontaktstundas un 1 konsultācija, jāsagatavojas nākamajām stundām, jāveido mācību saturs, jo reformas dēļ atbilstošu materiālu ir varbūt 10% no tēmas...
Jāsakārto elektroniskais žurnāls, jāatbild uz skolēnu jautājumiem, jārisina random problēmas un tīņu drāmas, jālabo skolēnu darbi, jāsniedz jēgpilna atgriezeniskā saite par tiem izlabotajiem darbiem, jākomunicē ar audzināmo klasi, jākomunicē ar vecākiem...
Jāveido pusdienu atskaite, kavējumi, jārūpējas par kārtību klasē un skolā, jāuzliek praktisko darbu piederumi, jānovāc praktisko darbu piederumi, jākārto laboratorija, sanāksmes, metodiskā apvienība, starppriekšmetu sadarbība utt.
Realitātē ir tā, ka pa vakariem nostrādāju vēl aptuveni 8-10h nedēļā, kas ir maz, jo egoistiski saprotu, ka mana garīgā un fiziskā veselība ir svarīgāka nekā darbs. Entuziasms ļoti ātri noplok.
Neto alga - 683.26 euro. Nav apgādājamo, 23% nodoklis, neapliekamais minimums 0 euro. Pārējais, ko saņemu, ir par darbu projektos vai citiem darbiem, kas uz skolu neattiecas.
Nezinu, vai tas ir normāli (atalgojums) ‐ spriediet paši. Skolā strādāju, jo pagaidām to varu atļauties. Protams, arī bērnu dēļ, jo viņi ir sakarīgāki par pieaugušajiem un tur vēl ir kāda cerība.
Vēl jāatzīmē, ka audzināšana ir 1h nedēļā, bet realitātē 5h nedēļā ir kā minimums, ja nesataisa kādas ziepes vai nav kāds pasākums. Tātad tuvojos jau 50h nedēļā. Un vecāki uzskata, ka skolotājs ir pieejams visu laiku…
Vēl viens precizējums - bruto alga 996 euro, neto 683.26 euro. Netiek piemērots neapliekamais minimums, aprēķinātais ir neadekvāti liels, kā arī IIN ir 23%. Negribu palikt parādā un gribu mazliet uzkrāt. Bet nu tie varētu būt maksimāli 30 eiro, kas lietas būtību nemaina.
Vēl viens precizējums, ko nevajadzētu palaist garām un kāpēc ir izvēlēts tieši tāds nodokļu režīms - strādāju arī projektos un ar skolu nesaistītos darbos. Projekti netiek skaitīti pie algas, par to norēķinās atsevišķi.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
