Iesaki rakstu: 
Televīzijā finanšu ministrs Jānis Reirs apgalvoja, ka viņam neesot iespējas uzticēties vai neuzticēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšniekam Kasparam Podiņam, jo tas neesot pakļauts ministram tieši.
Tomēr jāatzīmē, ka realitāte ir citāda, jo J. Reira padomnieks ir bēdīgi slavenais bijušais Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis, kurš nepastarpināti ir J. Reira tiešā kontaktpersona tieši ar K. Podiņu un viņa vietnieci Kristīni Prusaku-Brinkmani, jo kā zināms, tad J. Reiram jau ilgstoši ir komunikācijas problēmas ar VID vadītāju Ievu Jaunzemi.
Attiecīgi tieši ar K. Čerņecka starpniecību J. Reirs komunicē ar K. Podiņu un K. Prusaku-Brinkmani. J. Reirs pats atzīst, ka VID ir ilgstošas problēmas, uzlabojumu nav, bet atlaist nevar...?!
Prokuratūra apstiprināja, ka safabricētajā krimināllietā jau vasarā ticis atcelts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu un materiāls atdots atpakaļ resoriskās pārbaudes turpināšanai, tomēr noklusēja, ka lēmumu atcēla pēc tam, kad uzņēmējs Andris Ramoliņš bija vērsies ar iesniegumu prokuratūrā.
Šādos gadījumos vienmēr, bez izņēmuma K.Prusaka-Brinkmane personīgi rīko sapulci, lai noskaidrotu iemeslus lēmuma par lietas ierosināšanu atcelšanai, jo šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti un nevar tikt nepamanīti, jo tiek adresēti iestādei.
Attiecīgi teikt, ka K.Prusaka-Brinkmane un izmeklētāja Ieva Kļava kaut ko nezināja, ir klaji meli. Tāpat konkrētajā lietā uzņēmējs A. Ramoliņš, pirms vērsās KNAB, bija vērsies VID Iekšējā drošības pārvaldē, kura pārkāpumus saskatīt un izmeklēt lietu atteica.
Faktiski šajā situācijā prokuratūras lēmums bija signāls, ka K.Pruskai-Brinkmanei un I.Kļavai bija pastiprināti jāuzrauga konkrētās lietas pārbaude un izmeklētāju darbs. Vēl jo vairāk, ja izmeklētājs ir nevis ierindas izmeklētājs, bet nodaļas vadītājs Intars Štālbergs.
Lieki piebilst, ka tā bija arī kā sarkanā lampiņa, kura bija jāpamana VID Iekšējās drošības vadītājam Aigaram Prusakam (K.Prusakas-Brinkmanes bijušais vīrs un bērna tēvs, ar kuru viņai ir ļoti labas attiecības).
Loģisks bija LTV vēlēšanu debatēs Izvēlies nākotni raidījuma vadītāja J.Dombura uzdotais jautājums: kā tas nākas, ka aizvien nāk klajā skandalozi gadījumi par korupciju VID, kas notiek šajā iestādē?!
Varētu piekrist politiķa Jura Pūces teiktajam, ka jādomā, kā organizēt VID iekšējās drošības darbu – taču jāatzīmē, ka J. Reiram jau nu vajadzētu zināt, ka konkrētajai struktūrvienībai pēdējos gados būtiski ir paaugstināts finansējums un tika piešķirtas visas pieprasītās štata vienības.
Faktiski J. Reirs mediju spiediena rezultātā ir atstādinājis VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi un uzdevis atstādināt K. Podiņu, lai gan ir skaidrs, ka tie nav visi amatpersonu bezdarbības un nolaidības ķēdē iesaistītie – netiek lemts par K.Prusakas-Brinkmanes un I.Kļavas atstādināšanu, kuras ir tiešās priekšnieces visām kukuļa izspiešanas lietā iesaistītajām personām un kurām saskaņā ar amata aprakstiem un paša K. Podiņa vadlīnijām ir jāveic uzraudzība, revīzija un lietu kontrole/pārbaudes, kā arī jālemj tieši par A.Prusaka atstādināšanu, kuram ir acīmredzams interešu konflikts ar K.Prusaku-Brinkmani (par ko J. Reirs nevarētu nezināt, ievērojot viņa padomnieka K.Čerņecka īpaši ciešās attiecības ar Prusaku pāri, kā arī jau vairākkārt Pietiek dažādos rakstos norādīto) un acīmredzama bezdarbība konkrētajā situācijā.
Cik vēl ir tādu lietu, kurās A.Prusaks nerīkojas, kad viss norāda uz bijušās sievas un viņas padotībā esošo amatpersonu iespējamiem korupcijas riskiem? Vai uz K. Podiņa amatos iebīdītām uzticības personām...
Izskatās, ka ne J. Reirs, ne pārējie dalībnieki neko nav dzirdējuši par to, ka iestādes vadītājs ir atbildīgs par iekšējās kontroles izveidi un uzturēšanu iestādē, tostarp attiecībā uz korupcijas riskiem. Ja ir izstrādāti risku reģistri un riskus mazinošie pasākumi, taču risku līmenis nemazinās (drīzāk gan pretēji), tad iekšējā kontrole un risku vadība ir formāla, darbojas vāji vai arī nedarbojas vispār.
Zīmīgi, ka tikmēr pašā VID nekāda satraukuma nav, - K. Prusaka-Brinkmane ir labā omā un iesmej par TV sižetiem - viņai viss būšot kā parasti, t.i. viņu neskaršot…
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.