Iesaki rakstu: 
Televīzijā finanšu ministrs Jānis Reirs apgalvoja, ka viņam neesot iespējas uzticēties vai neuzticēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšniekam Kasparam Podiņam, jo tas neesot pakļauts ministram tieši.
Tomēr jāatzīmē, ka realitāte ir citāda, jo J. Reira padomnieks ir bēdīgi slavenais bijušais Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis, kurš nepastarpināti ir J. Reira tiešā kontaktpersona tieši ar K. Podiņu un viņa vietnieci Kristīni Prusaku-Brinkmani, jo kā zināms, tad J. Reiram jau ilgstoši ir komunikācijas problēmas ar VID vadītāju Ievu Jaunzemi.
Attiecīgi tieši ar K. Čerņecka starpniecību J. Reirs komunicē ar K. Podiņu un K. Prusaku-Brinkmani. J. Reirs pats atzīst, ka VID ir ilgstošas problēmas, uzlabojumu nav, bet atlaist nevar...?!
Prokuratūra apstiprināja, ka safabricētajā krimināllietā jau vasarā ticis atcelts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu un materiāls atdots atpakaļ resoriskās pārbaudes turpināšanai, tomēr noklusēja, ka lēmumu atcēla pēc tam, kad uzņēmējs Andris Ramoliņš bija vērsies ar iesniegumu prokuratūrā.
Šādos gadījumos vienmēr, bez izņēmuma K.Prusaka-Brinkmane personīgi rīko sapulci, lai noskaidrotu iemeslus lēmuma par lietas ierosināšanu atcelšanai, jo šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti un nevar tikt nepamanīti, jo tiek adresēti iestādei.
Attiecīgi teikt, ka K.Prusaka-Brinkmane un izmeklētāja Ieva Kļava kaut ko nezināja, ir klaji meli. Tāpat konkrētajā lietā uzņēmējs A. Ramoliņš, pirms vērsās KNAB, bija vērsies VID Iekšējā drošības pārvaldē, kura pārkāpumus saskatīt un izmeklēt lietu atteica.
Faktiski šajā situācijā prokuratūras lēmums bija signāls, ka K.Pruskai-Brinkmanei un I.Kļavai bija pastiprināti jāuzrauga konkrētās lietas pārbaude un izmeklētāju darbs. Vēl jo vairāk, ja izmeklētājs ir nevis ierindas izmeklētājs, bet nodaļas vadītājs Intars Štālbergs.
Lieki piebilst, ka tā bija arī kā sarkanā lampiņa, kura bija jāpamana VID Iekšējās drošības vadītājam Aigaram Prusakam (K.Prusakas-Brinkmanes bijušais vīrs un bērna tēvs, ar kuru viņai ir ļoti labas attiecības).
Loģisks bija LTV vēlēšanu debatēs Izvēlies nākotni raidījuma vadītāja J.Dombura uzdotais jautājums: kā tas nākas, ka aizvien nāk klajā skandalozi gadījumi par korupciju VID, kas notiek šajā iestādē?!
Varētu piekrist politiķa Jura Pūces teiktajam, ka jādomā, kā organizēt VID iekšējās drošības darbu – taču jāatzīmē, ka J. Reiram jau nu vajadzētu zināt, ka konkrētajai struktūrvienībai pēdējos gados būtiski ir paaugstināts finansējums un tika piešķirtas visas pieprasītās štata vienības.
Faktiski J. Reirs mediju spiediena rezultātā ir atstādinājis VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi un uzdevis atstādināt K. Podiņu, lai gan ir skaidrs, ka tie nav visi amatpersonu bezdarbības un nolaidības ķēdē iesaistītie – netiek lemts par K.Prusakas-Brinkmanes un I.Kļavas atstādināšanu, kuras ir tiešās priekšnieces visām kukuļa izspiešanas lietā iesaistītajām personām un kurām saskaņā ar amata aprakstiem un paša K. Podiņa vadlīnijām ir jāveic uzraudzība, revīzija un lietu kontrole/pārbaudes, kā arī jālemj tieši par A.Prusaka atstādināšanu, kuram ir acīmredzams interešu konflikts ar K.Prusaku-Brinkmani (par ko J. Reirs nevarētu nezināt, ievērojot viņa padomnieka K.Čerņecka īpaši ciešās attiecības ar Prusaku pāri, kā arī jau vairākkārt Pietiek dažādos rakstos norādīto) un acīmredzama bezdarbība konkrētajā situācijā.
Cik vēl ir tādu lietu, kurās A.Prusaks nerīkojas, kad viss norāda uz bijušās sievas un viņas padotībā esošo amatpersonu iespējamiem korupcijas riskiem? Vai uz K. Podiņa amatos iebīdītām uzticības personām...
Izskatās, ka ne J. Reirs, ne pārējie dalībnieki neko nav dzirdējuši par to, ka iestādes vadītājs ir atbildīgs par iekšējās kontroles izveidi un uzturēšanu iestādē, tostarp attiecībā uz korupcijas riskiem. Ja ir izstrādāti risku reģistri un riskus mazinošie pasākumi, taču risku līmenis nemazinās (drīzāk gan pretēji), tad iekšējā kontrole un risku vadība ir formāla, darbojas vāji vai arī nedarbojas vispār.
Zīmīgi, ka tikmēr pašā VID nekāda satraukuma nav, - K. Prusaka-Brinkmane ir labā omā un iesmej par TV sižetiem - viņai viss būšot kā parasti, t.i. viņu neskaršot…
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
