Iesaki rakstu: 
Kādreizējais politiķis Andris Šķēle beidzis spēlēt gadiem ilgušās paslēpes saistībā ar viņa ģimenes oficiāli it kā tikai nomāto Lilastes nekustamo īpašumu Mākoņi, kura vērtība tiek lēsta vairākos miljonos latu, - nu par tā oficiālo īpašnieci kļuvusi Šķēles otrā sieva, kādreizējā politiķe Kristiāna Lībane-Šķēle.
Jau vairākus gadus nevienam neradīja ne mazākās šaubas, ka Mākoņu īpašnieks ir neviens cits kā Šķēle ar ģimeni, - šāda versija parādījās jau mājas būvniecības laikā pirms desmit gadiem.
Taču kādreiz ietekmīgais politiķis stūrgalvīgi palika pie sava – astoņus hektārus plašais īpašums ar iespaidīgajām būvēm tiekot tikai nomāts. Pie šīs pašas versijas turējās arī Lībane-Šķēle, - šis esot nevis viņu pašu, bet tikai nomāts īpašums.
Gan Šķēli, gan Lībani-Šķēli nemulsināja šo oficiālo apgalvojumu pretruna ar viņu pašu citos medijos stāstīto par savām personiskajām rūpēm Mākoņu iekārtošanā un izbūvēšanā.
Šķēle savam paša žurnālam Dārzs un Drava klāstīja, kā pats Mākoņu teritorijā stādījis pundurpriedītes, kādam bērzam izārstējis trupi un pārstādījis četrdesmitgadīgu paegli, kas audzis tieši piebraucamā ceļa vidū.
Savukārt Lībane-Šķēle žurnālam Una stāstīja par to, ko darījuši šajā „svešajā īpašumā”: „Esam abi uz ceļiem līduši un nosalušām rokām lasījuši strādnieku atstātos cigarešu galus, kurus nevar citādāk savākt kā tikai ar rokām.”
Taču nu paslēpes ir galā: kā rāda Lursoft datu bāze, par jauno SIA Jūras priedes – uzņēmuma, kam pieder Mākoņi - vienīgo īpašnieci jau pirms vairāk nekā pusgada paklusām ir kļuvusi Kristiāna Lībane-Šķēle.
Pirms viņas šī SIA, no kuras īpašumu „nomāja” Šķēļu ģimene, oficiāli piederēja Šķēles iemīļotajā ārzonā – Džērsijas salā reģistrētajai Park Ville Holdings Limited, bet vēlāk – burtiski tikai dažas dienas – Igaunijā reģistrētajai OU Mythika Invest.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, SIA Jūras priedes piederošie Mākoņi ir 7,87 hektārus liels zemes gabals Saulkrastu pagastā ar četrām ēkām, - Jūras priedes to iegādājušās 2001. gada jūnijā par 550 tūkstošiem latu.
Jūras priežu pagājušā gada darbības pārskatā „paslēpes” gan vēl ir turpinājušās, - tajā cita starpā teikts: „Pārskata periodā Sabiedrība ir turpinājusi labiekārtot sev piederošos nekustamos īpašumus un guvusi ienākumus no īpašumu iznomāšanas un apsaimniekošanas. (..) Neskatoties uz nekustamo īpašuma tirgus dīkstāvi un grūti prognozējamo nākotnes attīstību, Sabiedrības vadība cer, ka turpinās sekmīgi attīstīties un uzsāks jaunus nekustamo īpašumu projektus.”
Šādas pašas „paslēpes” Šķēle turpina spēlēt arī ar lielu daļu no ģimenes uzņēmumiem: ja ticēt oficiāli deklarētajam, īstās uzņēmējas ir abas viņa meitas, kā arī Kristiāna Lībane-Šķēle, kam kopā Šķēļu biznesa „jumta” uzņēmumā Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem saskaņā ar Lursoft datiem pieder 80% kapitāldaļu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
