Skaistumkopšanas salona “Rīga Nails” īpašniece Viktorija Kazanovska sēžas uz apsūdzēto sola par krāpšanu lielā apmērā
Rodijs Rododendrs23.05.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No krimināllietas Nr.15840042222 materiāliem izriet, ka Viktorija Kazanovska tiek saukta pie kriminālatbildības pēc KL 177.p.3.daļas par krāpšanu lielā apmērā: būdama SIA "LA GRUPA" valdes locekle un faktiska vadītāja, mantkārīgu motīvu vadīta, nolūkā ar viltu iegūt valsts budžeta līdzekļus, apzinoties, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92. panta pirmās daļas 2.punktu pievienotās vērtības nodokli var atskaitīt tikai ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai, kā arī to, ka nekustamais īpašums Krūmu ielā 2/2, Ramavā, Ķekavas novadā, netiks izmantots tādiem mērķiem, kas saistīti ar SIA "LA GRUPA" saimniecisko darbību, un saskaņā ar Pievienotas vērtības nodokļa likuma 99. panta piekto daļu viņai kā SIA "LA GRUPA" valdes loceklei nav tiesību atskaitīt priekšnodokli, nodeva darījumā starp SIA "LA GRUPA" un SIA "Amber Coast Development" apliecinošus dokumentus SIA "LA GRUPA" grāmatvedei.
SIA "LA GRUPA" grāmatvede, pildot Viktorijas Kazanovskas norādījumus un nezinot par Viktorijas Kazanovskas noziedzīgo nodomu un to, ka nekustamais īpašums Krūmu ielā 2/2, Ramavā, Ķekavas nevadā, netiks izmantots tādiem mērķiem, kas saistīti ar SIA "LA GRUPA" saimniecisko darbību, izmantojot elektronisko deklarēšanas sistēmu, 2018. gada 20. decembrī Valsts ieņemumu dienestā iesniedza SIA "LA GRUPA" PVN deklarācijas par 2018. gada novembri pielikuma "Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksacijas periodu" I daļā "Nodokļa summas par iekšzemē iegādātām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem" iekļāva darījumu starp SIA "LA GRUPA" un SIA "Amber Coast Development" par nekustamā īpašuma Krūmu ielā 2/2, Ramavā, Ķekavas novadā iegādi, pamatojot to ar 2018. gada 30. novembra pavadzīmi Nr. ACD 3011118 par darījuma summu bez PVN 132 231,40 euro, PVN 27 768,60 euro apmērā pielikuma "Pārskats par nekustamā īpašuma izmantošanu" PVN 7-1 daļā "Par nekustarnā īpašuma reģistrāciju (A sadaļa) un nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra (C sadaļa)" iekļāva nepatiesu informāciju par to, ka nekustamais īpašums Krūmu ielā 2/2, Ramavā, Ķekavas novadā tiks izmantots SIA "LA GRUPA" saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Viktorija Kazanovska tādējādi maldināja Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu par konkrētā nekustamā īpašuma izmantošanas mērķiem.
Valsts ieņemumu dienesta amatpersona, būdama maldināta par SIA "LA GRUPA" nekustamā īpašuma Krūmu ielā 2/2, Ramavā, Ķekavas novadā faktiskajiem izrnantošanas mērķiem, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109. panta ceturto daļu apstiprināja PVN pārmaksu 27 830,72 euro apmērā, tajā skaitā nelikumīgi atskaitīto priekšnodokli 27 768,60 euro apmērā, pēc kā 2019. gada 19. februarī Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona to ieskaitīja SIA "LA GRUPA" UAB "Paysera LT" atvērtajā kontā.
Tādā veidā Viktorija Kazanovska ar viltu ieguva valsts budžeta līdzekļus, nodarot Latvijas Republikai zaudējumus 27 830,72 euro apmērā, kas atbilstoši likuma “Par krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20. pantu atzīstami par lieliem apmēriem. Ar savām darbībām Viktorija Kazanovska izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta 3.daļā un par ko paredzēta kriminālatbildība un soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Pirmā tiesas sēde notika šā gada 13.maijā, kurā uzreiz pēc ieradušos procesa dalībnieku personību pārbaudes apsūdzības uzturētājs - Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurors Toms Kalniņš lūdza tiesu pasludināt 10 minūšu pārtraukumu, lai ar apsūdzēto Viktoriju Kazanovsku un viņas aizstāvi zvērinātu advokātu apspriestu iespējamo vienošanos. Saruna notika tiesas zālē, un tā bija dzirdama ne tikai man kā klausītājam, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai Ligitai Bogomolai, kura pārstāv cietušas personas Latvijas Republikas intereses. Prokurors Toms Kalniņš ar apsūdzēto Viktoriju Kazanovsku vienojās atlīdzināt Latvijas Republikai nodarītos zaudējumus 15 000.00 euro apmērā (par 12 830,72 eiro mazāk, nekā tika izkrāpti no Valsts budžeta) un vienoties par nosacītu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, kam Viktorija Kazanovska arī piekrita. Prokurors instruēja apsūdzēto, ko teikt tiesai, kādus lūgumus izteikt.
Pēc pārtraukuma, atsākot skatīt lietu, prokurors ļoti dedzīgi lūdza tiesu atlikt krimināllietas izskatīšanu saistībā ar iespējamās vienošanās parakstīšanu, savukārt apsūdzētā lūdza laiku līdz gada beigām, lai varētu savākt 15 000 eiro. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei nebija radušies nekādi iebildumi par vienošanas saturu, kaut prokurora nosauktā summa bija gandrīz divreiz mazākā par valstij nodarītā kaitējuma apmēru, un viņa paziņoja tiesai, ka pievienojas prokurora teiktajam.
Interesanti, vai pret visām personām, kuras ir apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā, prokuratūra un Valsts ieņēmumu dienests ir tik labvēlīgi? Vai nesanāk tā, ka starpība gandrīz 13 000 eiro apmērā tiek kādam dedzīgajam Tomiņam!? Vai varbūt tomēr Viktorijas Kazanovskas vīram Kasparam Caunem, kurš regulāri aicina valsts amatpersonas pievienoties Karību fondiem, ir taisnība, ka korupcija ir mūsu nākotne?
Seko mums 
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
Viens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBaltic. Lufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Latvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
AirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Uz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Konservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
