Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

Pēdējo mēnešu laikā energoresursu cenas pieaugušas vairākas reizes, un tas neizbēgami ietekmē visus uzņēmējus visās nozarēs. Jau šobrīd uzņēmumi izvērtē iespēju mazināt savu saimniecisko darbību vai pārtraukt to vispār, kas nozīmē, ka dažādās nozarēs, īpaši energoietilpīgo uzņēmumu vidū, tuvākajā laikā var sagaidīt arī bezdarba pieaugumu.

Ņemot vērā, ka situācija ir kļuvusi kritiska un tiek radīts nopietns apdraudējums ekonomikai, LTRK valdībai pieprasa nekavējošu rīcību šīs enerģētikas krīzes risināšanai augstākajā līmenī, atbalstot gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus.

Uzņēmējus satrauc gan pieaugošie rēķini, gan neskaidrība par to, kādas energoresursu cenas būs nākotnē. AS "Valmieras stikla šķiedra" valdes loceklis Ģirts Vēveris stāsta: "Ražojot stikla šķiedras produktus, ir nepieciešams liels gan elektroenerģijas, gan gāzes patēriņš, kas mainīgajās ražošanas izmaksās kopā sastāda vairāk par 30%.

Salīdzinot ar 2021.gadu, elektroenerģijas cena nu jau ir 4.5 reizes augstāka, savukārt gāzei 6.2 reizes augstāka. Kas nozīmē, ka par enerģiju 2022. gadā maksāsim turpat 10 miljonus eur vairāk nekā pagājušajā gadā. Kā nosegt šo milzīgo izmaksu pieaugumu, lai neciestu uzņēmums, kas 98% savu produkciju eksportē uz Japānu, ASV, ES un citām industriāli attīstītām valstīm, šobrīd nav īsti skaidrs. Redzam, ka arī nepieciešamo izejmateriālu izmaksas aug.

Visticamāk ir jāsāk runāt par zaudējumiem, nevis peļņu. Mēs un citi uzņēmēji ar šo krīzi cīnāmies paši, jo pagaidām neviens būtiskus instrumentus, kas palīdzētu ar šo neprātu tikt galā, nav piedāvājis. Nav nekādu vērā ņemamu prognožu par energoresursu cenu dinamiku un attīstību. Neredzam steidzamu valdības rīcību krīzes pārvarēšanai, šeit nederēs plāni "kaut kad", reakcijai jāseko tagad un tūlīt, jo daudziem laika vienkārši nebūs."

Par uzņēmuma zaudējumiem un neskaidrību, kā enerģētikas krīze tiks risināta, satraukumu pauž arī Uldis Misiņš, SIA "Avoti SWF" valdes priekšsēdētājs. "Saņemot decembra rēķinus par gāzi un par elektrību, sākām rēķināt uzņēmuma zaudējumus pirmajā ceturksnī. Kādu brīdi šādi var strādāt, bet nepieciešams zināt, kas notiks tālāk un cik ilgi būs jāstrādā pie šādām energoresursu cenām.

Lai arī valsts piedāvā nelielu atbalstu, 700 000 eur decembra rēķinam par elektrību 27 000 eur kompensācija diemžēl nav jūtams atvieglojums. No valdības sagaidām skaidrību par to, kā enerģētikas krīze tiks risināta un kādas energoresursu cenas sagaidāmas turpmāk. Uzņēmējam ir svarīgi zināt, ar ko rēķināties nākotnē," viņš komentē.

LTRK ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam, ekonomikas ministram, finanšu ministram un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ar priekšlikumu izstrādāt tiešus atbalsta instrumentus uzņēmējiem, atkārtoti izvērtējot kompensācijas uzņēmumiem no valsts budžeta, par finansēšanas avotu izmantojot ieņēmumus no valstij piederošām enerģētikas nozares kapitālsabiedrībām, pārskatot arī dividenžu sistēmu, kā arī papildus ienākumus un uzkrājumus no obligātās iepirkumu komponentes.

Tāpat nepieciešams pārraudzīt kritiski svarīgas izejvielas un resursus, šobrīd visus ar energoresursiem un to cenu aktuālos jautājumus nododot tiešā Ministra prezidenta atbildībā, kā arī iniciēt izmaiņas, lai esošie atbalsta instrumenti pieejami visiem energoietilpīgajiem uzņēmumiem.

Lai arī atbalstāmo nozaru NACE kodi ir noteikti Eiropas Savienības līmenī, ir vairākas nozares, kuras atbalstāmo nozaru sarakstā nav ietvertas, taču tajās darbojas energoietilpīgi uzņēmumi, kas ir būtiski Latvijas rūpniecībai un tautsaimniecībai. Izmaiņas nodrošinātu, ka atbalstu varētu saņemt lielāks nozaru un uzņēmumu skaits.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis norāda: "Energoresursu cenu pieaugums ir kļuvis par galveno problēmu gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā. Šobrīd valdība tai pievērš nepietiekamu uzmanību. Energoresursu cenas ir pieaugušas tik strauji, ka tas apdraud daudzu uzņēmumu darbību.

Vairāki uzņēmumi ziņo par daļēju vai pilnīgu ražošanas pārtraukšanu, tas rada draudus gan pozīcijām eksporta tirgos, gan uzņēmēju iespējām nodrošināt darba vietas. Tie atbalsta instrumenti, par kuriem valdība runā šobrīd, ir nepietiekami, līdz ar to LTRK ir izteikusi priekšlikumus un aicina daudz proaktīvāk rīkoties, lai samazinātu energoresursu izmaksu pieaugumu un ar to saistītos riskus."

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies tuvu 6000 biedru (3000 individuālie uzņēmumi un 3000 biedru no uzņēmēju biedrībām) LTRK individuālo biedru - uzņēmumu - apgrozījums 2020.gadā pārsniedza 17,8 miljardus eiro.

Novērtē šo rakstu: