Šis laiks, kad daudziem jāizdara smagas izvēles, ir tas labākais, lai mēs saprastu, kas ir kas

Viena no šādām problēmām izkristalizējās Satversmes tiesas spriedumā, kā rezultātā radās nepieciešamība pārskatīt ģimenes definīciju Satversmē. Mūsu valsts problēma nav viendzimuma pāru tiesības, mūsu valstī ir jāsaprot, kāpēc šādas situācijas veidojas, un MK beidzot ir jāsāk strādāt.

Pēc pasaules un arī Latvijas zinātnieku pētījumiem, faktiski tikai aptuveni 1% cilvēku ir ar iedzimtu vai ar embrionālajā attīstībā iegūtu bioloģisku homoseksuālo orientāciju. Ir nozīmīgas atsķirības starp attīstītām valstīm, kur sievietes biežāk lieto hormonu preparātus un nomierinošos līdzekļus, un nabadzīgām, tāpat starp laukiem un pilsētām, tāpēc jāsaka, ka iedzimtā homoseksuālisma iemesls lielākoties ir farmācijas rūpniecība, tās piesārņotā vide, kas Latvijai nav aktuāli.

Latvijas svarīgākais riska faktors ir tas, ka nabadzības riskam pakļauto ģimeņu – un tādu, pēc dažādiem kritērijiem vērtējot, ir ap 60% - sievietes un meitenes reti apmeklē ģinekologu, nevar atļauties kvalitatīvus medikamentus un riskē ar savu veselību, gan izsargājoties no nevēlamas grūtniecības, gan grūtniecības laikā.

Visus pārējos homoseksualitātes gadījumus var iedalīt 3 grupās. Pirmā un lielākā grupa – tie, kas jau bērnībā guvuši traumējošu pieredzi, tik lielu traumu, kas neļauj viņiem realizēties kā sava dzimuma indivīdiem. Tie parasti ir bērni un pusaudži no sociāli vismazāk aizsargātā slāņa. Latvijā, skatoties nabadzības un citu sociālo risku rādītājus, ar nelielām izmaiņām uz vienu vai otru pusi, visos neatkarības gados tā ir vismaz piektdaļa bērnu, kas pakļauti šādam riskam.

Psihotraumatiskās situācijas nabadzīgos vienistabas dzīvokļos, arī bērnu ārpusģimenes aprūpes centros un internātskolās, mobings, izvarošanas un nepilngadīgo prostitūcija ir tiešas valsts sociālās politikas sekas, jo nabadzības riski mums nemazinās, nabadzība un sociālā atstumtība tiek atražota paaudzēs. Visbiežāk par homoseksuālistiem kļūst seksuālās vardarbības vai pavedināšanas (pedofilijas) rezultātā. Arī paskatoties attiecīgās interneta lapas, var redzēt, cik liels ir pieprasījums un piedāvājums tieši šāda veida pērkamām seksuālajām aktivitātēm, tas ir sava veida tirgus.

Šeit vajag pieminēt arī Latvijas bērnu adopciju uz ārzemēm – medijos pietiek informācijas par to, kā šis tirgus tika organizēts un kāpēc nav iespējams kontrolēt šo bērnu tālāko likteni. Ir zināmi gadījumi, kad Latvijas jaunieši, kuri ir spiesti doties strādāt uz ārzemēm, iekļūst cilvēku tirgoņu tīklos. Tieši šo visu, kas kropļo Latvijas bērnus un jauniešus, nevis ierosinātos Satversmes grozījumus, var saukt par Latvijas ģimeņu diskrimināciju un daļas ģimeņu valsts tiesiskās aizsardzības neesamību.

Salīdzinājums ar PSRS ir ļoti aplams, varētu pat teikt, ka tā ir politiska tuvredzība un vēstures nezināšana, jo PSRS nebija tik krasas dažādu sociālo slāņu dzīves līmeņa atškirības, katram cilvēkam bija iespējas nodrošināt savas pamatvajadzības, un bija liels atbalsts daudzbērnu ģimenēm un vientuļajiem vecākiem. Bēdīgi ir tas, ka šādi secinājumi izskan no Ministru prezidenta puses, būtībā tā ir ievirze visiem, kas ar šo dokumentu strādās. Atliek vienīgi cerēt, ka tautas pārstāvjiem ir pietiekoši drosmes un spēju situācijas analīzei.

Otra lielākā grupa, kas ir analizēta, ir tie, kas kaut kādu ārējo apstākļu pēc, visbiežāk plaši izreklamēto bezfiltra sarunu, sižetu un šovu ietekmē, vienkārši grib izmēģināt. To apliecina arī fakts, ka to, kuri sevi atzīst par homoseksuāliem, procentuāli paliek mazāk pēc 30 gadu vecuma, kad cilvēki nopietni sāk domāt par ģimenes veidošanu.

Pie šīs grupas var pieskaitīt arī tos, kas kādu laiku atrodas slēgtā vidē un izvēlas šādas attiecības uz īsāku vai garāku laika periodu, tāpat visus tos, kas izvēlas šādu, atšķirīgu imidžu, lai veidotu atpazīstamību vai karjeru. Pēdējie ir bīstami sabiedrībai tieši ar to, ka reklamē un uzspiež sabiedrībai savu domāšanu – pārdot sevi jebkādā veidā, tikai pēc iespējas dārgāk, to seksuālā bauda būtu stādāma augstāk par citām, turklāt gūstama par katru cenu un visos iespējamajos veidos.

Trešā grupa ir krimināli bīstama. Viņi ir labi psihologi, izmanto to, ka cilvēks ir nokļuvis emocionāli vai materiāli smagā situācijā, vienalga, vai tā būtu māmiņa, kas viena audzina bērnu vai bērnus, vientuļš cilvēks vai cilvēks ar garīgās attīstības traucējumiem, uzspiež sevi un gūst no šīm attiecībām materiālu labumu, vismaz bezmaksas dzīvesvietu. Te būtu darbs tiesībsargājošām iestādēm, jo šādas attiecības visbiežāk ir varmākas un upura attiecības, ne par kādu abpusēju vienošanos, vēl vairāk – par mīlestību un ģimeni, te nevar būt ne runas.

Tas, kādas attiecības pieaudzis cilvēks veido, varētu būt viņa izvēle, ja būtu novērsti visi iepriekšminētie riski, ja būtu pārliecība, ka viņa izvēle ir tikai viņa izvēle, nevis traumatisko faktoru, garīgas slimības vai dažādu apstākļu kopuma ietekme, kas bieži robežojas ar krimināli sodāmu rīcību. Ja mēs runājam par to, ka vajag „stiprināt mūsu valsts izvēlēto attīstības virzienu uz labklājības un ikvienam cilvēkam drošu, iekļaujošu valsti” (citāts no Kariņa k-ga runas), tad mums vispirms ir jārisina esošās problēmas, nevis jāvirzās uz to, ka kaut kādā laikā mēs tās leģitimēsim ar likumu par viendzimuma laulībām.

Runāt šajā kontekstā par patriotismu un latvisko identitāti vairs pat nav demogoģija, bet jau neslēpts izsmiekls pret Latvijas tautu. Latviskā identitāte ir balstīta uz kristīgām vērtībām, mūsu patriotisms ir saistīts ar paaudžu mantojumu, arī Latvijas brīvvalsts mantojumu, kur stipra, bērniem svētīta ģimene bija valsts stūrakmens.

Satversmes grozījumi šajā valsts attīstības stadijā ir nepieciešami tieši tāpēc, lai mēs beidzot sakārtotu savu valsti, tāpēc aicinām visus deputātus atbalstīt šos grozījumus. Un nav taisnība tiem, kas saka, ka pandēmijas laiks nav tas labākais, lai virzītu šo grozījumu.

Tieši šobrīd, kad daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki nezina, kā pabarot savas ģimenes, kad valsts apzināti iznīcina mazo biznesu un cilvēku mājvietas, nepieņemot lēmumu par kredītu maksājumu atlikšanu, laiks, kad daudziem ir jāizdara smagas izvēles, ir tas labākais, lai mēs saprastu, kas ir kas.

* Rīcības partija

Novērtē šo rakstu: