Šīgada Nobela prēmija ekonomikā: to piešķīra par atbildi uz jautājumu “Vai Latvija ir neizdevusies valsts”
Guntars Vītols11.11.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir tāda grāmata “Why nations fail”, - iesaku izlasīt, tās autori ir ekonomisti, kuri saņēma šīgada nobeli un tieši par augstāk uzdoto jautājumu. Kāpēc Meksika ir neveiksmīgāka par ASV, piemēram? Kāpēc Latīņamerika ir tādā tūtē?
Atbilde nav - sliktāki cilvēki, dumjāki cilvēki, relatīvā nabadzība, klimatiskie apstākļi, masoņi, sorosi un sazvērestība. Atbilde ir tas, kāda ir izveidota „sistēma”, vēlēšanu un ierēdnieciskā, citas. Angliski - institutions, institutions, institutions.
Ja sistēma izveidota neveiksmīgi, tad amatos nonāk - es izteikšos politkorekti komplimentāri un pacilājoši - salašņas, un rezultāts ir predeterminēts. Klimats it kā… man patīk, bet robežsētu tāpat būvē 10 gadus.
Piemēram, kāpēc bija iespējams „sarunāt” prezidentu, satiekoties pāris cilvēkiem ne zoodārzā. Atbilde ir - konkrētas sistēmiskas nepilnības. Ir arī citas problēmas. Piemēram, mums likumdevējs ir saplūdis ar izpildvaru un idejiski - Saeima šobrīd nav vajadzīga vispār. Koalīcija tāpat nobalsos par dajebko, bet varētu iztikt ar pāris cilvēkiem - priekš kam tur tie 51? Ievēlēja, sadalīja amatus, un lai iet mājās. Priekš kam tērēt naudu algai? Un otrādi. Priekš kam opozīcija, ja tās priekšlikumus tāpat praktiski neņem vērā.
Tad ko pārmest Progresīvajiem, ka tie neiet tikties ar deputātiem? Tas jau neko nemaina, Progresīvie vienkārši ciniski to pasaka sabiedrībai. Viņi ir ciniski kropļi, rīkojas atbilstoši savai dabai.
Institutions, intitutions, institutions. Ja sistēma izveidota kropla, tad mēs dabūjam kropļus. Tik vienkārši. Risinājums ir tikai un vienīgi mainīt sistēmu. Uz kādu? Man ir konkrēti priekšlikumi, bet jādomā būs visiem. Tas nav tā, ka izmaini vienu lietu un viss nostāsies uz pareizām sliedēm.
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
