Segliņa īsziņa Lipmanam: "Ko tu komunicē ar Velmeru, vai tad tev nav mana telefona. Kāpēc neesi vēl noziedojis ZZS"

Kā zināms, Lipmanam nevēlēšanās komunicēt ar "pareizajiem" cilvēkiem un "aizmiršana" ziedot beigusies ar atteiktu iespēju piedalīties Liepājas metalurga iegādē un diskvalifikāciju uzņēmuma Liepājas osta LM iegādē. Savukārt Segliņš, kurš kandidē uz 12. Saeimu no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, nemaz nenoliedz, ka sūtījis Lipmanam šādu īsziņu, - viņa skaidrojumu šajā aizvien skandalozākajā lietā publicējam pilnībā:

- Vai esat pēdējo pāris nedēļu laikā kādā veidā komunicējis ar Lipmana kungu?

- Neatceros. Nepierakstu. Tā kā viņš nav mans klients jau sen, tad neatzīmēju.

- Ir īsziņa, kas it kā rakstīta no jūsu telefona Lipmana kungam.

- Savā dzīvē esmu Lipmana kungam rakstījis daudz īsziņu, nezinu, vai šī ir manis rakstīta vai arī mana telefona vārdā, kas arī ir tehniski iespējams. Esmu viņam rakstījis daudz īsziņu, esmu daudz ar viņu runājis pa telefonu un klātienē.

- Arī par Liepājas metalurgu esat komunicējis?

- Ne kā ar savu klientu, bet kā ar akcionāru, kas ņēma dalību līdzšinējā Liepājas metalurga neveiksmīgajā darbībā. Lipmana kungs ar lielāku vai mazāku daļu akciju visu laiku ir Liepājas metalurga akcionārs, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka visu laiku ir ņēmis aktīvāku vai pasīvāku dalību visā tajā, kas notiek. Viņam ir konflikts ar Zaharjina un Segala kungu, bet nemāku komentēt šo konfliktu. Viens stāsta vienu, otrs otru. Kad paklausās vienu, tad liekas tā, kad paklausās otru, tad liekas atkal citādāk. Ne man komentēt, kas nolaida un kas ko darīja. Fakts, ka Liepājas metalurgs trīs akcionāru sastāvā ir kardināli neveiksmīgi beidzis savu darbību, ir fakts. Valsts ir samaksājusi 70 miljonus eiro, visi nodokļu maksātāji viņu vietā ir samaksājuši 70 miljonus. Lai Dievs dod administratoram atgūt to summu, lai nodokļu maksātāji atgūtu naudu.

- Tā īsziņa, kas nāk no jūsu telefona, ir tāda - "Ko tu komunicē ar Velmeru, vai tad tev nav mana telefona. Kāpēc neesi vēl noziedojis ZZS". Ko jūs par to varat teikt?

- Lipmana  kungs solīja, kad mēs runājām, kāda politika simpatizē Lipmana kungam, jā, viņš ilgu laiku solīja, ka viņam simpatizē šī politika, un viņš to stāstīja man personīgi, ka viņš tā kā būtu gatavs būt par ziedotāju. Viņš to vairākkārtīgi ir stāstījis, ka viņš ir gatavs būt ziedotājs, jo viņam simpatizē programma Zaļo zemnieku savienības, simpatizē tie politiskie uzstādījumi, kas ir Zaļo un zemnieku savienībā. Jā, Lipmana kungs man to teica. To es atceros pilnīgi precīzi. Lipmana kungs pat ir teicis, ka viņš būtu gatavs ziedot un tādā veidā ne tikai morāli palīdzēt. Kā jūs zināt, visi šie vēlēšanu izdevumi ir diezgan lieli, un Lipmana kungs teicās, teicās… Es neesmu paskatījies ziedotāju sarakstā, vai viņš to ir izdarījis. Nezinu. To pajautājiet Lipmana kungam. Viņš solīja tā ilgi, un es jau tā īsti vairs neticēju.

- Te īsziņā jūs tā skaidri un gaiši jautājat – kādēļ neesi noziedojis.

- Tāpēc, ka viņš solīja ziedot. Viņš man pat teica – es tev apsolu. Es domāju, ja kaut ko apsola, tad parasti cilvēks to arī izdara.

- Kad sūtījāt šo īsziņu, tad zinājāt, ka Lipmana kungs vēl nav noziedojis...

- Lipmana kunga solījums bija spēkā. Par šo lietu es vairākkārtīgi esmu runājis. Viņš pats tā kā pieteicās, ka būtu gatavs atbalstīt. Nu, kā savādāk var atbalstīt. Var atbalstīt morāli, protams, var ar baloniņu paiet, var plakātu izlikt pie Grindeka, nu, var iet mītiņos, sapulcēs piedalīties. Bet viņš solīja, ka varētu atbalstīt ar ziedojumu. Uz vēlēšanām partijā nauda ir nepieciešama, jo masu mediji arī, nekauņas tādi, paceļ cenas un dārgāk prasa par tām reklāmām. Tādēļ jau arī politiskajiem spēkiem vāc tos ziedojumus. Viņš vairākkārtīgi solījās, Lipmana kungs, cik man ir bijusi saskarsme, ir goda vīrs, ja ko sola, tad arī izdara.

- Jūs vēl rakstāt  - ko tu komunicē ar Velmeru, vai tad tev nav mana telefona. Ko jūs ar to domājāt?

- Ziniet, Lipmana kungam tā savādi. Viņš zvana vienam, tad otram, tad trešam. Un mēs tomēr ar Lipmana kungu esam ilgi pazīstami, gadus 15, ja. Lipmana kungam pa dzīvi ir tādas situācijas bijušas, viņam bija apdraudējums kādreiz, tad viņš nāca un sūdzējās. Man kā bijušajam  liepājniekam Lipmana kungs bieži jautāja visāda veida konsultācijas, un tad nejaušā sarunā ar Velmera kungu uz ielas vienreiz klausos, ka Lipmana kungs to, ko prasa man, pēc 5 minūtēm bija zvanījis un prasījis Velmeram. Man tas šķita savādi, un šķiet joprojām savādi. Viņš izrunā ar vienu vienu, ar otru otru, tad pajautā man, es viņam pastāstu, ko domāju, pēc tam klausos… Un tad man tā šķita, ja jau jautā man, es kaut ko stāstu, nu, tad savādi. Zvana, izliekas, ka neko nezina, un jautā atkal kādam citam tieši to pašu, it kā nebūtu dzirdējis un nezinātu.

- Ja es pareizi saprotu, tad komunicēšana ar Velmera kungu ir bijusi tieši par Liepājas metalurgu?

- Man nav informācijas, ka Velmera kungs kārtotu kādu darījumu Lipmana kungam. Manā rīcībā šādas informācijas nav, ka Velmera kungs kā zvērināts advokāts sniegtu kādu juridisku atbalstu Lipmana kungam. Un es šaubos, vai tas tā varētu būt.

- Bet šī jūsu interese ir saistīta ar Liepājas metalurgu?

- Protams, man kā liepājniekam un kā cilvēkam, kuram daudzi paziņas strādā Liepājas metalurgā, ļoti, ļoti rūp, kas notiek ar Liepājas metalurgu. Man ļoti, ļoti rūp šis jautājums. Un vairāk pat ne tas, kurš iegādāsies, bet jautājums, vai Liepājas metalurgs atjaunos ražošanu, lai cilvēkiem būtu darbs. Vai es varu lūgt vārds vārdā publicēt to, ko es saku?

- Protams.

- Man arī ir ieraksta funkcija, lai būtu pilnībā. Kādreiz kaut ko īsti nesaprot, netīšām sanāk, ka tiek atspoguļots savādāk. Lai būtu pilnībā precīzi. Ja tas ir iespējams.

- Kādēļ jūs tā aizvainoja, ka viņš komunicē ar Velmeru un nezvana jums?

- Absolūti neuztrauca. Lipmana kungs jau komunicē arī ar jums, ar Velmera kungu, un vēl, gan jau arī Grindekā ir juristi.

- Bet jūs viņam rakstāt - ko tu komunicē ar Velmeru, vai tad tev nav mana telefona.

- Tādēļ, ka Lipmana kungs ļoti bieži man par Liepājas metalurgu ir konsultējies. Un tad man tāda neizpratne – vai viņš man neuzticas. Pie tam viņš Velmera kungam, kā es dzirdēju, pajautāja tieši to pašu jautājumu, ko viņš piecas minūtes pirms tam bija jautājis man.

- Un kad šī saruna notika?

- Nu jau kādu laiku atpakaļ...

Novērtē šo rakstu: