Iesaki rakstu: 
Savelkas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) cilpa ap pašreizējo Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu un viņa „naudas lietām”, - birojā ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma pantiem par partijas nelikumīgu finansēšanu, starpniecību nelikumīgā finansēšanā un nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu.
KNAB oficiālā pārstāve Laura Dūša otrdien nevēlējās atklāt ne to, kāds ir ierosinātā kriminālprocesa pašreizējais statuss un būtība, ne to, vai ir personas, kam šī kriminālprocesa ietvaros ir noteikts aizdomās turētā statuss vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.
Taču Pietiek ir zināms, ka kriminālprocesu KNAB ir sācis pēc Krimināllikuma 288.2 panta pirmās daļas, 288.3 panta un 288.4 panta pirmās daļas (Politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīga finansēšana, starpniecība nelikumīgā finansēšanā un nelikumīga finansējuma pieņemšana un izspiešana).
Savukārt šā gada novembra beigās šim iesniegumam ir pievienots arī iesniegums, kurā birojs šā gada jūnija sākumā tika informēts par publiskoto videoierakstu, no kura varēja izdarīt secinājumus par Kaimiņa un citu personu līdzdalību koruptīvos darījumos, tirdzniecībā ar ietekmi un valsts finanšu līdzekļu izšķērdēšanā.
Šajā videoierakstā redzams Saeimas deputāts Kaimiņš un viņa palīgs, nu jau bijušais pašvaldību vēlēšanu kandidāts Atis Zakatistovs. Pilna septiņas minūtes garā „dokumentālā filmiņa” joprojām ir noskatāma šeit un arī šeit, un tās galveno varoņu izteikumu klāstā ir arī šādi:
Atis Zakatistovs: „Mēs ar Viesturu turpinām strādāt, jo mums, man arī citas iespējas nav, ja mēs tagad pārstājam, tad man vispār kāposts nenāk un šitais te, un es tūlītās bankai esmu parādā katru mēnesi par šito...”
Atis Zakatistovs: „Vienreiz esmu saņēmis 2000 EUR plus PVN. 1400 samaksāju par šo dzīvokli. Nē par dzīvokli atsevišķi tiek piemaksāts... Es saņemu par pakalpojumu 500 EUR no citurienes skaidrā. Par to, lai es turpinātu, varētu strādāt partijā.”
Atis Zakatistovs (atbildot uz jautājumu: „Paga, Ati, fundamentāls jautājums: ja tu nebūtu KPV, ja tev nebūtu ar šo visu nekāda sakara, tev Tamužs dotu “divīti”?”): „Dotu mazāk, jā.”
Artuss Kaimiņš: „Man Edgars atsūta rēķinus, viņi visi tiek apmaksāti. Un tad, kad Agnesei faking ir alga un Linardam ir alga, un ja mums vajag konkrēti to, tad tas tiek nopirkts. Es no tā visa paturu 1000 EUR. Kad man vajag naudu, kad es ceļoju, man ir kredīt... šitais te ... kredītkarte, kredītkarte. Citadelē. Tāpēc, ka esmu deputāts, man ir septiņas štukas, ko es varu tērēt. Kā es viņu tērēju, tā es ielieku 500 EUR katru mēnesi. Tā es dzīvoju. Respektīvi, es, respektīvi, respektīvi, ko es nopelnu ir 2700 EUR. Ar Saeimu es nopelnu, 1000 man ir klāt.”
Pats Zakatistovs, kas iepriekš daudzkārt pozicionēts kā ētikas eksperts, nekādus publiskus skaidrojumus saistībā ar šiem izteikumiem tā arī nav sniedzis, savukārt Kaimiņš publiski ir pavēstījis, ka „video materiāls ir izrauts no konteksta”. Nekādus skaidrojumus par konkrētajām summām, kas pieminētas videoierakstā publiskotajās sarunās, Kaimiņš sniegt nav spējis vai vēlējies, vien minot, ka tas viss esot „čekistu metodes”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.