Savam kancelejas vadītājam prezidents Bērziņš nodrošinājis "papildpienākumus" par trešo daļu mēnešalgas
PIETIEK29.09.2013.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Veicot "funkciju pārdali" un likvidējot viņam "nevajadzīgus" padomnieku posteņus, Valsts prezidents Andris Bērziņš atradis iespēju būtiski palielināt arī sava kancelejas vadītāja Gundara Daudzes mēneša atalgojumu.
Daudzes oficiālais atalgojums kā Valsts prezidenta kancelejas vadītājam ir 1880 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas - gandrīz tikpat, cik Ministru prezidenta oficiālā mēnešalga. Taču, pateicoties prezidenta manipulācijām ar padomnieku vietām un piemaksām, kancelejas vadītāja reālais mēneša atalgojums ir gandrīz par trešdaļu lielāks.
No pagājušā gada 1.septembra ar oficiālo pamatojumu - "ņemot vērā zināšanas, līdzšinējos darba rezultātus un atbildības apjomu Valsts prezidenta darbības nodrošināšanā" - Daudzem noteikta ikmēneša piemaksa "par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti". Šīs piemaksas apmērs ir 20 procentu no noteiktās mēnešalgas - tātad 376 lati mēnesī.
Taču ar to ir bijis par maz, un no šā gada sākuma Daudzem kā kādreizējam mediķim papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem uzdots "koordinēt jautājumus, kas saistīti ar veselības politiku, veselības aprūpes nozari un medicīnu". Par šo papildu darbu viņam noteikta vēl jauna piemaksa 10 procentu apmērā no oficiālās mēnešalgas - papildus vēl 188 lati.
Pietiek jau informējis, ka Daudze ir viens no nedaudzajiem Valsts prezidentam pietuvinātajiem kancelejas darbiniekiem, kuriem Bērziņš nodrošinājis papildu "barotavas" no valsts līdzekļiem.
Tā no 2012.gada 2.jūlija līdz 2012.gada 21.augustam Valsts prezidenta ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomnieka prombūtnes laikā un no 2012.gada 22.augusta līdz 2013.gada 31.janvārim Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniekam, viņa ilggadējam kompanjonam Aleksandram Bimbirulim papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem ticis uzdots veikt Valsts prezidenta ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomnieka amata pienākumus. Par šo papildu darbu noteikta piemaksa 20 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās mēnešalgas - 370 latu.
Nekas nav mainījies arī pēc šī gada 1.februāra - kā rāda Valsts prezidenta kancelejas informācija, arī pēc šī datuma Bimbirulim papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem uzdots veikt pienākumus, kas ietilpa Valsts prezidenta ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomnieka kompetencē. Par šo papildu darbu viņam noteikta piemaksa 10 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās mēnešalgas - 185 lati mēnesī.
Savukārt trīs mēnešus vēlāk valsts vadītājs savā kancelejas vadītāja vietniekā saskatījis vēl citus talantus, un no 1. maija Bimbirulim papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem uzdots veikt arī vakantā Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieka, Nacionālās drošības padomes sekretāra amata pienākumus. Par šo papildu darbu noteikta piemaksa 10 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās mēnešalgas - 185 lati.
Vienlaikus no šī gada 1. maija, "ņemot vērā zināšanas, līdzšinējos darba rezultātus, atbildības apjomu un iniciatīvu Valsts prezidenta darbības nodrošināšanā un Valsts prezidenta kancelejai noteikto uzdevumu izpildē, kā arī par paveiktā darba kvalitāti" Bimbirulim papildus noteikta piemaksa "par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti" 20 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās mēnešalgas - tātad vēl 370 latu.
Savukārt no 2012.gada 1.augusta Valsts prezidenta preses padomniecei Līgai Krapānei papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem uzdots veikt pienākumus, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē attiecībā uz Valsts prezidenta sadarbību ar Mazākumtautību konsultatīvo padomi".
Par šo papildu darbu Krapānei noteikta piemaksa 10 procentu apmērā no darbiniecei noteiktās mēnešalgas - 180 latu mēnesī, līdz ar to kopējais prezidenta preses sekretāres mēneša atalgojums nu, pateicoties papildu "barotavai", nu ir 1980 latu mēnesī.
Pie papildu piemaksām tikusi arī Bērziņa sabiedrisko attiecību padomniece Karīna Rāviņa-Vimba: bez kādas vēsturnieka izglītības viņai par 180 latiem mēnesī uzdots "veikt pienākumus, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē" - formāli "attiecībā uz Valsts prezidenta sadarbību ar Vēsturnieku komisiju".
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
