Saulkrastu pašvaldības policijas priekšnieks „zeķē” glabājot piecas gada algas
15.11.2017.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, pat policijas amatpersonu vidū nav mazinājusies vēlme deklarēt iespaidīgas naudas summas, kas it kā tiekot glabātas „zeķē” – skaidrā naudā: jaunu pēdējo gadu rekordu ir uzstādījis Saulkrastu pašvaldības policijas priekšnieks Aleksandrs-Inārs Zaharāns, kurš skaidrā naudā glabājot summu, kas atbilst viņa piecām oficiālajām gada algām.
Ja ticēt Zaharāna jaunākajai amatpersonas deklarācijai, viņš „zeķē” kopā glabājot vairāk nekā 56 tūkstošus eiro, turklāt „zeķes” esot divas – atsevišķi ir deklarēti skaidrā naudā glabāti 35 tūkstoši eiro un 21 343,08 eiro. Šīs summas ievērojami pārsniedz Zaharāna oficiālo gada atalgojumu, kas pirms nodokļu nomaksas pērn bijis 16 715 eiro – pēc nodokļu nomaksas tātad aptuveni 11,5 tūkstoši eiro.
Iepriekš Saulkrastu pašvaldības policijas priekšnieks plašāku ievērību bija izpelnījies ar dienesta apvidus automašīnas izmantošanu personiskām vajadzībām, - tā regulāri tika manīta pie lielveikala Apelsīns Ādažos.
Pietiek lasītāji pirms trim gadiem ziņoja, ka tāpat Zaharāns ar viegli atpazīstamo dienesta auto „brauc regulāri uz savām mājām Langstiņos, pat ne māju, bet pareizāk greznu villu, kas neatpaliek no miljonāra Gerkena villas, kas atrodas tieši blakus. Jautājums, vai pašvaldības policijas priekšnieks var regulāri braukt uz citiem novadiem iepirkties un vienkārši uz mājām ar dienesta automašīnām”?
Saulkrastu novada dome toreiz skaidroja, ka Zaharānu nezināmas personas, visticamākais, mēģinot diskreditēt, jo viņš esot īstenojis pašvaldības policijas reorganizāciju un sācis aktīvu cīņu par administratīvo pārkāpumu novēršanu.
Tāpat tika skaidrots, ka pie lielveikala Apelsīns Zaharāns ar dienesta auto, iespējams, regulāri atrodoties tāpēc, ka viņam amata pienākumi jāpilda ne tikai pašvaldības teritorijā, bet arī ārpus tās, turklāt viņam esot tiesības uz pārtraukumu darbā un atpūtas laiku, izmantojot to pēc saviem ieskatiem.
Tam, kādu iemeslu dēļ Zaharāns neatzīst bankas un tā vietā iespaidīgas summas oficiāli deklarē kā skaidrā naudā uzglabātas, Pietiek pašvaldības komentārus pagaidām nav izdevies saņemt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
