Iesaki rakstu: 
Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir noteikusi, ka tā iestājas par Satversmes tiesas likvidēšanu: „Izbeigsim Satversmes tiesas darbību, jo Satversmes tiesa savos spriedumos pieslienas politiskiem uzstādījumiem, nevis vadās no valsts pamatlikuma.”
Šāda partijas nostāja ir sekas Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumam, kurā tiesa rīkojās politiski, paplašinot “ģimenes” jēdzienu un padarot Satversmē rakstīto par ‘’tukšu skaņu”. Balstoties uz šo tiesas nolēmumu, Administratīvā tiesa jau lēma par viendzimuma laulību atzīšanu, bet Tieslietu ministrija sagatavoja un Saeimā iesniedza Civilās savienības likumprojektu, kas faktiski legalizē viendzimuma laulības.
Šāds Satversmes tiesas spriedums izraisīja sašutumu sabiedrības konservatīvajā daļā. Jautājums ir par Satversmes 110. pantu, kas nosaka, ka „laulība ir starp vīrieti un sievieti”, un tiesas voluntāro interpretāciju un rotaļāšanos ar ģimenes un laulības jēdzieniem, kopā ar proLGBT partijām un ultraliberālo valsts prezidentu Egilu Levitu spieda Saeimu atzīt viendzimuma laulības likumā, kas tomēr izgāzās. Tiesa šo spriedumu pieņēma, lai, balstoties uz līdztiesības ideju, apzināti mainītu sabiedrības stereotipus par dzimumu lomām tik svarīgā institūtā kā ģimene.
Šo situāciju diezgan nepārprotami raksturojis arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, kurš neatbalstīja šo lēmumu, savā atsevišķajā viedoklī norādot: „Satversmes tiesa, interpretējot apstrīdēto normu, tiesiskajā realitātē ir radījusi lielu tiesisko nenoteiktību.” LPV ir vienota ar tiesas priekšsēdētāju par to, ka tiesu vara nav pilsoņu vairākuma vēlēta vara, kamdēļ tai nevajadzēja vadīties no politiskiem apsvērumiem.
LPV ieskatā tiesa ar šo spriedumu ir pārkāpusi to robežu, aiz kuras sākas tiesībpolitiski apsvērumi, kur likumdevējam ir ekskluzīvas tiesības lemt par jautājumiem, kas ir tā kompetencē. Satversmes tiesa nedrīkst uzurpēt tautas varu. Tas ir rupjš varas dalīšanas principa pārkāpums. Demokrātiskas valsts pamati balstās uz minēto principu, jo tas aizsargā pilsoņus no varas ļaunprātīgas izmantošanas un varas patvaļas. Šādi Satversmes tiesa iejaucās parlamenta kompetencē, jo, tikai grozot Satversmes 110. pantu ar Saeimas 2/3 daļām vai tautas nobalsošanā, valsts var pielīdzināt viendzimuma savienību laulībām vai ģimenei.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
