Satversmes aizsardzības birojs par Stukāna personiskās dzīves riskiem: ne jā, ne nē, ne melns, ne balts
PIETIEK22.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sociālajos tīklos vairākkārt apgalvots, ka pašreizējā LR ģenerālprokurora Jura Stukāna privātās dzīves partneris esot Krievijas Federācijas pilsonis, kas pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā var radīt nopietnus draudus nacionālajai drošībai. Kamēr Valsts drošības dienests visu atbildību šajā jautājumā veļ uz Satversmes aizsardzības biroju, tas savukārt atbild diplomātiski - ne jā, ne nē, ne melns, ne balts.
„Sociālajos tīklos es esmu pamanījis izteikumus, kas norāda uz to, ka pašreizējā LR ģenerālprokurora Jura Stukāna – publiski bieži pieminēta kā geja – privātās dzīves partneris esot Krievijas Federācijas pilsonis, kas pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā var radīt nopietnus draudus nacionālajai drošībai, kuru, kā zināms, apdraud pat personiskā viedokļa izteikšana dažādos jautājumos.
Kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, plānojot mediju publikāciju par nacionālās drošības jautājumiem, vēlos saņemt no Jūsu iestādes atbildi pēc būtības – vai manis minētie apsvērumi ir ņemti vērā, lemjot par valsts noslēpuma pielaidi Jurim Stukānam?” – šādu jautājumu Lato Lapsa aprīļa beigās bija uzdevis gan Valsts drošības dienestam, gan Satversmes aizsardzības birojam.
Valsts drošības dienests nekādu atbildi pēc būtības nesniedza, norādot vien to, ka valsts noslēpuma pielaidi ģenerālprokuroram izsniedz Satversmes aizsardzības birojs (SAB). Savukārt tas sniedz ārkārtīgi diplomātisku atbildi, no kuras tikpat labi var secināt, ka nav dūmu bez uguns.
„Vēlamies vērst uzmanību, ka personu pārbaudes process speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanai nav publisks. SAB pārbaudes gaitā iegūtā informācija, pārbaudes apjoms un metodes ir klasificētas saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu" un citiem ar valsts noslēpuma aizsardzību saistītajiem normatīvajiem aktiem,” oficiālā vēstulē raksta SAB direktora pirmais vietnieks Jānis Batalauskis.
Šādā situācijā SAB nekādu konkrētu atbildi sniegt nevarot: „Šāda informācija ir izpaužama tikai normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Izprotot Jūsu iecerētās publikācijas tēmas sabiedrisko nozīmīgumu, SAB tomēr nav tiesīgs izpaust informāciju, kas saistīta ar SAB informācijas izvērtēšanas metodēm speciālo atļauju izsniegšanas procesā.”
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
