Iesaki rakstu:

Enerģētiskā neatkarÄ«ba no Krievijas, par kuru visi runāja, klÄ«da kā rÄ“gs pa Eiropu jau sen. Kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, tā ir kļuvusi par skaudru nepieciešamÄ«bu. Kur ņemt, kur raut, kur pasmelt naftu, gāzi, minerālmÄ“slus, metālus un citus resursus, ar kuriem lÄ«dz karam Latviju apgādāja Krievija un Baltkrievija?

Gāze drÄ«z beigsies. Ko nu? Ir visādi veidi, kā ražot un taupÄ«t - vÄ“ja parki, saules baterijas, siltumsÅ«kņi, šÄ·elda, kÅ«dra, rapšu lauki, pat mazliet naftas KurzemÄ“ un vÄ“l neaiztikti krājumi jÅ«ras šelfā. VÄ“l ir jauks mazas un gaumÄ«gas atomelektrostacijas projekts Igaunijā, kurā varbÅ«t piedalÄ«sies arÄ« Latvija, taču diezin vai tas tiks realizÄ“ts agrāk par 2028. gadu.

Un vÄ“l ir spoža, konceptuāla iedeja par sašÄ·idrinātās gāzes termināļa bÅ«vi. 11. aprÄ«lÄ« valdÄ«bu veidojošÄs partijas vienojās, ka Latvija varÄ“tu atteikties no Krievijas gāzes lÄ«dz ar nākamā gada sākumu. Lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes, Ekonomikas ministrijai uzdots risināt pārrunas ar Igauniju par topošÄ Paldisku sašÄ·idrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanu, bet tuvākajos gados Latvijā tiks izveidots savs terminālis.

Iepriekš premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā VienotÄ«ba”) minÄ“ja divas Latvijā potenciālās termināļa attÄ«stÄ«bas vietas - Skultes un RÄ«gas ostu. Taču premjers mazliet mānÄ«jās - visticamāk, ne par kādu RÄ«gu nav runas. Runa ir par Skulti, un projekts ir tas pats, kuru kopš 2016. gada palÄ“nām ir stÅ«mis caur varas gaiteņiem latgaliešu izcelsmes uzņēmÄ“js PÄ“teris Ragaušs.

Ir kāda savulaik portālā pietiek.com publicÄ“ta fotogrāfija, kurā Ragaušs sēž pie aizsāktas alus glāzes un aizrautÄ«gi tÄ“rzÄ“ ar tieslietu ministru Jāni Bordānu un Saeimas deputātu Gati EglÄ«ti (tagad labklājÄ«bas ministrs). Jaunā konservatÄ«vā partija (tagad “KonservatÄ«vie”) ir bijusi aktÄ«vākā Skultes projekta lobÄ“tāja, bet kaut kā tā sanāca, ka pārÄ“jām koalÄ«cijas partijām nebija pārmÄ“rÄ«ga entuziasma to atbalstÄ«t.

Nav zināms Ä«sti, kāpÄ“c. VarbÅ«t gribÄ“ja kukuļus, bet nedabÅ«ja? VarbÅ«t tāpÄ“c, ka sadumpojās Skultes iedzÄ«votāji, protestÄ“jot pret voluntāriem plāniem izjaukt klusās kÅ«rortpilsÄ“tiņas dzÄ«vi ar projektu, kura ietekme uz ainavu, vidi un drošÄ«bu nebija tā Ä«sti izvÄ“rtÄ“ta un saprotama. Lai vai kā, projekts stipri sabremzÄ“jās.

VaronÄ«gajam Saeimas TautsaimniecÄ«bas komisijas priekšsÄ“dÄ“tājam Krišjānim Feldmanam (“KonservatÄ«vie”) draudÄ«gā enerģētikas situācija tagad ļauj droši izrieztu krÅ«ti paust retorisku jautājumu “Kurš kavÄ“ja sašÄ·idrinātās gāzes termināļa bÅ«vi?” un pašam arÄ« atbildÄ“t: “Ar savām gazifikācijas programmām Zaļo un zemnieku savienÄ«ba un Lembergs ilgstoši ir kaitÄ“juši valsts interesÄ“m. Latvija bÅ«tÄ«bā ir uzsÄ“dināta uz Krievijas gāzes adatas.” Feldmans uzskata, ka Latvijai steigšus jābÅ«vÄ“ savs terminālis, pirms vÄ“l igauņi ir paguvuši uzbÅ«vÄ“t savus sašÄ·idrinātās gāzes termināļus.

TautsaimniecÄ«bas komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs ir gados vÄ“l jauns un varbÅ«t tā Ä«sti nepārzina sašÄ·idrinātās gāzes vÄ“sturi Latvijā. Citiem, vecākiem viņa partijas biedriem un tāpat citu valdošo partiju iznesÄ«gās “elites” pārstāvjiem gan vajadzÄ“tu zināt, par ko bija stāsts. Liela viņu daļa bija pie varas jau tolaik un ir amatos arÄ« tagad, starplaikā mainot partiju nosaukumus un partijas kā zeÄ·es.

Tālajā 2009. gadā, kad Feldmans vÄ“l studÄ“ja banku zinÄ«bas, Ventspils pašvaldÄ«ba jau strādāja pie sašÄ·idrinātās gāzes termināļa idejas. Jo 2008. gadā Krievija bija uzbrukusi Gruzijai, un tas vedināja domāt, ka tirgošanās ar Krieviju kļūst riskanta un vienā brÄ«dÄ« var izbeigties. 2010. gadā Ventspils brÄ«vostas valde nolÄ“ma virzÄ«t valdÄ«bai jautājumu par sašÄ·idrinātās dabasgāzes termināļa izveidi Ventspils brÄ«vostas teritorijā.

2011. gadā Ventspils brÄ«vostas pārvaldnieks Imants Sarmulis rakstÄ«ja vÄ“stuli Latvijas Republikas prezidentam Valdim Zatleram, ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un ekonomikas ministram Artim Kamparam ar lÅ«gumu nodrošināt objektÄ«vus un izmÄ“rāmus kritÄ“rijus dažādu LNG (sašÄ·idrinātās gāzes termināļu) projektu atrašanās vietas izvÄ“rtÄ“šanai.

2010. gada beigās starptautiskajai auditorfirmai “Ernst&Young Baltic” tika pasÅ«tÄ«ts pÄ“tÄ«jums, no kura pÄ“c ekspertu paveiktā darba izrietÄ“ja, ka starp trijām vietām (Ventspils, RÄ«ga, Skulte) vislabākā ir Ventspils. Tolaik jau bez darba bija naftas vads, kuru varÄ“ja izmantot dabasgāzes novadÄ«šanai lÄ«dz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei vai uz Lietuvu.

2011. gadā Ventspils mÄ“rs Aivars Lembergs uzstājās Ministru kabinetā ar projekta prezentāciju. PÄ“c tam Ekonomikas ministrija sagatavoja ziņojumu par sašÄ·idrinātās gāzes termināļa projektu, kas tika virzÄ«ts uz Ministru kabinetu. Ekonomikas ministrija izveidoja arÄ« darba grupu, kurā bija iekļauti Ventspils un RÄ«gas brÄ«vostu pārvaldnieki, taču šÄ« ekspertu grupa tā arÄ« ne reizi nesanāca kopā, lai par kaut ko spriestu. PÄ“dÄ“jā vÄ“stule sarakstÄ“ ir 2011. gadā, un to parakstÄ«jis Juris PÅ«ce (tolaik Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs), un tajā sacÄ«ts, ka ministrija turpina konsultācijas par sašÄ·idrinātās gāzes termināļa izveidi. PÄ“c tam jautājums no aprites pazuda.

Ne Valda Dombrovska, ne visas valdÄ«bas pÄ“c viņa neko nav darÄ«jušas, lai Latvija kļūtu enerģētiski neatkarÄ«ga no Krievijas. 2014. gadā Ventspils mÄ“rs Aivars Lembergs preses konferencÄ“ sacÄ«ja: “Tas, kā valdÄ«ba ir pÄ“dÄ“jos piecus gadus risinājusi sašÄ·idrinātās gāzes termināļa jautājumu, ir ļoti spilgts piemÄ“rs, kā valstiski svarÄ«gu projektu nedrÄ«kst vadÄ«t. ŠÄ« projekta vadÄ«ba un idejas attÄ«stÄ«ba ir bijusi absolÅ«ti neprofesionāla, netālredzÄ«ga, un jāteic, ka pÄ“c bÅ«tÄ«bas vadÄ«bas nav bijis.”

Ja tolaik, kad tika gudrots, kur taisÄ«t termināli, valdošÄs aprindas bÅ«tu pieņēmušas vienalga kādu lÄ“mumu, tagad sašÄ·idrinātās gāzes terminālis jau bÅ«tu sen gatavs un nevajadzÄ“tu grauzt nagus, kā tagad tālāk dzÄ«vot. Ja jau tik ļoti negribÄ“jās Ventspili, tad varÄ“ja izvÄ“lÄ“ties RÄ«gu. Ja ne RÄ«gu, tad Skulti. Vai varbÅ«t Liepāju? Jebko varÄ“ja izlemt, taču netika izlemts nekas.

Pat, ja Kariņa valdÄ«ba jau šodien ne vairs konceptuāli, bet stingri izlemtu, ka termināli tÅ«daļ celsim, tas bÅ«s gatavs labi ja pÄ“c pāris gadiem. Nu varbÅ«t vislabākajā gadÄ«jumā pÄ“c gada, bet neizklausās diez cik ticami.

Diezin vai tas bÅ«s parasts terminālis, ko ostas pārvalde uzbÅ«vÄ“ kā infrastruktÅ«ras objektu, piesaistot investorus. ValdÄ«bai, iespÄ“jams, tiks uzspiesti kādi tādi lÄ«guma nosacÄ«jumi, kuros varbÅ«t bÅ«s jāuzliek par obligātu pienākumu Latvijas lielajiem uzņēmumiem pirkt gāzi tikai SkultÄ“ un ne citur. AizjÅ«ras uzņēmÄ“ji gribÄ“s garantijas, lai viņu bizness necieš, un tas ir dabiski - viņi tā dara, un gribÄ“t drÄ«kst visu ko. Bet Latvija var ieberzties “jaunā OIK”, un problÄ“mas bÅ«s vÄ“l daudzām valdÄ«bām pÄ“c Kariņa.

SašÄ·idrinātā gāze ir ļoti smalka lieta. Te tās trÅ«kst, bet tad tās piepeši var kļūt par daudz. Lai arÄ« visām Baltijas valstÄ«m ir kopÄ«gs naidnieks, tas nenozÄ«mÄ“, ka netiek domāts par ekonomikas nākotni un ka nav konkurences. Ja Putins nenobumbos mÅ«s ar kodolieročiem, dzÄ«ve turpināsies, un tā nesolās bÅ«t viegla. Visas cenas neizbÄ“gami celsies, un gāzei ziemā tā varbÅ«t bÅ«s divreiz augstāka.

Kariņa valdÄ«bas kustÄ«bas ir pamanÄ«tas kaimiņos, un Lietuvas premjerministre IngrÄ«da ŠimonÄ«te Ä«sā laikā ir pamanÄ«jusies nākt klajā ar pretrunÄ«giem vÄ“stÄ«jumiem. Vispirms viņa sacÄ«ja, ka ar KlaipÄ“das LNG jaudu nepietiek visu trÄ«s Baltijas valstu pieprasÄ«juma apmierināšanai. PÄ“c tam 14. aprÄ«lÄ« radiostacijai “Žiniu radijas” viņa jau pauda: “Visu triju Baltijas valstu gāzes vajadzÄ«bām pietiek ar KlaipÄ“das sašÄ·idrinātās dabasgāzes (LNG) termināli un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, tomÄ“r tādam scenārijam ir savi riski.”

Tas ir mulsinoši. Kas tie par riskiem? Kas tie par scenārijiem? ŠimonÄ«tei palÄ«gā ir nācis Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis, kurš paskaidroja, ko premjerministre bija domājusi. Viņa domājusi, ka ar KlaipÄ“das termināli nepietiek Baltijas valstÄ«m un Somijai, kas veido vienotu tirgu. Bet Somija varot gāzes vietā izmantot mazutu.

Lietuvieši izsakās dÄ«vaini, bet skaidri redzams, ka viņi ļoti nevÄ“las nekādu termināli Latvijā. Diezin vai termināli Latvijā vÄ“las igauņi, tikai viņi neko daudz nerunā, bet klusu un rÅ«pÄ«gi strādā - varbÅ«t pie viena, varbÅ«t pat pie diviem šÄ·idrās gāzes termināļiem. Un pie atomstacijas arÄ«.

Ka tikai situācija nav tāda, ka kaimiņi skrÄ“jienā pÄ“c energoresursiem atkal ir par pāris apļiem priekšÄ un Latvija ir tālu astÄ“. Tagad nevis Skultes termināļa attÄ«stÄ«tāji un patiesie labuma guvÄ“ji var ko lÅ«gt no valsts, bet otrādi - viņi var šantažēt valdÄ«bu, lai tā parakstās zem tāda lÄ«guma, kurā viņiem tiek dotas kādas ekskluzÄ«vas tiesÄ«bas. Un tad neatkarÄ«bas no Krievijas vārdā tiks upurÄ“ti Latvijas iedzÄ«votāju un Latvijas uzņēmÄ“ju maciņi, jo par gāzi bÅ«s jāmaksā nesamÄ“rÄ«gi dārgi. Jo, lÅ«k, otrs variants taču ir vÄ“l bÄ“dÄ«gāks - mūžīgi cerÄ“t tikai uz KlaipÄ“du!

Visas šÄ«s Ä·ibeles sen jau nebÅ«tu aktuālas, ja terminālis jau bÅ«tu uzbÅ«vÄ“ts. Ja valdošÄs aprindas nedzÄ«votu politiskas mitoloÄ£ijas biezoknÄ« ar tur mÄ«tošajiem “koruptantiem”, “oligarhiem” un vÄ“l kādiem mošÄ·iem, bet domātu racionāli. Un ne tikai domātu, bet arÄ« kaut ko izlemtu. Un, ja izlemtu, tad darÄ«tu.

Taču darÄ«šanas vietā var melot, ka Lembergs esot tas, kurš kaitÄ“jis valsts interesÄ“m.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv