„Saskaņas centram” atkal supernesavtīgs ziedotājs: skolas darbinieks noziedo lielāko daļu gada ienākumu?
L. Lapsa07.11.2012.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Ja ticēt oficiāliem datiem, Saskaņas centram atkal parādījies īpaši nesavtīgs ziedotājs – kāds Andris Tumiņš partijai oktobra beigās ziedojis divus tūkstošus latu. Summa nebūtu liela, taču vienīgais Iedzīvotāju reģistra publiskajos datos atrodamais Andris Tumiņš ir Rīgas 40. vidusskolas direktora vietnieks saimnieciskos jautājumos, kurš visā 2011. gadā kopā šajā amatā nopelnījis tikai aptuveni 3000 latu pēc nodokļu nomaksas.
Pietiek jau informēja, ka Saskaņas centrs kopš septembra var lepoties ar vienu no visuzticamākajiem un vispašaizliedzīgākajiem ziedotājiem visu Latvijas partiju atbalstītāju vidū: 1955. gadā dzimušais Leo Dobrušins ieķīlājis savu vienīgo īpašumu – nelielu dzīvokli Murjāņu ielā, bet gandrīz pusi no iegūtās naudas ziedojis savai iemīļotajai partijai.
Taču, spriežot pēc publiski pieejamām ziņām, arī Tumiņš ziedošanas pašaizliedzībā daudz neatpaliek no Dobrušina. Vienīgais Iedzīvotāju reģistra publiskajos datos atrodamais Andris Tumiņš ir Rīgas 40. vidusskolas direktora vietnieks saimnieciskos jautājumos, kura pēdējā amatpersonas deklarācija uzrāda vairāk kā pieticīgu oficiālo turīguma līmeni.
Tumiņam nav ne citu amatu, ne kādu kapitāldaļu, ne nekustamo īpašumu, ne naudas uzkrājumu, - viņa faktiski vienīgā vērtīgā manta ir 1992. gada izlaiduma vieglā automašīna Audi, turklāt nezināmām personām Tumiņš vēl ir parādā 4685 latus.
Visnotaļ pieticīgi ir bijuši arī Tumiņa oficiālie ienākumi, - gada laikā viņš algā saņēmis 4396 latus „uz papīra”, kas pēc nodokļu nomaksas ir aptuveni 3000 latu. Kā izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datiem, divas trešdaļas no šīs summas viņš ziedojis Saskaņas centram, kā rezultātā pats oficiāli pārticis ar vidēji 83 latiem mēnesī.
Ar informāciju par pašaizliedzīgo ziedotāju Pietiek jau vērsies KNAB. Saskaņas centrs nekādus komentārus šai sakarā jau tradicionāli nesniedz, un arī pats Tumiņš uz jautājumiem par viņa ienākumu līmenim milzīgo ziedojumu neatbild.
Pietiek jau informējis, ka gandrīz tikpat nesavtīgu – vismaz oficiāli nebūt ne turīgu, taču ļoti atsaucīgu - ziedotāju Saskaņas centram pēdējā laikā ir bijis daudz vairāk.
Tā 2800 latu Saskaņas centram ziedojusi 1964. gadā dzimusī Jeļena Aleksane. Lursoft datu bāze rāda, ka viņai nepieder neviena Latvijā reģistrēta uzņēmuma kapitāldaļas, viņa nav arī neviena uzņēmuma amatpersona, bet Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze rāda, ka Aleksane neieņem arī kādu labi atalgotu valsts amatpersonas posteni. Baltic Screen dati liecina, ka ziedotājai nepieder arī neviens pats nekustamais īpašums.
26. septembrī reģistrēts arī veselu 7000 latu ziedojums no 1972. gadā dzimušā Sergeja Jeremutas. Arī par viņu Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze rāda, ka Jeremuta neieņem kādu labi atalgotu valsts amatpersonas posteni. Jeremutam gan pieder 100% kapitāldaļu SIA Fruteks, taču šī SIA tikai nule sākusi darbu – tā reģistrēta šā gada jūlijā.
Savukārt 7000 latu ziedotāja vienīgais nekustamais īpašums ir no Ņinas Jeremutas (nu jau mirusi) dāvinājuma ceļā iegūtais 48 kvadrātmetru dzīvoklis Rīgā, Ilūkstes ielā, kurš, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, vēl joprojām par 30 tūkstošiem latu ir ieķīlāts SIA Centrs Mūkusala.
Tai pašā 26. septembrī Saskaņas centram reģistrēts arī 3000 latu ziedojums, ko politiskajai organizācijai atvēlējis 1972. gadā dzimušais Dmitrijs Vainers, kurš tāpat vismaz oficiāli nav uzskatāms par īpaši turīgu.
Vainera vienīgais nekustamais īpašums Latvijā ir 42 kvadrātmetru dzīvoklis Pulkveža Brieža ielā, ko viņš 2003. gadā iegādājies par nepilniem 17 tūkstošiem latu un kas saskaņā ar Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem jau 2008. gadā bankā ieķīlāts par 53,9 tūkstošiem latu.
Savukārt visa Vainera pašreizējā oficiālā uzņēmējdarbība saistīta ar šā gada aprīlī nodibināto SIA Food and More – kā rāda Lursoft dati, uzņēmumā ar viena lata kapitālu viņš ir gan īpašnieks, gan valdes loceklis. Viņš nav arī valsts amatpersona.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
