Sarmīte Ēlerte beidzot sameklējusi (melīgu) argumentu pret grāmatu “Valstsgribis”: es Lato Lapsu atlaidu no darba!
PIETIEK23.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašreizējā valsts prezidenta Egila Levita padomniece un „padomnieku biroja” vadītāja Sarmīte Ēlerte, kuras komunistiskajai pagātnei un praksei „slaukt” nodokļu maksātāju līdzekļus jaunajā grāmatā „Valstsgribis” veltīta vesela nodaļa, uzstājoties „sabiedriskajā” Latvijas radio, aizvadītās nedēļas beigās beidzot bija sameklējusi argumentu pret grāmatā minēto, - viņa paziņoja, ka grāmatas autors Lato Lapsa vienkārši izjūtot pret viņu nepatiku, jo S. Ēlerte viņu savulaik atlaidusi uz darbu. Pietiek.com šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu Latvijas radio, pieprasot likumā noteiktās tiesības uz atbildes sniegšanu. Kā zināms, Latvijas radio dara visu iespējamo, lai nekad un nevienam šādas tiesības nenodrošinātu.
Iesniegums VSIA Latvijas Radio
Šā gada 19. maijā, uzstājoties Latvijas Radio pirmajā programmā, Valsts prezidenta kancelejas darbiniece, bijusī padomju savienības komunistiskās partijas biedre un padomju okupācijas režīma kolaborante Sarmīte Ēlerte pauda par mani, Lato Lapsu, apzināti melīgas, nepatiesas ziņas, tā ceļot man neslavu.
Šis ir konkrētā raidījuma fragmenta atšifrējums:
„Arnis Krauze: Šajā sižetā mēs redzējām Lato Lapsu, kurš Neatkarīgajā publicēja šo rakstu. Jūs savulaik Dienas sākumos bijāt kopā. Kur jums tas melnais kaķis ceļam pārgāja pāri?
Sarmīte Ēlerte: Mums nebija melns kaķis. Es Lato Lapsu atlaidu no darba. Baidos, ka, kaut arī tas notika pirms daudziem desmit gadiem, tā skabardziņa vēl nav kaut kā tikusi likvidēta.
Arnis Krauze: Par ko atlaidāt?
Sarmīte Ēlerte: Atlaidām no darba tāpēc, ka viens no reportieriem bija sācis strādāt Finanšu ministrijā kā publisko attiecību cilvēks. Skaidrs, ka es pateicu, ka tas nav iespējams. Vai nu, vai nu. Nu un tad…
Arnis Krauze: Bet tajā laikā bija tāda prakse dažos gadījumos.
Sarmīte Ēlerte: Tieši tā, bet ne jau Dienā. Un ne jau priekš Dienas. Un es pateicu, ka tas tā nebūs. Lato Lapsa iespītējās. Tad mēs viņu atlaidām no darba, un tad viņš taisīja tur tādas demonstrācijas, mums aizgāja vairāki žurnālisti, dažu cilvēku aiziešanu tur Dienai maz ko varēja kaitēt, bet Lato Lapsa to nav aizmirsis.”
Kā izriet no šī raidījuma fragmenta atšifrējuma, Valsts prezidenta kancelejas darbiniece pauda par mani, Lato Lapsu, šādas ziņas: „Es Lato Lapsu atlaidu no darba. (..) Un es pateicu, ka tas tā nebūs. Lato Lapsa iespītējās. Tad mēs viņu atlaidām no darba.”
Šīs Sarmītes Ēlertes paustās ziņas bija apzināti nepatiesas un melīgas. Sarmīte Ēlerte nekad nav mani atlaidusi no darba ne viņas melīgi aprakstīto, ne kādu citu iemeslu dēļ.
Augsta valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli vai kādas citas, man nezināmas sviras, izmantoja „sabiedrisko” mediju, lai mani apmelotu. „Sabiedriskā” medija pārstāvis šos melus klusējot atbalstīja, nepieprasot augstajai valsts amatpersonai nekādu šīs personas sniegto ziņu pamatojumu. Pēc raidījuma „sabiedriskais” medijs pat nemēģināja kontaktēties ar mani, lai noskaidrotu manu viedokli un skaidrojumu par augstās amatpersonas paustajām ziņām.
Ar šo es vēlos izmantot man Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktās tiesības un pieprasu VSIA Latvijas radio:
1) atsaukt melīgās ziņas likumā noteiktajā kārtībā un atvainoties man par šo melīgo ziņu izplatīšanu,
2) izplatīt manu atbildi audioieraksta formā, kas atbilstoši likumā noteiktajam būtu ne īsāka par 90 sekundēm. Par veidu, kādā saņemt no manis šo ierakstu, sazinieties ar mani pa tālruņa numuru 29277525 vai elektronisko pastu.
Ievērojiet likumā noteiktos termiņus manu prasību izpildei.
Lato Lapsa
Rīgā 2023. gada 22. maijā
Seko mums 
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.