Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?
Ogres Ziņas LV22.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Santa Ločmele komisijās sēdēja gadiem, bet neviens nevar nosaukt vienu viņas īstenotu projektu. Tagad pēkšņi – apokalipses vēstnese. Mieru, tikai mieru – drons ielidos, bet viņa ieliks Facebook glābšanas posteni.
Ko viņa noklusē?
1. Ka viņa ir daļa no Pavļuta ģimenes saraksta, kas tieši Covid laikā radīja sabiedrībā reālu apdraudējumu – ar piespiedu vakcināciju, atlaišanām, šķelšanu un necaurspīdīgu budžetu.
2. Ka viņas “kolēģi no Kustības Par!” – tie paši, kuri sēdēja kabinetos, kamēr cilvēki Latvijā zaudēja darbu un ticību sistēmai.
3. Un, protams, ka viņas līdzšinējā lielākā aktivitāte ir bijusi – komisijas un komentāri. Darbi? Nulle.
Un tagad – viņa zina, kā mūs visus glābt?
Pagrabi. Policisti. Patvertnes. Ločmele runā, it kā būtu valsts civilās aizsardzības stratēģe, nevis pazīstama ar savu nesakārtoto reputāciju, neierašanos darbā un absolūtu klusēšanu, kad novadam bija jāstājas pretī reālām krīzēm.
Vai tiešām cilvēks, kurš nespēj uzrakstīt gramatiski pareizu Facebook ierakstu bez kļūdām, būs tas, kurš koordinēs iedzīvotāju evakuāciju krīzes brīdī?
Un kā ar pašas drošību – politisko? Ločmele šobrīd slēpjas zem “kopīgas komandas” karoga, bet visa Ogre zina:
– viņa vairs nespēj noturēt mandātu,
– viņas “vērtību” laiva grimst,
– un šī pēkšņā drošības tēma ir nekas cits kā vēlēšanu viltība.
Seko mums 
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
