Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm
N. Andersons08.06.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
1. “Progresīvie” grib celt nodokļus un aplikt naudas pārskaitījumus ar nodokli
Elīna Pinto, “Progresīvo” saraksta pirmais numurs: “Šajā ziņā mēs iestājamies par to, ka Eiropai ir vajadzīgi lielāki pašu resursi, paplašinot nodokļu bāzi. [..] Tas nozīmē paplašināt nodokļus par nepārstrādāto plastmasu, tas nozīmē jaunu finanšu transakciju nodokli.”
2. Ušakovs joprojām slavē un aizstāv 9. maiju un savu rīcību tā ilggadējā svinēšanā
“Saskaņas” līderis Nils Ušakovs uz jautājumu par šī datuma svinēšanu atbildējis: “9. maijs mums vienmēr bija kā ģimenes formāta pasākums. 2019. gadā pārkāpumu skaits bija 10 reizes mazāks nekā festivālā "Positivus". [..] Mēs visu esam izdarījuši pareizi. [..] Man ne par vienu 9. maiju, kas aizvadīts pie pieminekļa Pārdaugavā, nav kauns, mēs visu esam darījuši pareizi, tā arī stiprinot Latvijas sabiedrību, neskatoties uz to, ka vienmēr būs cilvēki ar atšķirīgiem viedokļiem.” (Piezīme: 2019. gadā “Positivus” vēl norisinājās Salacgrīvā, tas tolaik notika 100 km no Rīgas, un galvaspilsētā noticis vienīgi pēdējos divus gadus.)
3. Profesors Ījabs grib Francijas kodolgarantijas paplašināt līdz Baltijai, vienlaikus “nebraucot ar muti”
“Latvijas Attīstībai” sarakstu vadošais LU profesors Ivars Ījabs uz jautājumu par Eiropas kopējām aizsardzības spējām atbild: “Viens no aspektiem ir tas, kas saistās ar kodollietussargu, jo ES ir viena kodollielvalsts – Francija. Francijai vēsturiski ir ambīcijas būt vadošajā lomā [..]. Tuvāko gadu laikā būs jāuzdod jautājums, vai Francijas kodolarsenāls attiecas tikai uz Franciju, vai arī to varēs uzskatīt par Eiropas kodolarsenālu. Kamēr Francijā un Eiropā par šiem jautājumiem atklāti nerunā, spriest par kaut kādiem Eiropas bruņotajiem spēkiem, Eiropas autonomiju un neatkarību no amerikāņu partneriem nav lielas jēgas. Ja piepildās cerības, ka karš Ukrainā beigsies ar pilnīgu un nepārprotamu Ukrainas uzvaru, arī tad Eiropa nevarēs atgriezties tajā stāvoklī, kāda tā bija 2022.gada sākumā. Tāpat būs jādomā par to, kas notiks pasaulē, jo Krievija tuvākajā laikā nemainīsies – arī tad, ja to karā sakaus. [..] Viena lieta ir "braukt ar muti", cik Eiropa būs neatkarīga un kā bloks kļūs par militāru lielvaru, pavisam kaut kas cits ir pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai, piemēram, attiecinātu Francijas kodolgarantijas uz visu ES.”
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
