Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mūsu pašreizējais prezidents visu laiku darbojas tik normāli un sakarīgi, ka pēc atsevišķiem iepriekšējiem valsts vadītājiem tagad brīžiem joprojām neticas, ka šādi arī var. Tomēr intriģējošais jautājums ir — kas būs viņa prezidentūras “lielā tēma”?

Prezidenta loma Latvijā ir Satversmē visai nekonkrēti definēta, un tas ir labi, jo katrs prezidents mums ir varējis piepildīt savu termiņu ar savu saturu vismaz četru gadu garumā atkarībā no tā, kādi lielie jautājumi tobrīd bijuši risināmi.

Vaira Vīķe–Freiberga bija ļoti aktīva ārpolitikā, jo tas bija periods, kad mēs pabeidzām iestāšanās procesu Eiropas Savienībā un NATO — mūsu integrācija starptautiskajās organizācijās bija neapšaubāma prioritāte, ar ko viņa labi tika galā, savukārt iekšpolitikā viņas prezidentūra nebija tik sekmīga.

Andris Bērziņš, būdams ekonomists, tika ievēlēts par prezidentu ekonomiskās krīzes laikā, kur viņa mierīgā, neuzkrītošā vadība neapšaubāmi palīdzēja, tāpat 2014. gadā viņa ārpolitiskais darbs ar Vidusāzijas un Kaukāza postsovjetiskajām valstīm, kuru līderu mentalitāte viņam saprotama no padomju laikiem, jānovērtē ar plusa zīmi, un kur nu vēl pareizā reakcija pēc Zolitūdes “Maximas” sagrūšanas, pretstatā citām amatpersonām attiecoties pret to kā pret milzīga skaita neaizsargātu cilvēku slepkavību.

Starp citu, ir arī gadījumi, kad prezidents uzreiz atklāti iezīmē sava darba virstēmu, kas viņam pašam tuva, bet darba gaitā pilnībā tajā izgāžas, — tā ir noticis ar Egila Levita pieteikto tiesiskuma tēmu, kas tieši viņa prezidentūras gados progresa vietā piedzīvojusi fundamentālu atpakaļslīdēšanu uz postpadomju nelikumību un korupcijas pusi.

Tagad, ritot jau otrajam Edgara Rinkēviča amata gadam, joprojām nav redzama viņa prezidentūras virstēma. Būdams pieredzējis ierēdnis un vēlētais politiķis dažāda līmeņa amatos, viņš nolēmis būt par “visas tautas prezidentu”, un patlaban izdodas. Tomēr tā nav politikas esence — fotografēties ar visiem pēc kārtas, izteikties kodolīgi un dažreiz ar humoru, noturēt sanāksmes un tikšanās ar iepriekš neredzētu intensitāti, apbraukāt visus novadus un vajadzīgās ārvalstis vēl nenozīmē, ka šim dabiskajam procesam ir kāda reālā būtība.

Prezidents var paļauties uz savu lielo diplomātiskā un politiskā darba pieredzi, atrisinot jautājumus, kurus pašu valsts iekārta vien ir radījusi — te jāmin uzraugošo iestāžu un prokuratūras bezgalīgā riebšana robežas izbūvei, Sanitas Uplejas–Jegermanes demonstratīvā iešana prom no SEPLP, kā arī Evikas Siliņas nominēšana premjeres amatam, uz kuras tagadējā fona Krišjāņa Kariņa iepriekšējā premjerēšana sāk izskatīties pēc pārpratuma. Taču prezidentam nevajadzētu primāri nodarboties ar mazāk saprātīgu amatpersonu sadarītā izsmelšanu. Tas var būt viens no darba elementiem, ja reiz vajag, bet ne prezidentūras primārais saturs.

Vairākas reizes novērojot Rinkēviču dažādās situācijās ārpus obligātajām preses konferencēm un uzdodot pa kādam jautājumam, redzams — viņš pa īstam izbauda tikšanos ar pēc iespējas dažādākiem cilvēkiem. Var izdarīt zināmu secinājumu, ka iepriekšējos padsmit gadus ārlietu ministra amatā dominējošā oficiālo vizīšu, sammitu, konferenču sterilā vide ar bezgalīgajiem protokola pasākumiem viņam tagad liek priecāties par iespēju satikt reālos cilvēkus no visdažādākajām vidēm.

Uz robežas Rinkēvičs demonstrē, ka prot atrast kopīgu valodu ne tikai ar zemessargiem (kas viņam pakļauti kā Bruņoto spēku virspavēlniekam), bet arī robežsargiem, kuri viņam nekā nav pakļauti. Uz atsevišķu aprindu gaidām, ka viņš iebildīs sabiedrisko mediju ieplānotajai pārejai uz valsts valodu, prezidents neatsaucas — tā vietā apmeklē Lībiešu svētkus un vasaras skolu, lai dotu signālu, par kuras tautas nākotni Latvijā viņš iestājas, utt.

Attiecībā uz savu pārvēlēšanu otrajam termiņam tādi prezidenti kā Zatlers, Vējonis, Levits paļāvās uz faktu, ka viņus vēl Saeima, un zaudēja: saspēlējoties ar politisko šķiru kopumā, viņi neredzēja, ka Saeimas deputāti tomēr beigu beigās spiesti strādāt ne Rīgas pils, bet gan sava elektorāta virzienā, ja grib paši tikt pārvēlēti. Gunta Ulmaņa un Vīķes–Freibergas piemēri parādījuši, ka prezidenta autoritāte sabiedrības vairākuma acīs pirmā termiņa laikā drīzāk dos garantiju pārvēlēšanai uz otro, jo deputātam ir loģiskāk nobalsot par tobrīd populāra prezidenta pārvēlēšanu nekā skaidroties ar vēlētājiem, kāpēc to nav darījis.

Taču otrā termiņa došana prezidentam ir savā ziņā riskanta, jo Vīķes–Freibergas piemērs rāda, kā otrā termiņa laikā var atsvešināties no tautas (kuru, var secināt, Kanādas latviete tāpat ne pārāk daudzpusīgi pazina) un pazaudēties apkārtējo lišķu un kancelejā darbā pieņemto radu slavinājumos.

Pretstatā dažiem iepriekšējiem prezidentiem Rinkēvičam nav grūti ieturēt tautai tīkamu politisko virzienu, atrisinot dažādus samezglojumus, ieturot striktu rīcību pret agresorvalsti, stiprinot Latvijas pozīcijas diplomātiski, uzsverot Bruņoto spēku attīstības virzienus, virzot robežas izbūvi utt. Bet tā ir vienlaikus tikpat liela problēma, cik droša spēle pazīstamos virzienos: gan žogu būve uz robežām, gan armijas pastiprināšana, gan diplomātija, gan Krievijas propagandas un imperiālistisko centienu ierobežošana ar tiem instrumentiem, kādi mums pieejami — tas viss ir Latvijas sabiedrības acīs tik pašsaprotams, ka vairāk vai mazāk tiek īstenots jau vienpadsmito gadu pēc kārtas. Pat kritiķiem, kas gribētu redzēt vēl intensīvākas darbības minētajos virziennos, būs jāatzīst — Rinkēvičam savā iepriekšējā amatā kā ministram ir nopelni pie tā, ka mēs to visu sistemātiski darām vēl kopš Krimas aneksijas.

Un tieši tāpēc šie darbi vairs neskaitās, kā pie mums pieņemts sacīt, “jaunās politiskās iniciatīvas”.

Vai Rinkēvičs meklēs un atradīs savus virsmotīvus, ar ko palikt vēsturē, — jo ar selfijiem (attēlā) to izdarīt nevar? Problēmas, ar kurām cīnīties, un valstiskās tēmas nav tālu jāmeklē: saimnieciskā un sabiedriskā atpalicība un atpakaļslīdēšana, arvien katastrofālākais dzimstības kritums, žurnālistikas un mediju vides pastāvīgā erozija, izglītības sistēma, ļodzīgā veselības aprūpe, no LPSR mantotās postpadomju tieslietu sistēmas atklātais naidīgums pret Latvijas valsti un sabiedrību, kas rada nepieciešamību to aizstāt ar kaut vai demokrātiskas valsts cienīgām ASV stila tiesām, kur tiesnešus un apgabala prokurorus tiešā ceļā ievēl tauta, bet zvērināto verdikti nav pārsūdzami — tās nav vienīgās lielās iespējas, jo jebkurš politiskais līderis mūsu valstī var atrast arī citas prioritātes.

Turpretī, ja prezidents līdz savam trešajam amata gadam savas lielās prezidentūras tēmas nebūs atradis un sācis īstenot, pieķeroties pie kādām jaunām iniciatīvām tikai īsi pirms termiņa beigām, tad diez vai tas palielinās pārvēlēšanas iespējamību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dabisko instinktu sekas. 1.daļa. LGBT fenomens

FotoDzīvnieku pasaulē dabiskā agresija, nepieciešamais ļaunums un cietsirdība ir instinktīva norma, kas ir nežēlīga, tomēr tā ir nepieciešama eksistences, attīstības un dabiskās atlases (konkurences) sastāvdaļa dabiskā līdzsvara un iekšējās hierarhijas nodrošināšanai.
Lasīt visu...

6

Es tikai mazliet atgādināšu par ēnu ekonomiku. Atkārtošana – zinību māte

FotoMums stāsta, ka esot kaut kādi 2.6 miljardi eiro, kurus varot izcelt no ēnu ekonomikas, un tad mēs kļūsim stāvus bagāti. Ar to plivina karogu gandrīz jebkurš politiķis jeb finanšu analfabēts (saiklis “jeb” apzīmē sinonīmus).
Lasīt visu...

21

Cik ilgi gan Latvijai, gan Igaunijai pietiks pacietības apmaksāt „Rail Baltica” zaudējumus?

FotoVēl pāris argumenti, pirms valdība un Saeima izdara izvēli starp tūlītēju pazemojumu un nesaprātīgām izmaksām tuvākā nākotnē.
Lasīt visu...

21

„Demos” paskaidrojuma vietā

FotoGatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai Mēs jeb es un mans mazizglītotais politiskais oponents, rīkotāju grupas dalībnieku vidū divi cilvēki atsevišķi un dažādos laikos man norādīja, ka Demos vajadzētu ar līkumu iet noteiktai tēmai. Vienā gadījumā arī to, ka viens konkrēts cilvēks nedrīkst uzstāties. Abos gadījumos bija prasība — ja lūgums netiks izpildīts, tad attiecīgais dalībnieks no konferences rīkotāju grupas izstāsies.
Lasīt visu...

21

Lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem

FotoKomentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Lasīt visu...

12

Mēs, Lāce, Lībiņa, Augulis, Čakša un „Gribu palīdzēt bēgļiem”, taču neatņemsim nodokļu maksātāju naudu mums noderīgajai „Re:Baltica”

FotoSabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Lasīt visu...

21

Vai budžets un nauda ir veselības mēraukla? Cik plaši veselību vērtēt ar kvantitatīviem rādītājiem?

FotoSaeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
Lasīt visu...

20

"Sabiedriskā” Latvijas televīzija ir komersants, un mūsu komandējumu izmaksas sabiedrībai nav jāzina, jo tas ir komercnoslēpums!

FotoVSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Lasīt visu...

6

Pieprasām izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai novērst ministrijas ierēdņu sabotāžu un izglītības sistēmas graušanu un nodrošināt valdības lēmumu izpildi!

FotoMinistru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēģināšu izlikties, ka es nemaz neierosināju atdot nabagiem pārtiku ar beigušos derīguma termiņu

Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem...

Foto

Kas ir un kas nav seksuālā uzmākšanās: pieredzējuša eksperta padomi

Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu....

Foto

Demokrātija nav visatļautība, nav pieļaujama vēršanās pret "sabiedrisko" mediju un manu domubiedri Olgu!

Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī....

Foto

Vēl viens trieciens Eiropas "zaļajam kursam"

Zviedrijas akumulatoru izstrādātājs un ražotājs Northvolt ir iesniedzis bankrota pieteikumu ASV. Uzņēmums cīnās ar pieaugošiem parādiem, turklāt tas nespēja nodrošināt glābšanas finansējumu,...

Foto

Visas Kariņa laikā radītās siles ir likvidējamas

Sociālistiskās sacensības karstumā neviens nepamanīja, ka padomju saimniecības (sovhoza) kantora pagalmā gulēja beigts lops. Tiesa, tas nedaudz bojāja labo...

Foto

Eiropa uzņem kursu uz komunismu. Vai Latvijai ir jāseko?

Eiropas un vietējie birokrāti izmisīgi meklē eksistences līdzekļus sev un saviem politiskajiem projektiem....

Foto

Nepamatots optimisms

Delfi: "Turklāt ir zināms, ka infrastruktūras uzturēšanai, līdz to sāks ekspluatēt jeb ar to varētu sākt pelnīt, būs nepieciešams finansējums no valsts budžeta."...

Foto

Kāpēc mums "Rail Baltica" vispār vajadzīgs? Racionāla pamatojuma tam vienkārši nav

Komentārs žurnālista Bena Latkovska rakstam "Vispirms skaidri jāpasaka: kāpēc mums "Rail Baltica" vispār vajadzīgs?". Jautājums...

Foto

Skolotāj, kur tu mājo?

Redzot Jēzu staigājam, Jānis Kristītājs sacīja: “Redzi, Dieva Jērs!” Abi Jāņa mācekļi dzirdēja viņu tā runājam un sekoja Jēzum. Bet Jēzus, redzot...

Foto

Lai jauki un silti visiem, kas nav liekuļi un divkoši

18.novembris. Atceros, cik ļoti pacilāti bijām tūlīt pēc Atmodas, kad svinējām ģimenes lokā 18.novembri. Nē, mums...

Foto

Nodoms un tā izcīnīšana

Kādas ir jūsu sajūtas 18. novembrī? Šķiet, ka tumšās novembra dienas tā vien aicina uz iegremdēšanos pārdomās un saiknes veidošanu ar lielākām...

Foto

Publiskā sektora izdevumi jāsamazina, nevis jātērē 20 000 par vietas izveidi pirmsskolā

Lai gan demogrāfijas rādītāji liecina, ka tuvākajos gados bērnudārzu audzēkņu skaits saruks, valdība apstiprinājusi...