Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas
Aldis Gobzems04.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu doties politikā. Kopš 2018.gada maija gandrīz katru dienu, bieži vien pat vairākas reizes dienā, esmu atklājis shēmas, runājis tiešu valodu, nebaidījies, piedāvājis risinājumus, rakstījis garus un īsus tekstus, provocējis, aicinājis, bijis dusmīgs un priecīgs, izveidojis labākās Saeimas runas, ierakstījis labāko uzrunu Vecgada vakarā pēdējos vismaz 10-15 gados un vēl visu ko. Principā 3 pilnus gadus savas dzīves esmu veltījis citiem cilvēkiem. Trīs gadu laikā no 1 tūkstoša sekotāju FB man ir 54 tūkstoši. Tam gan nav nozīmes. Šajās Lieldienās es vēlējos uz to visu paskatīties no malas.
Ko es esmu iemācījies? Tautai ir jādod skaidras instrukcijas, ko katram jādara. Turklāt šīs instrukcijas ir jāatkārto simtreiz. Tātad ko darīt tagad?
Tagad katram ir jāsaprot, ko viņš grib. Ja grib dzīvot kā līdz šim, tad nekas nav jādara. Ja grib izmaiņas valstī - tad ir jāizdara izšķiroša izvēle. Piemēram, kā redzat, es pats šobrīd strādāju pie izmaiņām sevī. Man tas ir vajadzīgs, jo tas ir egoistiski man pašam, tāpēc to daru.
Savukārt izmaiņas valstī - tas esmu tikai es un mana komanda. Tas ir jāsaprot. Un jāpieņem. Ar visu manu trakumu, tiešumu vai mierīgumu kā Gandrīz ideālajās vakariņās. Ja tiekat galā ar šo, tad nākamais - Jums nepatīk, ja Jums pasaka, ka esat pārāk kūtri un apvainojaties. Sāciet pieņemt. Izmaiņas valstī nav patikšanas klubiņš, kur man patīkat Jūs un Jums patīku es. Mēs neesam draugi, čomi. Mēs izvēlamies iet kopā, jo gribam izmaiņas. Vienojamies, ko mēs katrs varam darīt šo izmaiņu labā.
Es esmu gatavs iet kopā pat ar pēdējo pāķi, ja viņš ir gatavs izmaiņām un gatavs ieguldīt savu spēku. Es neesmu gatavs izlūgties kādu gribēt izmaiņas. Lūgt un dot ir par daudz. Izmaiņas ir smags darbs. Katram individuāli un visiem kopā.
Kā es redzu? Es redzu tā - 4.maijā katrs dara, kā grib, brīva valsts tomēr. Bet pēc tam? Pēc tam ir jāsāk strādāt. Laika vairs nav daudz, pusotrs gads. Tā kā Saeimu neatlaida, tad mums ir jābūt gataviem pēc pusotra gada.
Lai mēs būtu gatavi, man vajag 10 tūkstošus biedru. Tas ir vienīgais pareizais ceļš. Citi ceļi ir vecā koalīcija ar pāris uzfrizētām sejām. Gribat veco koalīciju, atsekojiet no manis. Gribat izmaiņas, pieņemiet mani tādu, kāds esmu. Vienīgais, kurš ieviesīs īstas izmaiņas, būšu es. Jo es nebaidos pat no Jums, mani sekotāji.
Jūs teiksiet, ka es baidos 4.maijā iet. Nē, es nebaidos. Es esmu racionāls. Es neesmu politikā izpatikt vai taisīt šovu ar pliku dibenu pie Brīvības pieminekļa, es esmu, lai:
1. Jūs būtu brīvi;
2. Lai Jums būtu brīvi strādāt;
3. Lai Jums nevajadzētu vilkt maskas vai citus s...us;
4. Lai Jūs brīvi varētu pārvietoties;
5. Lai Jūsu bērniem būtu laba izglītība;
6. Lai tiktu samazināta valsts pārvalde;
7. Lai Jūs nedrātētu vidi, šmidi un citi dienesti par katru kustību;
8. Lai mūsu uzņēmējus lobētu;
9. Lai mūsu žurnālisti nebūtu kā PSRS ar valsts pasniegtiem ordeņiem un Sorosa finasējumu;
10. Lai Jums būtu brīvi pieejama vakcīna un brīvas iespējas no tās atteikties;
11. Lai Jums būtu premjers, kurš nebaidītos kaut ar bruņuvesti veselības aprūpes sistēmā salikt visu pa plauktiņiem.
Skaistas runas arī būs, bet tagad tām nav pamata un laika. Jūs darāt par maz, tāpēc Jums nav brīvas valsts. Mēs visi kopā par maz darām. Mums visiem kopā ir jāpārslēdzas no vaimanāšanas uz konkrēta plāna izpildi.
Plāns ir pārņemt varu un ieviest tautas vēlētu prezidentu ar plašām pilnvarām. Zināmā mērā autoritāru, bet uz tautu vērstu režīmu. Kā bija Singapūrā. Jo citādi šeit nekad nebūs bagāta valsts. Būs tikai koalīcijas līgumi ar veco politisko kliķi.
Vai ir vērts cīnīties Jūsu dēļ, lai saņemtu like vai share, vai komentāru? Nē, nav. Bet ir vērts cīnīties mūsu valsts dēļ. Un Jums ir vērts cīnīties tieši šī paša iemesla dēļ. Tas ir visu mūsu pienākums. Mūsu valsts.
Un jāsāk ir ar 10 tūkstošiem biedru. Ja būs 10 tūkstoši biedru, tad būs gan īstas protesta akcijas, gan vēlēšanās nonāksim līdz 51 vietai parlamentā. Un nepārmetiet, ka trīs gadu laikā vienu mēnesi savu enerģiju neveltu Jums. Es to daru, lai nākamos 10 gadus vadītu valsti. Es to vadīšu pavisam drīz. Vēl viens premjers aiz Kariņa, un tad mana kārta ar Jūsu aizmuguri. Bet tikai tad, ja mainīsimies mēs visi.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
