Saeimas opozīcija pieprasa paskaidrojumus Stukānam, Straumem un Mežvietam sakarā ar VID pasūtījumu lietu
PIETIEK07.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta pasūtījumu lietas skandālu, kas sākās pēc 17. februārī laikrakstā „Diena” publicētā raksta “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”, Saeimas opozīcijas deputāti ir pieprasījuši paskaidrojumus LR ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Jēkabam Straumem un Valsts drošības dienesta priekšniekam Normundam Mežvietam. Publicējam visus trīs deputātu pieprasījumus.
Latvijas Republikas ģenerālprokuroram Jurim Stukānam: par informācijas sniegšanu
Ievērojot laikrakstā Diena 2023. gada 17. februārī publicēto interviju “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”, kurā atklāti vairāki šokējoši fakti par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) amatpersonu iespējamām prettiesiskām darbībām, kas nu jau ieguvis plašu rezonansi sabiedrībā, tajā skaitā vairākos TV24 raidījumos, kā arī intervijai sekojušo VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes ierakstu sociālo tīklu vietnē Facebook, lūdzam sniegt deputātiem atbildes uz sekojošiem jautājumiem.
1. Vai Latvijas Republikas prokuratūra (turpmāk – prokuratūra) ir reaģējusi uz augstāk minēto informāciju, piemēram, uzsākusi pārbaudi par VID amatpersonu iespējamām prettiesiskām darbībām?
2. Vai prokuratūra reaģējot uz intervijā atklātajiem faktiem, ir īstenojusi savas Kriminālprocesa likuma 26.panta otrās daļas 3.punktā, 27.panta otrās daļas 1.punktā, 36.panta pirmajā daļā, 37.panta trešās daļas 6.punktā, 38.panta pirmās daļas 3.punktā minētās tiesības, vai arī 38.panta trešajā daļā minētās tiesības – “izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta vai tiesas apgabala virsprokurors var noteikt prokuroru par procesa virzītāju izmeklēšanas stadijā”, kā arī Prokuratūras likumā noteiktās tiesības un pilnvaras attiecībā uz intervijā minēto VID Nodokļu un muitas pārvaldes lietvedībā esošo kriminālprocesu, kā arī attiecībā uz kriminālprocesu, kurš uzsākts pret I.Lūres bērnu tēvu, kas atrodas VID Iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā?
3. Vai intervijā paustais “Dažas dienas pirms kratīšanām es kopā ar savu vadību un VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi braucām uz Ģenerālprokuratūru, kur ģenerālprokurors Juris Stukāns tika informēts par plānotajām aktīvām darbībām” atbilst patiesībai?
4. Vai Jūsu ieskatā I.Jaunzemes dalība sanāksmē par plānotajām izmeklēšanas darbībām bija tiesiska, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmajā daļā noteikto “kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā”?
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Jēkabam Straumem: par informācijas sniegšanu
Ievērojot laikrakstā Diena 2023. gada 17. februārī publicēto interviju “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”, kurā atklāti vairāki šokējoši fakti par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) amatpersonu iespējamām prettiesiskām darbībām, kas nu jau ieguvis plašu rezonansi sabiedrībā, tajā skaitā vairākos TV24 raidījumos,, kā arī intervijai sekojušo VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes ierakstu sociālo tīklu vietnē Facebook, lūdzam sniegt deputātiem atbildes uz sekojošiem jautājumiem.
5. Vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB) ir reaģējis uz augstāk minēto informāciju, piemēram, uzsācis pārbaudi par VID amatpersonu iespējamām prettiesiskām darbībām?
6. Vai KNAB reaģējot uz intervijā atklātajiem faktiem, t.i. “Uz to Kristīne Prusaka-Brinkmane man atbildēja, ka viņai šis fakts esot zināms un, ja es uzņemšos šo "pasūtījumu", viņa sakārtos mana "bērna tēva" jautājumu VID, vienlaicīgi norādot, ka pretējā gadījumā mana "bērna tēva" problēmas ar VID varētu būt par iemeslu, lai es zaudētu darbu VID” ir īstenojis savas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktās tiesības, ir pieprasījis sniegt paskaidrojumus Kristīnei Prusakai-Brinkmanei un Aigaram Prusakam, kura vadītās VID struktūrvienības Iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā atrodas kriminālprocess, kurš uzsākts pret I.Lūres bērnu tēvu?
7. Vai intervijas noslēgumā publicētā I.Lūres iesnieguma Valsts drošības dienesta priekšniekam N. Mežvietam 2022. gada 7. jūnijā sakarā KNAB ir uzsācis pārbaudi, t.i. par iesnieguma saturā minēto – “Veicot procesuālās darbības kriminālprocesā, no procesā iesaistītām personām tika iegūta informācija, par to, ka apmaiņā pret labvēlīgu lēmuma pieņemšanu kriminālprocesā, kas atrodas VID Iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā, tika pieprasīti un nodoti naudas līdzekļi 50 000 EUR apmērā.Bez tam kriminālprocesā, kas atradās manā lietvedībā, papildus iesniegtajai informācijai VID Iekšējās drošības pārvaldē, no galvenās iesaistītās personas tika saņemta informācija par naudas maksāšanu no 130 000,00 līdz 150 000,00 eiro apmērā katru mēnesi augstām VID amatpersonām, ilgstošā laika periodā, tādējādi kriminālprocesā iesaistītais uzņēmums vairāku gadu garumā varēja izvairīties no nodokļu nomaksas valsts budžetā vairākus miljonus eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka iegūtā informācija bija par augstu VID amatpersonu iespējams izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, un baidoties pret sevis vērstām represijām, tā iepriekš netika iesniegta Korupcijas novēršanas apkarošanas birojam, jo viena no iesaistītajām personām ir VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks, kurš ilgus gadus strādāja Korupcijas novēršanas apkarošanas birojā”, kā arī “Norādu, ka veicot kratīšanu manā darba kabinetā un izņemto manu darba datoru, VID Iekšējās drošības pārvaldes darbinieki ir ieguvuši daļēju informāciju par A. Prusaku un bijušās sievas izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem”?
8. Vai I.Jaunzeme ar savu ierakstu sociālo tīklu vietnē Facebook, t.i. “Atliek tikai cerēt, ka otrā un trešā intervija, jo šī esot tikai pirmā, sekos jau no brīvības atņemšanas vietām, jo mūsu kolēģi KNAB dara savu darbu” un “Septembrī viens portāls rakstīja -"Tad nu arī izmeklētāja nav kautrējusies – un rezultātā tagad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir pārliecinošs ierakstu komplekts un arī sekmīgi paveikts eksperiments, kas ļauj diezgan droši apgalvot – izmeklētājai nāksies sēdēt un sēdēt pietiekami ilgi”” nav izpaudusi viņai kā iestādes vadītājai darītu zināmu informāciju, kas ir KNAB lietvedībā esošā kriminālprocesa izmeklēšanas noslēpums?
Valsts drošības dienesta priekšniekam Normundam Mežvietam: par informācijas sniegšanu
Ievērojot laikrakstā Diena 2023. gada 17. februārī publicēto interviju “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”, kurā atklāti vairāki šokējoši fakti par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) amatpersonu iespējamām prettiesiskām darbībām, kas nu jau ieguvis plašu rezonansi sabiedrībā, tajā skaitā vairākos TV24 raidījumos,, kā arī intervijai sekojušo VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes ierakstu sociālo tīklu vietnē Facebook, lūdzam sniegt deputātiem atbildes uz sekojošiem jautājumiem.
9. Vai Valsts drošības dienests (turpmāk – VDD) ir reaģējis uz augstāk minēto informāciju, piemēram, uzsācis pārbaudi par VID amatpersonu iespējamām prettiesiskām darbībām?
10. Vai VDD, reaģējot uz intervijā atklātajiem faktiem, t.i. “Uz to Kristīne Prusaka-Brinkmane man atbildēja, ka viņai šis fakts esot zināms un, ja es uzņemšos šo "pasūtījumu", viņa sakārtos mana "bērna tēva" jautājumu VID, vienlaicīgi norādot, ka pretējā gadījumā mana "bērna tēva" problēmas ar VID varētu būt par iemeslu, lai es zaudētu darbu VID”, ir īstenojis savus Valsts drošības iestāžu likumā noteiktos uzdevumus un tiesības, ir pieprasījis sniegt paskaidrojumus Kristīnei Prusakai-Brinkmanei un Aigaram Prusakam, kura vadītās VID struktūrvienības Iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā atrodas kriminālprocess, kurš uzsākts pret I. Lūres bērna tēvu?
11. Vai intervijas noslēgumā publicētā I.Lūres iesnieguma Valsts drošības dienesta priekšniekam N. Mežvietam 2022. gada 7. jūnijā sakarā VDD ir uzsācis pārbaudi?
12. Vai VDD, reaģējot uz intervijā atklātajiem faktiem nesaskata ilgstošu interešu konflikta situāciju, jo, iespējams, Aigars Prusaks nav reaģējis uz savas bijušās dzīvesbiedres un bērna mātes iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem?
13. Vai iespējamā Aigara Prusaka rīcība nav pamats lemt par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu?
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
