Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītājs Andris Teikmanis oktobra vidū paziņoja, ka kanceleja esot „nolēmusi pārskatīt savas prioritātes un iegādāties koncertflīģeli brīdī, kad droši varēs rīkot koncertus ar plašu apmeklētāju skaitu”, oficiālā Saeimas komisijas atbilde liecina – no savas flīģeļgribas E. Levita kanceleja tā arī nav atteikusies.

„Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ar Saeimas sekretāra biedres I.Voikas rezolūciju atbildes sniegšanai ir saņēmusi Jūsu 21. oktobra vēstuli ar lūgumu sniegt informāciju par to, vai Valsts prezidenta kanceleja ir Saeimai lūgusi svītrot no budžeta projekta flīģeļa iegādes finansējumu. Informējam, ka šādu Valsts prezidenta kancelejas lūgumu komisija nav saņēmusi,” oficiāli informē komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Šī atbilde liecina, ka pretēji Finanšu ministrijas datos redzamajam un publiskajiem solījumiem E. Levita kanceleja ir krāpusies, apgalvojot, ka nemēģinās pie 183 tūkstošus eiro vērtā flīģeļa jau nākamgad.

Pietiek jau informēja, ka E. Levita kanceleja no nākamā gada valsts budžeta 183 921 eiro bija pieprasījusi nevis kādām abstraktām klavierēm, bet jau pavisam konkrētam noskatītam koncertflīģeļa modelim, kā arī pārējiem piederumiem – pārvalkam par 1001 eiro un klavieru soliņam par 1995 eiro.

Kā rāda Finanšu ministrijas sagatavotie valsts budžeta projekta dokumenti attiecībā uz dažādu iestāžu „prioritārajiem pasākumiem”, E. Levita kancelejas „prioritārais pasākums” ir bijis – „nodrošināt augsta līmeņa pasākumu norisi  Rīgas pils Svētku zālē”.

E. Levita kanceleja Finanšu ministrijai paziņojusi, ka, „rīkojot valstiski nozīmīgus, augsta līmeņa valsts prezidenta reprezentācijas pasākumus valsts prezidenta rezidencē Rīgas pilī, to nodrošināšanai nepieciešams iegādāties atbilstoša līmeņa koncertflīģeli”.

Pašlaik Rīgas pils Svētku zālē esošais 19. gadsimtā ražotais Blüthner flīģelis esot „tehniski nolietojies” un neesot „izmantojams augstvērtīgu māksliniecisku priekšnesumu sniegšanai”.

Kvalitatīvu pasākumu norises nodrošināšanai Valsts prezidenta kancelejas ilggadējais sadarbības partneris VSIA Latvijas koncerti Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienai veltītā svinīgā koncerta nodrošināšanai uz Rīgas pili atgādājis savu koncertflīģeli, taču arī šāds variants Levita kanceleju neapmierinot.

„Valsts prezidenta kanceleja ir aptaujājusi mūzikas jomas ekspertus un saņēmusi ieteikumus, nomainīt esošo instrumentu un iegādāties Rīgas pils Svētku zālei atbilstošāku flīģeļa modeli, tādu kā ražotāja Steinway & Sons koncertflīģeli,” Finanšu ministrijai paziņojusi E. Levita kanceleja.

Turklāt tā jau sniegusi arī precīzu aprēķinu par vajadzībām. „Koncertflīģelis Steinway & Sons modelis D-274 – 180 923,96 EUR. Pārvalks Steinway & Sons D-274 – 1001,88 EUR. Klavieru sols Steinway & Sons Bethoven 336 – 1995,00 EUR,” – šāds ir bijis prezidenta kancelejas minētais aprēķins, kas saņemts no SIA A-T Trade Music.

Pēc tam, kad ziņas par šo vērienīgo flīģeļgribu bija satracinājušas sabiedrību, E. Levita kancelejas vadītājs A. Teikmanis oktobra vidū nāca klajā ar šādu nedaudz izvairīgu paziņojumu:

„Pateicībā Latvijas mediķiem par pašaizliedzīgo darbu COVID-19 pandēmijas laikā 2020. gada 16. jūlijā Rīgas pilī izskanēja koncerts “Kopā”, kur uzstājās tenors Aleksandrs Antoņenko un pianists Reinis Zariņš.

Koncerts tika ļoti atzinīgi novērtēts gan no ekspertu, gan iedzīvotāju puses, tāpēc radās doma Rīgas pili padarīt vairāk pieejamu sabiedrībai, tostarp Svētku zāli izmantojot ne tikai protokolārajiem pasākumiem, pieņemšanām un konferencēm, bet, ņemot vērā tās plašumu un labo akustiku, arī augstas kvalitātes koncertiem.

Tomēr šķērslis šai idejai, ko uzsvēra gan VSIA “Latvijas Koncerti”, gan minētā koncerta dalībnieki, gan citi augstas klases pianisti, kuri ir izmantojuši Rīgas pils telpas, bija tas, ka aptuveni simt gadu vecais koncertflīģelis, kas šobrīd atrodas Rīgas pils Svētku zālē, vairs nespēj nodrošināt pietiekami augstu skaņas kvalitāti.

Savukārt balto koncertflīģeli “Bösendorfer”, kas atrodas Rīgas pils Baltajā zālē (stāvu zemāk), nav iespējams pārvietot uz citām Rīgas pils telpām, jo tādā veidā instruments tiek bojāts. Šie ir iemesli, kādēļ Valsts prezidenta kanceleja lūdza koncertflīģeļa iegādi iekļaut 2022. gada valsts budžetā.

Jāteic, ka Valsts prezidenta kanceleja nākamā gada budžeta plānus Finanšu ministrijai iesniedza šī gada vasaras sākumā. Tobrīd bijām optimistiski, vērojot COVID-19 izplatības rādītājus un vakcinācijas aptveri, taču šobrīd, izvērtējot esošo situāciju un to, cik paredzamā nākotnē varētu publiskiem koncertiem izmantot Rīgas pils Svētku zāli, Valsts prezidenta kanceleja ir nolēmusi pārskatīt savas prioritātes un iegādāties koncertflīģeli brīdī, kad droši varēs rīkot koncertus ar plašu apmeklētāju skaitu.

Jāņem vērā, ka Rīgas pils ir nozīmīgs Latvijas vēstures un kultūras mantojums. Rīgas pils telpas ir atjaunotas vēsturiskajā izskatā, vienlaikus piemērojot tās mūsdienu prasībām. Valsts prezidenta kanceleja ir tikai telpu lietotājs un raugās, lai telpās izvietotie priekšmeti pildītu ne tikai to funkcijas, bet arī iederētos Rīgas pils vēsturiskajā interjerā.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...