“Sadales tīkla” jaunie tarifi sagraus saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās
Gatis Lazda*17.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
AS "Sadales tīkls" izstrādātais jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus visām Latvijas mājsaimniecībām, bet īpaši tas ir vērsts pret energoefektīvām mājsaimniecībām, kurām elektroenerģijas pieslēguma un piegādes izmaksas palielināsies līdz pat septiņām reizēm. Bez ievērojamām valsts subsīdijām mājsaimniecībām vairs nebūs izdevīgi kļūt "zaļākām", ieguldīt un uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai, mainīt apkures veidu un izmantot elektrotransportu.
Plānotās izmaiņas būs jauns šķērslis arī valstij svarīgo zaļās enerģijas lielo projektu attīstībai, jo uzkraus kārtējās papildu izmaksas, kas kavēs lētākas elektroenerģijas ražošanu. Tarifu projektā paredzētā maksa elektroenerģijas ražotājiem palielinās par 570%. Tāpēc AS "Sadales tīkls" jauno tarifu projektu var uzskatīt par būtisku atkāpšanos no valsts līdz šim veidotās politikas CO2 mazināšanas jomā.
Jauno tarifu mērķis ir palielināt AS "Sadales tīkls" ieņēmumus, tajā skaitā uz zaļās enerģijas ražošanas rēķina. Un šis ir brīdis, kad valstiskā līmenī ir jāizvēlas – vai nu visi strādājam, lai kāpinātu atsevišķu valsts uzņēmumu peļņu, vai arī turpinām uzsākto ceļu energoneatkarības un energoefektivitātes virzienā, tiecoties sasniegt ES līmenī noteiktos Zaļā kursa mērķus CO2 mazināšanas jomā. Lietuvā un Igaunijā šādus "drakoniskus" tarifus zaļajiem projektiem neviens neplāno uzlikt, un tas nozīmē, ka Latvija sistēmiski turpinās palielināt savu atpalicību no abām kaimiņvalstīm zaļās enerģētikas jomā.
Šobrīd Lietuvā par elektroenerģijas ražošanu un nodošanu tīklā atsevišķa maksa nav jāmaksā, savukārt Igaunijā šī maksa ir gandrīz uz pusi mazāka. Piemēram, ja pašlaik Latvijā elektroenerģijas ražotāju tarifs – gada maksa par 1MW ir 2480 EUR, tad šobrīd tiek plānots pieaugums par 570% jeb 16 600 EUR par katru MW. Vidēja lieluma saules parkam (5MW) plānotā gada maksa ir teju 100 000 EUR, nemaz nerunājot par grandiozām jaudas rezervācijas maksām, pieslēguma izmaksām u.c. jauninājumiem no AS "Sadales tīkls" puses. Līdzīgas izmaiņas piedzīvos arī mājsaimniecības.
Līdz šim Latvijas politika bija vērsta uz to, lai atbalstītu mājsaimniecību pāriešanu uz energoefektīvākiem un lētākas enerģijas risinājumiem, kā arī aizstātu ierastos apkures veidus ar "zaļākiem" risinājumiem. Atbilstoši visā valstī pēdējos gados pieauga to mājsaimniecību skaits, kas ir aprīkotas ar saules paneļiem, saules kolektoriem un siltumsūkņiem.
Paļaujoties uz šo valsts energoefektivitātes politiku un valsts atbalsta pieejamību, iedzīvotāji un uzņēmumi pēdējos gados veica nozīmīgus ieguldījumus savos mājokļos un uzņēmumos. Iedzīvotāji un uzņēmumi rekordlielos apmēros aizņēmās un investēja, lai pēc iespējas ātrāk efektivizētu savus mājokļus.
Savukārt AS "Sadales tīkls" jauno tarifu projektu varam uzskatīt par mēģinājumu sagraut visu to, kas valstiskā līmenī pēdējo gadu laikā ir paveikts Latvijā energoefektivitātes un energoneatkarības jomā. Jaunie AS "Sadales tīkls tarifi primāri sodīs visas tās mājsaimniecības, kas pēdējos gados ieguldīja energoefektivitātē un zaļās enerģijas risinājumos. Plānotā rēķinu samazinājuma vietā tieši viņiem izmaksas nevis samazināsies, bet gluži pretēji pieaugs.
Ar būtiskāko cenas pieaugumu tiks sodītas mājsaimniecības, kas izmantoja valsts atbalstu mikroģeneratoru, saules paneļu vai vēja ģeneratoru uzstādīšanai. Programma paredzēja, ka uzstādīto saules paneļu un vēja ģeneratoru maksimālā atļautā ražošanas jauda nedrīkst pārsniegt 50% no pieslēguma maksimālās atļautās slodzes. Lai mājsaimniecības varētu saražot sev nepieciešamo elektroenerģiju un pēc iespējas vairāk uzkrātu vēlākai izmantošanai (NETO norēķinu sistēma), tām bija nepieciešams palielināt atļauto pieslēguma jaudu.
Tagad tieši šīs mājsaimniecības sagaida visaugstākais tarifu pieaugums. Faktiski "Sadales tīkls" sadārdzina mikroģeneratoru īpašniekiem iespēju izmantot pašu saražoto enerģiju, kas iepriekš tika uzkrāta kopējā tīklā, un piespiedīs pāriet no NETO sistēmas uz līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju par saražotās elektroenerģijas iegādi. Arī šajā gadījumā neatrisināts paliek jautājums par ienākuma nodokļu piemērošanu mazajiem elektroenerģijas ražotājiem.
Protams, zaļās enerģijas ražotāji, kuri tikai nodod elektroenerģiju tīklā un kuru pašu patēriņš ir niecīgs, kā arī lietotāji ar saules paneļiem nav izdevīgi AS "Sadales tīkls", jo samazina uzņēmuma ieņēmumus. Mājsaimniecības un uzņēmumu spēja pašiem nodrošināt lielāko daļu nepieciešamās elektroenerģijas ir būtiski ietekmējusi AS "Sadales tīkls" finanšu rādītājus. Tāpēc arī jaunajā tarifu plānā lielākais izmaksu pieaugums ir novērojams tieši fiksētajām jaudas komponentēm, kas veicina valsts uzņēmuma tūlītēju peļņas palielinājumu neatkarīgi no lietotāju patēriņa.
Mājsaimniecības, kuras uzstāda mikroģeneratorus, plāno izveidot elektroauto uzlādes staciju un domā par apkures maiņas risinājumiem, tipiskā pieslēguma jaudas izvēle ir vismaz trīs fāžu 32A pieslēgums. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka tieši šajā pozīcijā tiek plānots vislielākais tarifu pieaugums uz fiksēto komponenti vien līdz pat 350% apmērā. Piedāvātais tarifu projekts paredz divus variantus – vai nu lielu maksu par jaudas uzturēšanu un mazāku cenu par pārvadi, vai arī pretēji – dārgāku pārvadi un lētāku jaudas uzturēšanu. Pie tam, jaunajā tarifu projektā vairs nav paredzēts lētāks tarifs elektroenerģijas piegādei naktī.
AS "Sadales tīkls" tarifiem ir būtiska nozīme gan esošo, gan jaunu enerģijas ražošanas projektu īstenošanā, lai panāktu gan Latvijas energoneatkarību, gan videi draudzīgāku un lētāku elektroenerģiju. Mākslīgi sadārdzinot zaļās enerģijas ražošanas izmaksas, kārtējo reizi tiek likti šķēršļi Latvijas energoneatkarībai un tādu elektroenerģijas projektu attīstībai, kas iedzīvotājiem ilgtermiņā varētu nodrošināt lētāku elektrību.
* SIA "Evecon" valdes priekšsēdētājs
Attēlā – AS „Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons (pagājušā gada atalgojums – 157 549 eiro)
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
