Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai ir veikti vismaz mēģinājumi noskaidrot vakcinācijas efektivitāti saslimstības mazināšanai ar pašreiz dominējošajiem Kovid vīrusiem, ņemot vērā to, ka vakcinēto personu slimība norit vieglā formā un daudzi nemaz neveic testēšanos?

Vai, analizējot vakcinācijas efektivitāti saslimstības mazināšanai ar pašreiz dominējošajiem Kovid vīrusiem, ņemot vērā to, ka vakcinēto personu slimība norit vieglā formā un daudzi nemaz neveic testēšanos, būtu veicama pandēmijas ierobežošanas stratēģija un taktika?

Vai nav jāmaina vakcinācijas protokols, papildinot primitīvo vakcināciju „caur auto logu” ar veselības pārbaudi un testu pirms vakcinācijas, lai izvairītos no jau saslimušu cilvēku vakcinācijas? Vai gadījumā tāda primitīva vakcinācija nav novedusi pie vīrusu pielāgošanās/adaptācijas pret vakcīnām?

Vai stratēģiski ir pareizi iedvest vakcinētām personām pašpārliecinātibu par to, ka viņi ir pasargāti un ka infekciju izplata tikai nevakcinētie? Tā nav „nevakcinēto pandēmija”, ja arī vakcinētie, vieglā formā slimojot, pārnēsā Kovid vīrusus. Būtu jāuzsver, ka tā ir visas sabiedrības atbildība un neviens nestāv ārpus riskiem.

Vai ir noskaidroti dezinformācijas iemesli par medikamentu ivermektīnu? Vai ivermektīna nodēvēšana par „zirgu un tārpu zālēm” un izvērstā dezinformācija netika organizēta, jo patiesa informācija par medikamentu neiederējās „vakcinācijas mantras” izplatīšanas taktikā? Par cilvēku infekciju ārstēšanai domātā, pārbaudītā un ieteiktā ivermektīna izgudrojumu ir savulaik piešķirta Nobela prēmija: https://en.wikipedia.org/wiki/Ivermectin

Ivermektīna patents vairs nav spēkā, un neskaitāmas farmaceitiskās kompānijas to izmanto visdažādākajās formās https://go.drugbank.com/drugs/DB00602, kā rezultātā uz ivermektīna bāzes radītu medikamentu cena ir ekstremāli zema. Ivermektīna iedarbība uz koronavīrusu ir zinātniski pierādīta, pētījumu dati ir publicēti, un tos ir apkopojis Dr. John Cambell (ja protams ir pacietība noklausīties viņa ziņojumu): https://www.youtube.com/watch?v=ufy2AweXRkc. Jāatzīmē, ka Dr. John Cambell nav vakcinācijas pretinieks (ja kādam to ir svarīgi zināt).

Argumenti par to, ka ivermektīna iedarbība uz koronavīrusu ir pārbaudīta tikai laboratoriski, bet nav veiktas pilna apjoma klīniskās pārbaudes, netur kritiku, jo arī vakcīnas netika klīniski pilnībā pārbaudītas un jaunais Pfizer medikaments klīniski nav pārbaudīts.

Vai gadījumā nav tā, ka lobēt un izplatīt tik lētu medikamentu nav komerciāli izdevīgi? Lai gan ir valstis, kuras to iepērk un izmanto, gan, piemēram, Indija, gan Eiropā: https://trialsitenews.com/major-czech-republic-hospital-embraces-ivermectin-and-many-other-hospital-physicians-calling-as-pandemic-rages/

Ja jau beidzot ir saprasts un skolnieki skolās netiek šķiroti vakcinētajos un nevakcinētajos, bet visi tiek testēti, varētu/vajadzētu testēt arī skolotājus, jo vakcinēts skolotājs arī var saslimt un izplatīt skolā vīrusu? Ja šo pieņem kā loģisku, pamatotu rīcību, vai tad arī veseliem, nevakcinētiem skolotājiem varētu ļaut strādāt?

Ņemot vērā to, ka vakcīnas pilnībā nepasargā no saslimšanas arī smagā formā un nāves, pie kam vakcīnu blaknes arī mēdz būt ar graujošu iedarbību uz veselību un pat var izraisīt nāvi, vai tad būtu tik krasi jāvēršās pret ikvienu nevakcinētu cilvēku, kurš atbildīgi pret sabiedrību izvērtē savus specifiskos dzīves apstākļus un izvēlas nevakcinēties?

Ja jau ir pierādījies, ka vakcīnas pilnībā nepasargā no saslimšanas arī smagā formā un nāves, pie kam vakcīnu blaknes arī mēdz būt ar graujošu iedarbību uz veselību un pat var izraisīt nāvi, tad piespiedu vakcinācijas gadījumā lēmuma pieņēmējiem ir jābūt pilnībā atbildīgiem par sekām katram konkrētam indivīdam, kura veselību vakcinācija ir ietekmējusi? Vai arī likumdevējs, valdība un partijas ir tik droši aizslēpušās aiz izplūdušās „politiskās atbildības”, ka par to pat runa neiet? Lai gan pie atbildības jautājuma var nākties atgriezties: https://www.youtube.com/watch?v=lkVN3KwDfvI

Vai ir izvērtēti riski, ka, iedzenot cilvēkus izmisumā, neļaujot cilvēkiem strādāt vai studentiem studēt, daudzi var pieņemt lēmumu emigrēt uz valstīm, kur kvalificēti, pieredzējuši darbinieki (ugunsdzēsēji, policisti, būvnieki utt) vai zināšanas alkstoši jaunieši tiek gaidīti? Nepiemirsīsim, ka studijas Skandināvijas valstīs ir bez maksas. Ja ne tagad, tad ar trešo poti emigrācija var tikt panākta.

Vai sabiedrību var apvienot kāda mērķa sasniegšanai, krasi to sadalot divās grupās, kur vienai grupai piešķir priekšrocības, bet pret otru izvērš teroru? Tāda taktika noved pie agresijas veidošanās sabiedrībā un var novest pie totalitāras sabiedrības izveidošanās, kur ar valstiskiem lēmumiem un masu mediju ietekmē priekšrocības baudošā grupa var kļūt klaji agresīva pret citādi domājošiem: https://youtu.be/uLDpZ8daIVM.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...