Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas nebija iepirkums, tas bija piedāvājums tieši man, - ar šādu argumentu un norādi, ka šādas informācijas sniegšana ir saskaņojama, arī Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Anda Rožukalne atsakās sniegt ziņas, cik īsti Latvijas Televīzijai izmaksājusi viņai bez konkursa vai oficiāla iepirkuma nodotais pasūtījums - izveidot sabiedriskās televīzijas satura kvalitātes kontroles sistēmu. Publicējam sarunu ar Rožukalni.

- Cik jums maksā par LTV vērtēšanas sistēmas izstrādi?

- Man jāsaskaņo, vai es drīkstu teikt. Turklāt mums tagad ir diskusijas par gala līgumu, un tur tā summa var mainīties. Es pat šobrīd nevaru pateikt.

- Vai tas, ka šis pasūtījums tiek veikts bez konkursa, jūs nemulsināja?

- Tas jau nebija iepirkums. Mēs apspriedām kaut kad vasarā, man tika izteikts šis piedāvājums un es to uztvēru kā piedāvājumu, kas ir adresēts tieši man, nevis kā iepirkumu. Tad, kad mēs to apspriedām, pats darba raksturs un uzdevumi man nelika domāt, ka…  Es domāju, ka tas ir kompānijas jautājums, kā viņi to risina. Bet varu pateikt, ka līguma summa ir tālu zem tās, par ko ir jārīko iepirkums.

- Jums nelikās dīvaini, ka LTV nerīko iepirkumu, bet privāti pie jums vēršas ar šādu pasūtījumu?

- Atklāti sakot, tik detalizēti…. Pēc tam tur ir bijuši tik daudzi notikumi, kas saistīti ar pašu sistēmu un darba aprakstu un vienošanos, ko mēs darīsim un ko nedarīsim, un mani priekšlikumi, bez kuriem es nepiekritu to darīt. Atklāti sakot, es to uztvēru kā vienu no tādiem darbiem, kādi man ir bijuši vairāki, kas līdzinās konsultācijas tipa darbiem un kur cilvēki iekšēji apspriedušies ir izvēlējušies man to piedāvāt. Tāds bija mans domu gājiens.

- Vai šāda veida sadarbība atbilst jūsu vadītās asociācijas ētikas kodeksam?

- Kā jūs to domājat?

- Nu, tomēr tieši žurnālisti ir tie, kas uzrauga, lai valstij piederošie uzņēmumi rīkotu iepirkumu konkursus, tajā skaitā sabiedriskā televīzija.

- Es piekrītu, ka varētu būt bijis konkurss. Bet jums šķiet, ka man vajadzēja uzstāt, lai televīzija rīko konkursu? Ar kuru ētikas punktu tas nesaskan? Katrā ziņā es neesmu darījusi neko tādu, darot šo darbu, kas būtu nodarījis kādu kaitējumu sabiedrībai vai sabiedriskajai televīzijai.

- Vai atbalstāt to, ka Latvijas televīzija visu, kas saistīts ar vērtēšanas sistēmu, uzskata par komercnoslēpumu?

- Vai es to atbalstu? Viņi tā uzskata? Es jau to nezinu, jūs man to paziņojāt. Patiesībā es neredzu tur neko īpaši slēpjamu, bet es esmu ievērojusi, ka ir arī citi līgumi, ko Latvijas televīzija uzskata par komercnoslēpumu. Katrā ziņā tas pamatojums būtu jāprasa. Es, atklāti sakot, šaubītos, vai šī vērtēšanas sistēma ir jāslēpj. Kaut kādi argumenti varētu būt par to, ka ir uztraukums saistībā ar to, ka jebkurš medijs, tai skaitā sabiedriskais ir lielā stresā par konkurences jautājumiem, bet paši kritēriji, pēc kuriem vērtēt, un kādā secībā, un kāds ir vērtēšanas menedžments, es domāju, ka tas varētu būt diezgan caurskatāms. Tur nav nekas tāds slēpjams. Es domāju tieši otrādi. Ja uzņēmums informētu, kas ir kritēriji, kā nosaka kvalitāti, tas nāktu par labu. Cilvēkiem ļautu saprast, kāds ir tas domu gājiens, kad uzņēmums pats uzskata, ka ir izdevies kaut ko veiksmīgi vai neveiksmīgi izdarīt. Tas jau līdzīgi ir kā sabiedriskā labuma tests, arī tas ir atklāts lielākajā daļā gadījumu. Es neredzu nekādu pamatojumu īpaši slēpt.

Kritēriji ir gan ļoti specifiski attiecībā uz atsevišķām profesionāļu un produktu grupām, gan ietver universālus sociāli atbildīga medija kvalitātes vērtēšanas kritērijus. Tā kā es ar tiem vairākus mēnešus strādāju, es centos pamatot, un izveidoju ievadnodaļu par galvenajiem principiem, kādēļ vispār ir šie kritēriji piemērojami un kādā veidā tie ir attīstāmi, mainoties programmai un kad tie būtu un kad nebūtu jāņem vērā. Tā, lai tas būtu reālajā dzīvē izmantojams. Arī izmēģināju, kādā veidā to var pielietot. Es nedomāju, ka tas pats pamats būtu ārkārtīgi slēpjams. Principā tas nav slikti izdarīts darbs. Es tajā ieguldīju diezgan daudz domu, zināšanu un analīzes. Es pieļauju, ka varbūt tas ir kaut kāds pārejas posms televīzijā, kad viņi cenšas ieviest kvalitātes vadības struktūru, iespējams, ka pārejas periodā ir tā nostāja, ka to nevajadzētu publicēt. Es nezinu, es tagad neesmu ar viņiem sazinājusies. Mums ir dažas problēmas ar juridiskiem dokumentiem, kas ir balta patiesība. Es tieši tagad gatavojos rakstīt viņu darbiniekiem, jo esmu saņēmusi jaunu versiju mūsu līgumam.

- Kā notika tā jūsu uzrunāšana?

- Tas balstījās uz tādu iepriekšēju tradīciju. Viņi laiku pa laikam mani aicināja tāpat kā citus cilvēkus analizēt raidījumus vai izsludināja konkursus un aicināja žūrijā. Pāris reizes gadā es tiku aicināta. Un tieši tādā pašā režīmā tika izteikts tas piedāvājums, ka mani uzrunāja burtiski paralēli citām sarunām par pārmaiņām Latvijas televīzijā. Bija radusies ideja, ka kaut ko tādu vajadzētu veidot, citu sarunu vidū man pajautāja, vai es būtu ar mieru kaut ko tādu veidot un ko es par to domāju. Pēc tam pagāja vairāki mēneši, kamēr es sapratu, ko cilvēki grib un ko viņi ar to domā, un vai man vispār ir laiks un vēlēšanās. Iespējams, ka tādēļ iepirkums šajās sarunās neparādījās. Konceptuāli visnotaļ domāju, ka droši vien būtu bijis labāk, ja būtu iepirkums. Parasti jau sākuma periodā man prasa visādus tādus mazus darbiņus, par kuriem nu nemaksā, kas ir tā kā pa draugam. Man ir daudz tādu piedāvājumu. Arī sākuma periodā, tā kā tas nebija domāts kā milzīgs, grandiozs projekts, neienāca prātā doma par kaut kādu iepirkumu. Es pat domāju, vai piekritīšu mēnešiem strādāt tāpat vien.

Jau vēlāk, pēc intervijas Rožukalne vēlējās vēl papildināt savu iepriekš izklāstīto viedokli un skaidrojumus:

LTV mani uzrunāja kā eksperti, kas vairāk nekā 20 gadus strādā žurnālistikā un veic akadēmiskus pētījumus par medijiem. To, vai bija vai nebija jārīko iepirkuma procedūra, ir jājautā LTV. Aizdomas no manas puses neradās, jo uzskatīju, ka līgums tiek slēgts likuma ietvaros. Katrā ziņā šo darbu uzskatīju par līdzīgu darbu kā jebkuru citu, kurā esmu darbojusies kā mediju eksperte, saņemot par to arī atalgojumu. Tā kā tas bija gabaldarbs, tad par tā izpildi tika slēgts līgums par konkrēta darba izpildi. Līgums pašreiz vēl tiek mainīts, jo pēc mana līguma tiek precizētas dažas nianses par tā darbības termiņu. Gaidāmā līguma summa bija un ir tik neliela, ka sarunu un sadarbības laika man neradās ne mazākās aizdomas, ka varētu tikt neievērota iepirkuma procedūra.

Attēlā: pagaidām nav zināms, kā sabiedriskās televīzijas vadība un eksperti atbilstoši Rožukalnes radītajai sistēmai novērtēs šo LTV žurnālista Edgara Raginska žestu tiešajā ēterā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...